Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Vērmanes kundze

Laikraksts Latvietis Nr. 775, 2023. g. 29. nov.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels uzrunā restaurētā pieminekļa atklāšanas pasākuma dalībniekus. FOTO Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa.

Sveicināti, lasītāji!

Pagājušā nedēļā Rīgas Lielajos kapos atklāja restaurētos Vērmaņu ģimenes kapu pieminekļus. Atjaunotajā iežogojumā ir divi pieminekļi – viens ir mecenātei Annai Ģertrūdei Vērmanei (1750-1827) un viņas vīram, Kristiānam Heinriham Vērmanim (1737-1813). Otrs piemin Annas Ģertrūdes dēlu Heinrihu (1773-1810) un mazdēlu Kristiānu Heinrihu (1810-1811), kā arī vedekli Ernestīni Karolīni (1793(?)-1837) un viņas otro vīru, pirmā vīra brāli Kristiānu Heinrihu (1779-1824).

Annas Ģertrūdes kapa piemineklis ir aizsargāts kā valsts nozīmes mākslas objekts, kamēr piemineklis viņas dēliem ir aizsargāts kā reģiona nozīmes mākslas objekts.

Annas Ģertrūdes Vērmanes vārds ir paliekošs Rīgā, jo viņa bija pilsētai dāvinājusi parku, kurš nes viņas vārdu. Bet ne vienmēr ir bijis tā. Okupācijas vara Vērmanes dārzu 1954. gadā pārdēvēja par Kirova parku. Sergejs Kirovs bija padomju funkcionārs, kurš nogalināts atentātā Ļeņingradā 1934. gadā. Viens no vaininiekiem, it kā, esot Latvijas konsuls Georgs Bisenieks. Viņu izraidīja no Padomju savienības, bet pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Bisenieku apcietināja un vēlāk nošāva.

Annas Ģertrūdes dēls Johans Kristofs Vērmanis paplašināja Vērmanes dārzu un uzstādīju tur pieminekli savai mātei.

Viņa dēls, Annas Ģertrūdes mazdēls Johans Kristofs Edvards Vērmanis tika iecelts par Baronu un ieguva Stalbes muižu Cēsu novadā.

Bet viņa dēlu, Annas Ģertrūdes mazmazdēlu Johanu Baronu fon Vērmani 1919. gadā nošāva latviešu boļševiki. Barona fon Vērmaņa sievu, Annas Ģertrūdes mazdēla vedekli Alisi, baronesi fon Vērmani latviešu boļševiki nošāva Rīgas Centrālcietumā 1919. gada 22. maijā, kad atbrīvotāji jau bija ienākuši pilsētu. Līdzīgi kā 1941. gada jūnija beigās, Rīgu pametošie boļševiki slepkavoja daudzus apcietinātos.

Bez jau zināmo Vērmanes kundzes plašo labdarību, viņa ir gandrīz tiešā veidā atbildīga par Salaspils Botāniskā dārza izveidi. Anna Ģertrūde bija savām vajadzībām no Dessau pilsētas Vācijā uz Rīgu atvedusi dārznieku Kristiānu Vilhelmu Šohu. Šoham tā patika Rīga, ka te palika, un dibināja savu dārzkopības firmu ar stādaudzētavām Ganību dambī. Tās vēlāk pārcēla uz Salaspili, un uz to pamata izveidojās Salaspils Botāniskais dārzs – tagad Nacionālais Botāniskais dārzs.

Paldies Annai Ģertrūdei par visiem viņas labiem darbiem!

GN
2023. g. 29. nov.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com