Pertā Valsts svētkus vienmēr svinam 18. novembrī

Palielināt / Enlarge

18. novembra svinību dalībnieki un ciemiņi pie svētku mielasta galda. No kreisās: Latvijas goda konsuls Pertā Jānis Purvinskis, Belmontas pilsētas konsuls Mr. G. Sekulla, latviešu ev. lut, draudzes priekšniece Ieva Vlahova kundze, DV Pertas nod. priekšnieks Ilmārs Rudaks un LAAJ vicepriekšnieks Pertā Jānis Vucēns. FOTO Anita Rudaka.

Šogad kārta rīkot Valsts Svētkus Pertā nu bija Latviešu Biedrībai Rietumaustrālijā. Kad 18. novembra rītā plkst. 7.00 pie Pertas Latviešu Centra augstajiem karogmastiem caur Jāņa Vucēna un Ilmāra Rudaka rokām lēni un svinīgi uzvijās sarkanbaltsarkanie karogi, Pertas latviešu kopiena Latvijas valsts 105. dzimšanas dienas svinības bija ievadījusi. Pēc Latvijas valsts himnas mūsu kopīgas nodziedāšanas, šis mūsu jau tradicionālais Valsts svētku atklāšanas brīdis arī beidzās. Mums visiem tika atgādināts, ka ir atkal jāierodās uz karogu nolaišanu un svinīgo aktu plkst. 18.00. Tagad varējām iet mājās, gludināt tautas tērpus, kleitas un uzvalkus, kā arī cept un vārīt uzkodas, lai esam gatavi svinību turpinājumam vakarā.

Sveiks Svētkos! – mēs sveicām viens otru mūsu valsts svētkos – 18.novembrī. To arī bieži dzirdējām skanot Pertas Latviešu Centra pagalmā sestdienas pievakarē, kad visi atkal salasījāmies ap mūsu augsti plīvojošo karogu mastiem. Šoreiz Latvijas sarkanbaltsarkanie karogi lēni slīdēja lejā no Latviešu Centra abiem karogmastiem. Vēl turpinot, pēc mūsu pertiešu tradīcijas, nodziedājām jau pierasto korāli Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils un tikām aicināti atpakaļ Daugavas vanagu klubā, kur tad svētki turpināsies ar svētku aktu.

Svinīgais akts iesākās ar Daugavas vanagu Pertas nodaļas priekšnieka Ilmāra Rudaka ienestā Daugavas vanagu Latvijas karoga ienākšanu klubā. Visus mūsu svarīgos sarīkojumus esam vienmēr iesākuši ar svētbrīdi, kad pateicamies Dievam par to, ko Viņš mums ir devis un izlūdzamies Viņa palīdzīgo roku arī mūsu nākotnes darbos. Diemžēl, mācītājs Gunis Balodis pašlaik nav Pertā, un draudzes priekšniece Ieva Vlahova kundze noturēja mums jau pierasto svētbrīdi. Vispirms mūs aicinot, Intas Robinsones kundzes klavieru pavadībā, nodziedāt pirmo dziesmu Sentēvu dzīvā ticība, kam sekoja Bībeles lasījums un lūgšana, un atkal mūsu un klavieru pavadībā tika nodziedāta otra dziesma – Pie rokas ņem un vadi. Liels paldies Intai Robinsones kundzei par mums nepieciešamo pavadījumu. Paldies Vlahova kundzei par viņas uzņēmību būt vienmēr gatavai tik labi atvietot mūsu mācītāju, kad viņš nav dabūjams.

Pēc svētbrīža Jānis Vucēns atklāja svinīgo aktu un aicināja Latvijas goda konsulu Pertā Jāni Purvinski teikt Svētku runu. Savā runā goda konsuls atkal pieskārās mūsu svētku ciemiņa no Latvijas, bijušā valsts prezidenta Lēvita kunga tēmai par patriotismu, kurā viņš uzsvēra, cik svarīgi ir dzīves apstākļi patriotisma izaugsnei. Šie apstākļi var būt labvēlīgi vai negatīvi patriotisma augsnei.

Katrs valsts pilsonis var pierādīt savu patriotismu ar savu darbu savas valsts vai savas tautas labā, kurš saprotams ir atkarīgs no dzīves apstākļiem, kādos mēs dzīvojam. Piemēram tie, kuri izrādīja savu patriotismu Latvijai vai latviešu tautai krievu okupācijas laikā visdrošāk nonāca Krievijas austrumu vergu nometnēs, tieši tikai tāpēc, ka tie bija Latvijas patrioti.

Mēs, bēgļi, kuri aizbraucām no Latvijas glābdami savas dzīvības no okupantu varas, mēs pa lielākai daļai ticējām un darījām visu iespējamo, lai Latvija atgūtu savu nolaupīto brīvību un lai mūsu tautas mantojumi nepazustu, bet attīstītos vēl jo vairāk, un lai latviešu valoda nekad nepazustu. Ar visu to mūsu dzimtenē mūs tomēr nozākāja kā valsts nodevējus. Bet tas mūs nenocināja, un mēs vēl jo vairāk nodevāmies mūsu tautas kultūras dārgumu glabāšanā.

Un trešā daļa mūsu tautas – tie, kuri nu ir dzimteni atstājuši, meklēdami labākus dzīves apstākļus pasaulē, tas, ko mēs visi gribētu darīt, tie nu ir tagadējie emigranti. Arī tie taču vēl lolo dzimtenes mīlestību, citādi jau viņi ik gadu neizdotu lielas naudas, lai tikai atgrieztos mājās pie radiem un draugiem, kur atkal smeltos spēku nākamajam gadam. Bēgļi to nevarējām darīt, jo mūsu Latvija bija varmāku okupēta.

Karavīrs ar savu patriota stāju ir gatavs ne tikai sargāt latviešu gara bagātības, bet ir gatavs pat likt savu dzīvību ķīlā Latviju aizstāvēdams. Tā nu redziet, dzīves apstākļi spēlēja lielu lomu tiem, kuri mīl savu zemi, savu tautu un savu valsti. Paldies.

Pēc goda konsula runas LAAJ vicepriekšsēdis Rietumaustrālijā Jānis Vucēns mums nolasīja citus apsveikumus un izsniegtos pagodinājumus.

LAAJ Atzinības Rakstus izsniedza:

• Jūlijam Bernšteinam (neklātienē),
• Ilmāram Rudakam.

Latvijas Vēstniecības Austrālijā Atzinības Rakstu izsniedza:

• Anitai Rudakai.

Apsveicam visus godalgotos!

Tad Jānis Vucēns uz ekrāna mums rādīja Valsts Prezidenta Edgara Rinkēviča apsveikumu valsts svētkos, kam tad sekoja mūsu valsts himna, kuru visi nodziedājām līdzi, kājās stāvot. LAAJ vicepriekšēdis tad mums nolasīja Māras Zālītes dzejoli Es tevi ļoti gaidīšu.

Pēc tam mums rādīja izvilkumus no Brīvības pieminekļa atklāšanas 1935. gadā. Ar Ilmāra Rudaka karoga iznešanu no telpām svinīgais akts bija beidzies, un mēs varējām pamieloties un uzdzert Latvijai par godu un viņas labākai nākotnei.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“