Tasmānija svin LV 105 gadu dibināšanas atceri

Palielināt / Enlarge

Mārtiņš Bičevskis uzrunā klātesošos. Viņam tieši pretī sēž prezidents Egils Levits un Andra Levite. FOTO Ieva Apine.

Palielināt / Enlarge

Brigita Ozoliņa sniedz pārskatu par Tasmānijas latviešu vēsturi no 1947. gada. FOTO Ieva Apine.

Palielināt / Enlarge

Soprāns Lana Kaina. FOTO Ieva Apine.

Šī gada 21. novembrī Hobartas latviešu kopiena atzīmēja LV dibināšanas atceres svētkus LAAJ Tasmānijas pārstāvja Mārtiņa Bičevska un viņa kundzes omulīgajā māja Beterijpointā (Battery Point).

Tuvu pie 30 vietējo latviešu bija pulcējušies, lai sveikt ne tikai Latviju viņas dzimšanas diena, bet arī bijušo LV prezidentu Egilu Levitu un viņa kundzi Andru. Hobartas apmeklējums bija priekšpēdējais Levitu pāra gara turneja, apciemojot Austrālijas galvaspilsētas, atzīmējot 18. novembri.

Vakara norisi ievadīja M. Bičevskis, iepazīstinot klātesošos ar paredzēto programmu. Noklausījāmies Valsts prezidenta E. Rinkēviča uzrunu un tad nodziedājām Dievs, svēti Latviju.

Kā pirmā visiem pazīstamā māksliniece Brigita Ozoliņa pasniedza detalizētu pārskatu par Tasmānijas latviešu vēsturi no 1947. gada, kad pirmie bēgļi no Vācijas ieradās Austrālijā. Viņa pieminēja vairākas izcilas personas, tai skaitā Ievu un Arnoldu Šaules, Edvīnu Bauli, Andri Skuju un, protams, visiem pazīstamo dabas mīlētāju un pasaules slaveno fotogrāfu Pēteri Dombrovski.

Sekoja īss pārskats par Brigitas Ozoliņas pašas karjeru mākslas laukā, to starpā detalizēts pārskats par viņas nesen izstādīto instalāciju Ventspils tirgū Latvijā ar nosaukumu Mani sauc, kur viņa piesprauda pie īpaši uzstādītas sienas tirgū uz Sibīriju izsūtīto vārdus, kuri pieminēti pazīstamā grāmatā These Names Accuse.

Ļoti pacilājošs un aizkustinošs bija 26 gadus vecās Tasmānijas soprāna Lanas Kainas muzikālais sniegums – četras Mendelsona dziesmas, kuras māksliniece izpildīja ar apbrīnojamu apdari un dziļu izjūtu. Iepriekš nedzirdēts talants, kuras nākotnes karjeru vērosim ar lielu interesi.

E. Levita svētku runas tēma bija patriotisms un kā tas mainījies gadu gājumā un kāds ir mūsu pienākums 2023. gadā, skatoties nākotnē.

Viesis īpaši uzsvēra mūsu lomu Latvijas tēla celšanai pasaules forumā, sakot, ka mums jābūt vēstniekiem un jādod tālāk mūsu valsts stāstu un ģimeņu vēsturi, tā stiprinot mūsu identitāti un valsts turpmāko izaugsmi.

Sekoja sirsnīgas pāris stundas pie mājas tēva sagādātajiem vīniem, kafijas un tējas tasēm un dalībnieku līdzpaņemtajiem gardumiem.

Sirsnīgs paldies Mārtiņam Bičevskim, par lielo darbu, norīkojot šo tikšanos, ka arī izkārtojot un finansējot koncerta daļas – soprāna Lanas Kainas lidojumu no Sidnejas.

Protams, tikpat liels paldies pienākas Brigitai Ozoliņai par interesanto referātu par Tasmānijas latviešiem.

Vislielākais paldies bijušajam LV Prezidentam E. Levitam ar kundzi, kuri ar savu klātbūtni un uzmundrinošo Svētku runu padarīja mūsu sanākšanu īpaši nozīmīgu.

Maruta Dēliņa-Tauriņa
Laikrakstam „Latvietis“