Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Sirojums, austeres meklējot (1)

Dzimšanas dienas ceļojums

Laikraksts Latvietis Nr. 781, 2024. g. 10. janv.
Kristaps Zariņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sirojuma vietas. Map by FreeVectorMaps.com; https://freevectormaps.com/

„Baložu būris“ (The Dove Cote), Tanundā. FOTO Kristaps Zariņš.

Pasēdot ar viesmīli pēc Alkīnas mielasta. FOTO Suzanna Zariņa.

Galapunkts auto sacensības braucējiem. FOTO Kristaps Zariņš.

Suzanna pie Z vīnu nogaršošanas tāfelēm. FOTO Kristaps Zariņš.

Jūlijā, kādu vakaru pēc vakariņām, kad sēdējām uz mūsu noīrētās būdiņas verandas Mt Bārnī kalnu pakājē, jutos ļoti apmierināts ar mūsu ceļojumu panākumiem. Bijām piedzīvojuši jūrmalas sālīto gaisu un jūras ēdienu dažādību un svaigumu, glaunas kāzu gadadienas vakariņas kalnos, mazdēla enerģiju un viņa mūsu izprašņāšana par visvisādiem tematiem un beidzot – 22 lauku krogu apmeklējumu.

Jūtoties atsvaidzināts lauku gaisotnē un uzprasīju Suzannai, kur viņa vēlētos nosvinēt viņas nākošo dzimšanas dienu – augustā. Goldkostā gandrīz uz katra stūra atrodas restorāns, un zināju, ka viņai it sevišķi patīk apciemot dažus Braudbīčā (Broadbeach). Domāju, ka mēs pat varētu palikt turpat tuvumā pa nakti, jo tad varētu pat nogaršot kādu glaunu un sulīgu šampanieti. Kopumā, es izrēķināju, ka no kabatas būs jāizvelk pieci vai pat seši simti dolāru.

Bez nekādas pārdomāšanas Suzanna piekrita manam ierosinājumam, un kad prasīju, kurā restorānā viņa vēlētos nosvinēt savu dzimšanas dienu, viņa tikpat ātri atbildēja: „Es vēlētos nogaršot svaigus austeres tur, kur viņi vislabāk aug. Dienvidaustrālijas dienvidos – Kofinbejā (Coffin Bay)“

Un tā arī notika, jo man nebija drosmes atteikties, sēdot pustumsā Mt Bārnī kalnu pakājē.

Atpakaļ mājās Goldkostā Suzanna ķērās pie darba, sameklējot, kur vislabāk pārnakšņot, cik ilgi pakavēties katrā vietā, lai neesam mūžīgā steigā, kas cits Dienvidaustrālijā būtu jāapciemo, kā apbrauksim visu redzamo, vai laiks būs silts vai vēsa, vai pat lietains utt....

Kamēr Suzanna plāno braucienu, es nodarbojos ar mazo kalkulatoru – aprēķinātāju, jo ir gluži saprotams, ka šīs svinības izmaksās man daudz vairāk nekā tos pieci vai pat seši simti dolārus, kā biju iedomājies. Ieskatos arī datorā, lai apskatītu attiecīgo laika prognozi, un nolemjam, ka noteikti vajadzēs ņemt līdzi siltas drēbes, lietusmēteļus un lietussargus.

Drīz vien Suzanna sastādījusi ceļojumu plānu, un, kad ieskatos, redzu, ka būsim prom 23 dienas!

Ceļā uz austerēm apciemosim Adelaides vīnu laukus Tanundā, pārgulēsim četrus vakarus Port Linkolnā, no kurienes tikai netālu brauciens līdz Kofinbeju, tad vēl atpakaļ ceļā Portpīrī un vēl pāris dienas Adelaidē pirms braucam tālāk uz Ķenguru salu (Kangaroo Island), bet būsim atpakaļ Adelaidē nosvinēt Tēvu dienu.

Suzanna, tikai mazliet pavērojot pārnakšņošanas cenas, drīz vien atrod un pierakstās ik katrā pieturas vietā. Kad pie jūras, būs lieliski skati pāri okeānam; laukos – nakšņosim kādā privātā mājā pie augļu dārza, bet pilsētā – iepretim Adelaides bijušajai galvenai dzelzceļu stacijai, kur šajās dienās darbojās spēļu nams. Būs ērta gulēšana visās pieturvietās.

* * *

Par laimi lidojums uz Adelaidi ceļas gaisā godīgā laikā, ceturksni pāri diviem pēcpusdienā, tātad laiks diezgan no rīta sapakot koferus un vēl pārbaudīt, vai visi nepieciešamie ceļojuma, tualetes un veselības piederumi godīgi iepakoti somās. Nolēmām arī ierasties lidostā pāris stundas pirms lidojumu, lai tur paēstu pusdienas, jo, ja ēstu pašu mājās, tad vajadzētu pēc tam arī nodarboties ar trauku mazgāšanu.

Kad koferi nodoti lidostā, un par laimi abus pieņem bez nekādas pārsvara piemaksas, dodamies uz restorānu, kur atrodam sēdvietu pie loga ar skatu pāri lidlaukam uz rietumu kalniem, un pasūtām dažādas uzkodas un glāzīti burbuļainā vīna. Sveiks un priekā! Esam ceļā sameklēt Suzannai dzimšanas dienas austeres.

Kad dzirdam aicinājumu gatavoties kāpt lidmašīnā, ejam uz vārtiem, kur jau gaida citi ceļotāji, un drīz esam lidmašīnā mūsu sēdvietās. Iepakoju plecu somu plauktā virs galvas, pārslēdzu mobilo uz lidmašīnas modi, bet kur tad paslēpies mans naudas maks ar visu ceļojumu tēriņu naudu? Iztaustu visas kabatas, bet tās – tukšas. Rokas somā arī neatrodu... Parādās sviedri uz pieres! Kur tad varētu būt tas maks?! Varbūt atstāju, kur sēdējām pie bāra?! Taisos iet meklēt, kad Suzanna izvelk manu maku no savas somas un mīlīgi pasniedz to man, brīdinot: „esi uzmanīgāks, tas mums noderēs ceļojumu laikā.“ Sirsnīgi pateicos, noskūpstu viņas vaigu un apsēžos blakus viņai.

Lidojums ilgst gandrīz trīs stundas, laiks diezgan, lai atrisinātu vienu krustvārdu mīklu un pat iesāktu citu, kamēr Suzanna palasa grāmatu, un atvaļinājumu omā mēs nogaršojam vēl vienu burbulīšu vīnu, pirms lidmašīnas nosēšanās Adelaidē, kur laiks esot lietains –pilots pastāsta.

Somas parādās bez kavēšanās, bet lai sagaidītu taksi, jāstāv rindā ilgāku laiku. Kad beidzot iesēžamies taksī, kārtīgi smidzina un turpinās līdz piebraucam auto īres birojam. Birojs jau sen slēgts, bet Suzanna bija saņēmusi instrukcijas, kā iegūt auto atslēgas no seifa pie biroja slēgtajām durvīm. Izmantojot mazus lietussargus, mēģinājām aizsargāties no lietus, iepakojot somas mašīnā. Tomēr, kad paši beidzot iesēdāmies mašīnā, kājas jau bija mazliet izmirkušas.

Iedarbinot auto, ieslēdzu auto ceļvedi Sirī, un sekojām tā instrukcijām cauri Adelaides priekšpilsētas ceļiem līdz šosejai, kas stiepjas uz Tanundu un mūsu naktsmājām Dov Kaut (The Dove Cote – baložu būris) mājiņā.

Lietus turpina līt neatlaidīgi gandrīz visu brauciena laiku, bet pārstāj, kad pēc, apmēram, pusotras stundas, jau pustumsā iebraucam Tanundā. Mūsu dzīvoklis iekārtots mājas priekšpusē, un varam bez grūtībām ienest koferus dzīvoklī, kur viesmīlis bija jau ieslēdzis sildītāju, bet aizmugurē vēl cits divguļamistabu dzīvoklis, kam cita ieeja no ielas; tātad mūs netraucēs, ja gadījumā tas izīrēts.

Dzīvoklis gaumīgi iekārtots ar apkārtnes parādībām, un piedāvā glaunu guļamistabu, atsevišķu vannas istabu, saliekamu ēdamgaldiņu, ērtu dīvānu un kafijas galdiņu un TV, bet ārpusē izejot pa istabas sānu durvīm, BBQ, dārzu mēbeles un pat mazgātava ar žāvējamo skapīti. Priekšpusē sakopts dārzs ar bruģētu taku, kura ved caur dārzu gar milzīgu lapainu koku (ko nemanīju iebraucot) uz ielu. Suzanna smaidīgi saka: „Šeit būs ērti padzīvot pāris dienas, un redzi, Tanundas galvenā iela turpat ap stūri.“

Kad somas izpakotas un mājoklis kārtīgi izpētīts, apģērbāmies silti un ejam ar salokāmajiem lietussargiem uz vakariņām krodziņā, kas atrodas netālu ap stūri.

Tanunda atrodas slavenajā Barosa ielejā (Barossa Valley) centrā, kur visa apkārtne nostādīta ar vīnogulājiem, jo zeme neticami auglīga, un vīnu krūmu aplaistīšanai ūdens ērti pieejams, pat vietas vārds it kā radies no aborigēnu valodas, kas tulkojumā nozīmē avots, bet varbūt arī daudz putni strautiņā. Man sevišķi garšo sarkanie vīni, un vietējie lepojas, ka šinī rajonā ir Vidusjūras klimats un bagāto mālzemes auglīgums audzē pasaules līmenī ievērojamās širazu vīnogas vīna darināšanai. Kaut gan tieši Tanundas miestiņā darbojās 15 vīnu pagrabi un plašākā Barosa rajonā sastopami apmēram 160 vīnu dārzi un 80 vīnu pārdevēju pagrabi, ceļotājam ir vēl arī daudz citi laika tērētāji. Iepirkšanās un pārtikas veikalu diezgan, bet arī kafejnīcas, restorāni, aldari, džina destilētāji, šokolādes un sieru ražotāji un, kā jau pienākas ik katrā Austrālijas pilsētā, daži krogi.

* * *

No rīta ceļamies agri, un kamēr es iesāku brokastu gatavošanu, Suzanna aizmūk uz veikaliem nopirkt lietussargu – tādu krietni lielāku nekā tie, kurus bijām paņēmuši līdzi koferī.

Šodien esam pieteikušies piedalīties speciālās pusdienās, kādā Sepeltsfīlda (Seppeltsfield) vīnu dārza pagrabā, kur pie katra no sešiem ēdienu piedāvājumiem varēsim nogaršot piemērotu vīnu no Alkīnas (Alkina) vīnu dārza. Pirms gatavojamies uz to, ir laiks, ar jauniem lietussargiem padusē, apskatīt miestiņa galveno ielu un iepirkt mazliet pārtiku nākošajām dienām.

Sepeltsfīlda vīnu dārzs iesāka darbību 1851. gadā, tikai 15 gadus pēc eiropiešu ierašanās dienvidu Austrālijā, un var lepoties, ka esot vienīgie vīnu ražotāji visā pasaulē, kas katru gadu kopš 1978. gada izlaidusi 100 gadu vecu, dzeltenbrūno portvīnu. Ja vēlās un ir luste izdot gandrīz $200, var pieteikties stundu garā vīnu mucu pagraba izstaigāšanā un pat nogaršot veco portvīnu, bet šodienas apstaiga jau diemžēl izpārdota. Sepeltsfīlda telpās atrodamas ne tikai vīnu saimniecības nodarbības, bet arī vairāki mākslas un dzīvesveidu pasākumi. Mūsu ciemojuma laikā vairākās telpās ar nosaukumu Džemfektorī (JamFactory) arī darbojās dažādi rokdarbu un audumu mākslinieki, īpatnējs nažu ražotājs, fotogrāfs, tējas lapu veikaliņš, kafejnīca, veselīgas eļļas pārdevējs un glauns restorāns. Bet mēs dodamies un citu pagrabu, kur šodien baudīsim tos sešus ēdienus no Sepeltsfīlda FINO restorāna, noskalojot ikkatru ar piemērotu Alkīnas vīnu.

Pagrabā pie gara galda sēdvietas divdesmit baudītājiem, un pagraba sānos uz galda stāv šodienas nogaršošanas vīni. Alkīnas pārstāvis Dēns Cauārds (Dan Coward) pasniedz gaišu, burbuļaino vīnu pie ieejas durvīm un uzlūdz mums ieņemt sēdvietu pie galda. Tā kā mēs esam ieradušies pirmie, sēdvietu izvēle atļauj mums nosēsties galda vidū. Kad visi šodienas baudītāji ieradušies, Dēns paskaidro pusdienas ēšanas un vīnu baudīšanas norisi, ka arī pastāsta par Alkīnas dibināšanu, vēsturi un dabisko pieeju vīnogu agronomijā, bet FINO galvenais šefs Deniels Mērfijs iepazīstina mūs ar šodienas ēdienkarti.

Klausoties baudāmo lietu sarakstu vien, jau jānorij siekalas, kas sakrājušas mutē!

Pusdienas sākas ar žāvētu tūnas zivi ar greipfrūtu uz saldskābmaizes, noskalojot to ar 2021. gada semiljonu vīnu. Otrais cienasts – aitas gaļas kotletes ar bietēm jogurta mērcē un sarkano GSM vīnu, tad sekoja astoņkāju gabaliņi ar pupām un žāvētiem tomātiem pie garšīga Grenāšu vīna un vēl cepts cālis, sēnes un melno trifeļu mērce ar spilgti sarkano matāro. Piektais kurss bija tēju lapu dūmos žāvēta pīles gaļa ar redīsu torti un mandarīnu papildināti ar gadiem izturētu GSM vīnu un beidzot – lielisks ossau-iratei siers, citronu marmelāde ar saldskābmaizi, biskvītiem un beidzamais – saldais vīns – semiljona rīslings.

Kad pusdienas paēstas, pasēžam ilgāk pie galda, pārunājoties ar citiem dalībniekiem. Visi piekrita, ka pusdienu ēdieni un vīni bija ļoti garšīgi un dalības maksas vērti. Viesmīlis vēl pastāstīja pa Alkinas darbību un ielūdza klātesošos piebraukt apskatīt viņu vīnu laukus un pagrabus. Tā kā mēs būsim šeit vēl pāris dienas, apsolījāmies to arī izdarīt. Vēl pirms atvadīšanās mēs pierakstījāmies saņemt sešas pudeles vīna no katras ražas ik pa sešiem mēnešiem. Tad Dēns paziņo, ka par godu tam, ka šodien uz šo pierakstāmies, mēs par brīvu saņemšot vienu 5 litru pudeli 2021. gada širazu!

Pirms dodamies atpakaļ uz naktsmājām, pastaigājamies dārzā un arī apskatam visus rokdarbnieku stendus; pie naža meistaru gandrīz izvilku $150.

* * *

Tanundas galvenajā ielā ērtā pastaigas attālumā no mūsu naktsmājām atrodas četras vīnu tirgotavas un viens alus brūvētājs. Pēc nesteidzīgām olu un ceptu speķu brokastīm, nolēmām iet pastaigāties tiešā ceļā no nakts mājas līdz galvenās ielas sākumu, kur darbojās aldaris, un tad lēnam atgriezties mājup, pa ceļam apciemojot tos četrus vīnu tirgotājus un vel kaut kur paēst pusdienas.

Kaut gan ierodamies aldara dārzā neilgi pēc durvju atslēgšanas, tur jau ap smalkiem ugunskuriņiem sasēdušies vairāki alus baudītāji kopā ar un arī bez, visiem ģimenes locekļiem, jo tiem zināms, ka šeit pieejams ne tikai uz vietas brūvētais alutiņš, bet arī garšīgas pusdienas un uzkodas. Man, pēc lieliskām brokastīm, nav nekāda lielā ēstgriba un apmierinos ar glāzīti uz vietas darinātā tumšā alutiņa, kas patiešām garšīgs. Pasēžam saulītē ar mugurām pret tuvāko ugunskuriņu, jo gaisa temperatūra mazliet zemāka ne kā būtu šajā laikā pie mums Goldkostā.

Sēžot laukumā pamanu, ka mums garām bieži pabrauc visvisādi paveci un ar sludinājumiem aprakstīti automobiļi. Izrādās, ka šodien Tanunda ir galapunkts kādai gadskārtējai labdarības lauku šķērsošanas auto sacensībai, un ejam atpakaļ uz miestiņa centru, kur ielas malā jau sabraukuši vairāki dalībnieki. Šoferi un līdzbraucēji visi apģērbti kostīmos, attēlojot visvisādus pazīstamas personības, kā arī dzīvnieku tēlus, piemēroti ik katra auto izgreznošanai. Ļaudis skaļi aplaudē visiem iebraucējiem, bet tie vēl skaļāk atbild ar taurēšanu un lampu zibināšanu. Pa ielu staigā dalībnieki, izdalot saldumus, visādas reklāmas brošūras. Vienam pat spainis, kurā var iemest ziedojumus turnejas sacensības ienākumu saņēmējiem, multiplās sklerozes cietējiem. Pašam kabatā krietna sauja sīknaudiņas, un es visu iemetu spainītī, saņemot patīkamu, trokšņainu atskaņu, un spaiņu nesēju pateicības sveicienu.

Staigājot pa ielu un apskatot izgreznotās mašīnas, iegriežamies arī pāris vīnu veikalos nogaršot viņu devumus līdz nonākam pie vīnu darītavas un ēdnīcas ar nosaukumu Z WINE, kur Suzanna pamana brīvu sēdvietu arkveida logā, un tā kā saule jau lēnam dodas uz dusi, nolēmuši turpat arī paēst vakariņas, dodamies iekšā.

Z nosaukums, Zerku vācu ģimenes uzvārda saīsinājums, ir labi pazīstams šinī apkārtnē, jo viņu vīni esot ieguvuši vairākas godalgas, ieskaitot šī rajona vislabāko sarkano vīnu 2020. gada konkursā (Z Wine 2018 Julius Shiraz, kas diemžēl jau izpārdots), un ģimenes vēsture šeit stiepjas atpakaļ līdz pat 1846. gadam. Šodien māsas Džanela un Kristena Zerk esot piektā ģenerācijas īpašnieces, un vienīgais māsu pāris visā rajona, kas nodarbojas ar vīnogulāja stīgu dārzkopību un vīnu gatavošanu.

Mūsu sēdvieta ļoti ērta, un varam apskatīt ne tikai visu nama iekšpusi, bet arī ārpuses verandu, kur daži sasēdušies ar suņiem pie kājām, jo tie šeit arī laipni pieņemti. Šovakar sola arī mūziku. Tā, ka neesam nekādā steigā, pasūtam Z vīnu nogaršošanas tāfeli, kas piedāvā sešus vīnus ar piemērotām uzkodām.

Laiks steidzas nemanot. Mūzika, uzkodas un it īpaši Z vīni ļoti patīkami un garšīgi, bet kad beidzamais sarkano vīnu piedāvājums nogaršots, pateicamies Zerk viesmīļiem un taisāmies mājup. Izejot uz ielas, uzreiz sajūtu nakts vēsumu. Kad ieraugu blakus veikalā degošu kamīnu, ieejam sasildīties pirms pastaigas līdz naktsmājām. Istabas siltums ļoti patīkams, un tad pamanu, ka veikala plaukti piekrāmēti arī ar nesaskaitāmām džina pudelēm. Pasūtu vietējo darinājumu, lai arī sasildītu savu iekšpusi, arī Suzanna pievienojas. Kad glāzītes tukšas, dodamies atkal nakts vēsumā uz mājām.

Kristaps Zariņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com