Tikpat kā skaistā sapnī

Palielināt / Enlarge

3x3 Austrālijā padomes priekšsēdis Dr. Uldis Ozoliņš atklāj 3x3 saietu. FOTO 3x3 saieta dalībnieki.

Palielināt / Enlarge

3x3 saieta vadītāji Artūrs un Anta Landsbergi ar ģimeni. FOTO 3x3 saieta dalībnieki.

Palielināt / Enlarge

Bērni iejūtas šaha figūru lomās. FOTO 3x3 saieta dalībnieki.

Palielināt / Enlarge

Rotaļas pie ugunskura ar ansambli „Jōra“. FOTO 3x3 saieta dalībnieki.

Palielināt / Enlarge

Tiltu stipruma pārbaude. FOTO 3x3 saieta dalībnieki.

Palielināt / Enlarge

Izšūšanas ievirze - vadītāja Anda Banikos. FOTO 3x3 saieta dalībnieki.

Palielināt / Enlarge

Kokles ievirzes dalībnieki. FOTO 3x3 saieta dalībnieki.

Palielināt / Enlarge

Zolītes turnīra uzvarētājs Valdis Strazds. FOTO 3x3 saieta dalībnieki.

Šorīt no dziļa miega uzmodos vēlu. It kā pēc sapņa, prātā nāk pasakaini brīži, ainas, skaņas un prieki. Ainas kā no sapņa!

Augsti kalnos, ne pašā kalna galiņā, bet starp kalnu virsotnēm ir plašs klajums ar zāļāju un dažām ēkām. Visapkārt ir lieli meži ar milzīgi augstiem kokiem, kuri stāv kā sargi pret vējiem un negaisu. Šeit sabrauc tauta: 34 bērni un 53 pieaugušie – kopā 87 dalībnieki. Priecājas, cik vieta skaista.

Skan dzīva, skaidra, bagāta latviešu valoda. Ir dzirdamas arī balsis angļu valodā. Tie ir ieprecētie cittautieši, un šajā saimē piederīgi. Bērni jūtas labi, redzot savus vecākus tik priecīgus. Gaisotne ir brīva, gaiša un latviska.

Ēdiena netrūkst, un tas ir labs. Maltītes piecas reizes dienā. Pirmajās dienās bērni ēšanas laikā sēž pie saviem vecākiem. Ātri pierod pie dienas kārtības, sadraudzējas un vairs neturas cieši pie savas ģimenes. Meitenes sasēžas ap vienu galdu un puikas – ap citu.

Koncerta vakarā mūziķi muzicē gan latviešu, gan cittautu dziesmas. Publika sēž rindās uz krēsliem kā jau koncertā. Sīki mazi bērniņi skrien garām. Telpa liela, kājas veiklas, skrien šurp un turp un neapstājas! Visiem prieki!

Bērni ir visur. Skrien ārā ap ēkām. Kāds bariņš atdalās, ieskrien iekšā un pazūd kādā istabā. Ātri atkal parādās. Bērni spēlē šahu, iet rotaļās, taisa maskas, šuj, batiko T-kreklus, taisa rotas lietas un ķinķēziņus, kāpj klintīs, šūpojas milzīgi augstās šūpolēs, spēlē sportu, šauj lokus, būvē koka tiltus. Bērnu taisīto tiltu izturība tiek pārbaudīta ar slodzi. Tie ir pietiekami stipri!

Tiltus taisās būvēt arī pieaugušie. Nevis koka tiltus, bet tiltus, kas tuvina cilvēkus. Runā, ka jābūvē iecietības, draudzības un mīlestības tilti ģimenēs, starp ģimenēm un latviešu sabiedrībā. Vispirms pašiem esot jābūt laimīgiem. Pat gulēt ejot, ir jādomā par tiltiem. Pie katras guļamistabas durvīm ir kāda Latvijas tilta bilde un istabas iemītnieku vārdi.

Lielajā ēdamzālē ierīkotais izšūšanas stūris jau pa gabalu izskatās pievilcīgs. Tur ir vesels kalns ar krāsainām dzijām daudz un dažādos toņos. Ir skaisti izstādītas grāmatas un izšūti raksti kā piemēri. Sagādāts ir viss, ko vien vajag kāda spilventiņa vai kā tamlīdzīga izšūšanai. Šuvēju ir daudz, piedalās arī kāds vīrietis un bērni. Tiek arī prievītes austas. Rokdarbnieki ir centīgi un draudzīgi. Stūrītis ir labi apmeklēts, un tur vienmēr sēž kādi šuvēji.

No meža malas ir dzirdamas senas dziesmas. Skan it kā no tālām zemēm dažādos dialektos, senā valodā, gan daudzbalsīgas, gan ar teicējām, gariem saucieniem, vai gavilēšanu. Skaļi skan, lai pa gabalu var sasaukt govis, vai paši sazināties. Kāda arāja dziesma no smilšu kalniņa ieved sensenās pagātnes lauku dzīvē. Kaut kur no telpām ir sadzirdama mierīga kokļu spēle.

Daba burvīgā, daba varenā, aicina pie sevis! Agri no rīta maza grupiņa dabas pielūdzēju meditē gaidīdami saullēktu. Pēc brokastīm vesels bars dabas baudītāju dodas mežā, kur satiek putnus, dēles un čūskas. Dažreiz miera un klusuma meklētāji pa vienam vai divatā pazūd mežā, bet kad pēkšņi uzgāž lietus, ātri izmirkuši ir atpakaļ. Dažas ģimenes izbraukuma dienu izmanto kā brīvdienu, un paši uz savu roku nolemj staigāt pa mežu un kāpt kalnos. Trīs vīri, divriteņu braucēji, mēra savu spēku, braucot kalnā līdz pašai kalna galotnei.

Kādu vakaru ir manāma dūmu smaka. Parādās arī liesmas. Pārsteigums nu gan, ka Austrālijā vasaras vidū meža malā ir iekurināts ugunskurs! Bet godīgi, – ar atļauju. Saskrien bērni, uz žagariem uzsprauž zefīru un apcep ugunskurā. Sanāk arī pieaugušie, bet lēnāk. Notiek žonglēšana, spēles, rotaļas un dejošana līdz nodzied Aijā, žūžū, un bērni aiziet gulēt.

Nav jau tikai izpriecas. Notiek nopietnas Latvijas politikas un latviešu valodas mācības pieaugušajiem. Trīsdesmit gadi Latvijas politikā tiek izskaidroti vienā lappusē ar vienu tabulu. Turpretī latviešu valodas uzdevumi nāk daudzās lappusēs katru dienu. Jābrīnās, cik daudz varam mācīties pat tie, kuri tekoši runā latviski. Dažiem ieprecētiem vīriešiem tiek mācīta latviešu valoda kā svešvaloda. Viktorīnā vienu vakaru tiek pārbaudītas zināšanas par Latviju un latviešiem.

Mūsu pavāri visu nedēļu dzīvo pa savu virtuvi un kaut ko gatavo. Otrā dienā uzcienā ar saldiem pildītiem cepumiem valriekstu formā. Tie esot riekstiņi un ir garšīgi! Dienu pēc dienas gaidām vēl kādu tādu gardumu, bet nekā! Beidzot atvadu vakarā galdos parādās mūsu pavāru gatavotie skābie kāposti un gurķi, saldskābā maize, biezpiens un riekstiņi. Vesels mielasts!

Gribi vai negribi, pienāk Atvadu vakars. Bet kas par vakaru! Gari galdi, balti galdauti un uz galdiem tilti, tie neizbēgamie tilti. Priekšā stājas grupa pēc grupas un rāda, ko nedēļas laikā ir iemācījušies vai darījuši. Lieli prieki un smiešanās! Tad sākas dejas, bet ne tikai tās vecās pazīstamās, kuras dejojam kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Mūziķi māca jaunas dejas, jaunus soļus. Veidojam apļus, ķēdes, metam virpuļu virpuļus, palecamies, plaukstas sasitam, pinamies un tinamies. Arī es dejoju līdz pietrūkst elpa! Atvadu vārdos mūs nosauc par ģimeni un izsaka cerību pēc gada atkal satikties.

Tik daudz skaistu atmiņu! Dzīvē nedēļas laikā taču tik daudz prieka nevar būt. Tas laikam viss būs bijis sapnī. Vai ne?

Baiba Vītola Haringtona (Harrington)
Laikrakstam „Latvietis“