Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Cik daudz reizes (un kad) ir Latvija kļuvusi neatkarīga? Mums ir svētku dienas – Latvijas Republikas Proklamēšanas diena (18. novembris) un Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena (4. maijs). Mums ir atzīmējamās dienas – Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena (26. janvāris) un Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu“ pieņemšanas diena (21. augusts). Tām būtu jāpievieno Latvijas brīvības cīnītāju dienu – 11. augustu – kas atzīmē Latvijas un Padomju Krievijas miera līguma parakstīšanu 1920. gadā, tādējādi dodot Latvijai beidzot gan neatkarību, gan mieru. (Par to, kā ministru prezidents Ulmanis pārrakstīja vēsturi, pabīdot šādu nosaukumu prom no Cēsu kauju uzvaras dienas, jāraksta atsevišķi.)

Nepārprotami, 18. novembris ir diena ar vislielāko atpazīstamību. No vienas puses, 1918. gada 18. novembrī bija labvēlīgāki apstākļi neatkarībai nekā 1990. gada 4. maijā. Latvijas teritoriju pilnībā okupēja Vācijas armija, kura pirms nedēļās bija zaudējusi Pirmo pasaules karu, bet kura bija vēl gana spēcīga un bija labvēlīgi noskaņota Latvijas neatkarībai. Tā samērā kūtri pildīja Sabiedroto uzdoto pienākumu nepieļaut boļševiku iebrukumu no austrumiem, bet bez tās sākotnējā atbalsta jāšaubās, vai demokrātiskie spēki būtu izturējuši pret Padomju Latvijas sarkanajiem strēlniekiem. Jāatceras, ka 1918. gada 18. novembrī sarkanie strēlnieki bija noteikti populārāki Latvijā nekā vācu atbalstītā Latvijas Pagaidu valdība. Bet laiks nolika visus savās vietās.

1990. gada 4. maija deklarācija tika pieņemta okupācijas spēku juridiskos rāmjos, bet Latvijas okupējošā Sarkanā armija netaisījās pieļaut nekādu neatkarību. Milzīgās Interfrontes demonstrācijas pierādīja, ka ne tikai okupantu armija, bet arī zīmīgs skaits okupantu civiliedzīvotāju nebija gatavi pieņemt Latvijas neatkarību. 4. maija deklarācija paredzēja lēnu pāreju uz faktisko neatkarību, bet bez 1991. gada augusta puča ir grūti iedomāties, kā tas būtu īstenojies.

Katrā ziņā, gan 18. novembris, gan 4. maijs bija deklarācijas bez sevišķa seguma, un rezultāts ne vienā, ne otrā gadījumā nebija garantēts. Tas tika sasniegts tikai ar mērķtiecīgu darbu.

Baltā galdauta svētki 4. maijā bija labs veids, kā iedzīvināt 4. maija atzīmēšanu. Kā teica Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare pirms pieciem gadiem: „Rīkojot svētkus, vienmēr mudinām kopīgām sarunām, daloties atmiņās un priekšstatos par 1990. gada 4. maiju, par iegūtās brīvības nozīmi“.

Un kā jūs atzīmējāt 4. maiju?

GN
2024. g. 8. maijā