|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 803, 2024. g. 12. jūnijā
Aivars Sinka -
Latviešu karavīru piemiņas biedrības „Lestene“ valdes locekļi. No kreisās: Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšnieks (un biedrības priekšsēdis) Aivars Sinka, Valsts aizsardzības un patriotisma fonds „Namejs” valdes priekšsēdētājs Raimonds Graube, biedrības „Latviešu Virsnieku apvienība“ pārstāvis kapteinis Jānis Slaidiņš, biedrības „Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība“ (LNKB) valdes priekšsēdētājs Emīls Gailis, biedrības „Latvijas Ģenerāļu klubs“ valdes priekšsēdētājs Gaidis Andrejs Zeibots, reliģiskās organizācijas „Lestenes Evanģēliski Luteriskā Draudze“ draudzes un valdes priekšniece Ingūna Kokina. FOTO no Aivara Sinkas personīgā arhīva.
Jaunā Lestenes muzeja ēka šodien. FOTO Publicitātes foto.
Daugavas Vanagi
Tā ilgi gaidīto likumu par Otrā pasaules kara piemiņas vietu Lestenē, kuru šodien Saeima trešajā un galīgajā lasījumā apstiprināja ar 79 balsīm – par un nevienu pret un atturoties, vērtē bijušais jūras kara flotes virsnieks, viceadmirālis un Latvijas Republikas Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots.
Kāpēc šis likums ir svarīgs? – Tas atjaunos vēsturisko taisnīgumu, stiprinās sabiedrības vēsturisko atmiņu, novērsīs vēsturisko notikumu nepatiesu, neprecīzu atspoguļojumu, kas viss šodienas ģeopolitiskajā situācijā ir tik svarīgi, un godinās to latviešu karavīru piemiņu, kuri tika iesaistīti un krita Otrajā pasaules karā.
Likuma mērķis ir apzināt un atcerēties vēsturiskos notikumus, veicināt faktos balstītu izpratni par Otrā pasaules kara notikumiem okupētajā Latvijā, Lestenes apkārtnē, kur okupētājvalstis Padomju Savienība un Vācija prettiesiski iesaistīja Latvijas iedzīvotājus savos militārajos formējumos.
„Viena no likuma pamatnostādnēm ir sabiedrības saliedēšana ap vienotu vēstures apziņu. Svarīgi apzināt faktu, ka par latviešu karavīriem abās pusēs ir melots 80 gadus un ka šo melu dēļ Latvijas sabiedrībai nav vienotas Latvijas vēstures izpratnes,“ uzsver Latviešu karavīru piemiņas biedrības Lestene priekšsēdētājs, Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis Aivars Sinka.
Tāpat jaunais likums ir vērtīgs juridisks atbalsts, kas ne tikai nosaka Otrā pasaules kara piemiņas vietas teritoriju Lestenē, bet palīdzēs arī to apsaimniekot – piesaistīt regulāru finansējumu tās uzturēšanai un attīstībai. Likums nosaka piemiņas vietas saglabāšanas, uzturēšanas, izmantošanas, aizsardzības, atjaunošanas, attīstības un finansēšanas kārtību, tostarp, ja valsts budžetā tam būs paredzēti līdzekļi, tad tā ar finansējumu varēs piedalīties piemiņas vietas saglabāšanā, atjaunošanā, attīstībā un izmantošanas ilgtermiņa koncepcijas īstenošanā.
Kāpēc tieši Lestene? – Otrā pasaules kara beigās Kurzemē cīnījās vairāk nekā miljons karavīru. Tās ir lielākās un asiņainākās kaujas Latvijas vēsturē, un Lestene bija šo kauju centrā, kad okupētājvalstis kaujās pirmo reizi sūtīja latviešu vienības vienu pret otru - karoja brālis pret brāli ar lielu latviešu dzīvā spēka zaudējumiem.
Kultūrvēsturiski nozīmīgā Lestenes luterāņu baznīca bija šo notikumu lieciniece un upuris. Pie baznīcas izveidotā piemiņas vieta vēsta par traģiskajiem notikumiem Otrajā pasaules karā un glabā kritušo latviešu karavīru un nacionālo partizānu piemiņu.
„Ieliktas divu gadu pūles, lai Lestenes komplekss kā daļa no Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma būtu nodrošināts ar likumu,“ stāsta Aivars Sinka. „Tukuma novada pašvaldība, Lestenes draudze un Latviešu karavīru piemiņas biedrība, kas iekļauj arī Pasaules Brīvo Latviešu apvienību un Daugavas Vanagu Centrālo valdi, ir sadarbojušies ar Kultūras ministriju un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, lai taptu šis likums.“
„Mums kā pašvaldībai šī likuma pieņemšana ir svarīgs notikums,“ uzsver arī Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa. „Tā tapšanā ir ieguldīts nopietns darbs. Likums Latvijas sabiedrībai vēlreiz atgādina un liek iedziļināties notikumos par mūsu tautas vēstures smagākajām un sarežģītākajām lappusēm, kas ir svarīgi šajā ģeopolitiskajā situācijā. Es esmu pārliecināts, ka šis likums mums dos jaunas iespējas sakārtot, pilnveidot un attīstīt šo vietu Lestenē, lai par šiem Latvijas tautas traģiskajiem notikumiem atgādinātu nākošajām paaudzēm.“
Kas iekļauts Lestenes kompleksā? – Otrā pasaules kara piemiņas vieta Lestenē ietver Brāļu kapus, baznīcu un topošo piemiņas muzeju, kas visa ir Latvijas kultūrvēsturiskā matojuma daļa un ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
17. gs. celtā Lestenes luterāņu baznīca ar tās īpaši grezno no 1704. līdz 1709. gadam veidoto interjeru ir viena no izcilākajām baroka laikmeta kultūrvēsturiskajām vērtībām Latvijā, tā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīcu Otrā pasaules kara frontes cīņu un pēckara okupācijas laikā izpostīja, taču tā atjaunota pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un glabā liecības par Otrā pasaules kara notikumiem.
Tagad, kad ilgi gaidītais likums Par Otrā pasaules kara piemiņas vietu Lestenē ir apstiprināts, tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai, runājot Andreja Zeibota vārdiem: „spēsim nebaidīties un godināt mūsu latviešu karavīru piemiņu, kā viņi to ir pelnījuši.“
Aivars Sinka
Latviešu karavīru piemiņas biedrības „Lestene“ priekšsēdētājs,
Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis