„Vēl ir laiks“

Palielināt / Enlarge

Bruknas muižā Latvijā. FOTO Aldis Elberts.

„Vēl ir laiks, vēl ir laiks vēl ir laiks!
Rudens tāls vasarai pieskāries.
Vēl ir laiks, vēl ir laiks vēl ir laiks!
Mūsu ceļš vasarai cauri iet.“

Austrālijā atrodamies Pavasarī, bet Ziemeļos, Latvijā, un citur, tuvojās Ziema. Šeit Austrālijā, un iedomājos citur, jau sāk runāt un domāt par Ziemsvētkiem!

Cik mums laiks paliek? Cik labi mēs saprotam laikus, kuros dzīvojam?

Bībeles uzskats par laiku nav tikai atkārtojošs, kā sezonas kas nāk un iet, un tad atkārtojās no gada uz gadu. Laiks ir kā līnija, kurai sākums un beigas. Mēs tuvojamies beigām, vai to apzināmies vai nē. Nupat notikušas prezidenta vēlēšanas Amerikā, un jautājums kas daudziem paceļas ir „Kā šīs vēlēšanas rezultāts iespaidos mūs?“ Svarīgāks jautājums ir „Kā mēs uztveram laiku, kurā dzīvojam?“ Un ne tikai, kā mēs to uztveram, bet ko mēs no tā mācamies?

Raksturīga ir Apustuļa Pāvila pēdējā vēstule, ko viņš rakstīja Jaunājā Derībā. Tur pēc visas savas dzīves pieredzes pie mūža beigām viņš raksta, „Nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām.“ (2. Tim. 4:3-4). Gundars Ceipe raksta kas notika pēc latviešu pirmās garīgās atmodas, no kuras izcēlās Latvijas valsts. „Kas notika latviešu tautas apziņā? Tajā ienāca modernā laikmeta vērtību sistēma un uzskati. Notika vērtību pārmaiņa. Nu latviešu spēks tika balstīts uz aizvēstures mītiskajiem notikumiem, pasaku sacerējumiem, tautas dziesmām.“ (Dieva Tautas Dzimšana Latvieši). Pāvila vārdos, latvieši novērsa ausis no „patiesības,“ un piegriezās „pasakām.” Mūsos ir ienācis modernā laikmeta vērtību sistēma un uzskati.

Pasakas ir, ka mēs paši varam ar savu gudrību, spēku, un labestību tikt debesīs.

Kas nu ir „patiesība“, no kā mēs esam novērsušies? Vienā vārdā, „Jēzus.“

Pēdējā vakarēdienā, kad Jēzus gatavoja savus mācekļus Viņa krusta nāvei nākamai dienai, Viņš gribēja, lai viņi zina. kur Viņš iet, kāds būs viņu gals.

Toms ļoti atklāti pasaka, „Kungs mēs nezinām, kurp Tu ej; kā lai mēs zinātu ceļu?“ Dievam ļoti patīk šī veida godīgums. Jēzus viņam nepārmet bet skaidri atbild, „ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani. Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu.“ Jēzus krusta nāve ir vienīgais pamats un drošība zināt kas notiks nākotnē. Dievs lai palīdz atšķirties no pasākām, un pievērsties patiesībai pirms nav vairs laika.

Mācītājs Aldis
Laikrakstam „Latvietis“