|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 822, 2024. g. 21. nov.
Mārtiņš Drēģeris -
Prezidents Edgars Rinkēvičs godina Valijas-Valērijas Jansons-Veščūnas piemiņu. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.
Prezidents Edgars Rinkēvičs godina Valijas-Valērijas Jansons-Veščūnas piemiņu. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.
Prezidents Edgars Rinkēvičs godina Valijas-Valērijas Jansons-Veščūnas piemiņu. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.
11. novembra rītā Lielupes kapos Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs godināja 7. Siguldas kājnieku pulka dižkareives un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieres Valijas-Valērijas Jansons-Veščūnas (1902–1990) piemiņu. V.V. Jansons-Veščūna ir viena no trim sievietēm, kura par izrādīto varonību cīņā pret bermontiešiem apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru. Apbalvojumu 1922. gadā V.V. Jansons-Veščūnai piešķīra Latvijas Republikas pirmais prezidents Jānis Čakste.
1919. gada 3. oktobrī, savā 17. dzimšanas dienā, V.V. Jansons-Veščūna iestājās Latvijas armijā, un jau tā paša gada 19. novembrī jaunā kareive piedalījās kaujā pie Plāņu mājām, drosmīgi šķērsojot aizsalušo Lielupi un kopā ar citiem cīnoties pret bermontiešu pārspēku, palīdzēja saņemt gūstekņus un ieročus.
V.V. Jansons-Veščūna no Latvijas armijas atvaļināta 1919. gada 25. decembrī dižkareives pakāpē. Vēlāk studējusi tieslietas, strādājusi Rīgas bāriņtiesā un Rīgas pilsētas īres valdē, kā arī bijusi aktīva Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības biedre. Sākoties Atmodai, aktīvi darbojusies Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā un pieredzējusi Lāčplēša dienas atjaunošanu.
Informāciju sagatavoja:
Mārtiņš Drēģeris
Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos