Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ludolfs Liberts (1895–1959). „Art Deco“ hipnotiskais spožums

Izstāde Latvijas Nacionālā Mākslas muzejā

Laikraksts Latvietis Nr. 822, 2024. g. 21. nov.
Nataļja Jevsejeva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LNMM_400pxwb

Ludolfs Liberts. 20. gs. 30. gadu sākums. Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija. FOTO Nezināms.

Milda Brehmane-Štengele Karla Gold­marka operā „Sābas ķēniņiene“ pēc Ludolfa Liberta meta veidotajā kostīmā (pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā 20.03.1935., režisors Ludolfs Liberts, diriģents Teodors Reiters). 1935. Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija. FOTO Nezināms.

Ludolfs Liberts. „Portrets ar arku fonā“. 1923. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. FOTO Normunds Brasliņš.

Ludolfs Liberts. Lielveikals „Printemps“ Parīzē. 1927. Kartons, tempera. Privātkolekcija. FOTO I. Fridmans.

Ludolfs Liberts. Dekorāciju mets Džuzepes Verdi operai „Aīda“ (pirmizrāde Valsts teātrī Kauņā 10.11.1926., režisors Nikolajs Tihomirovs, diriģents Mīkols Bukša). 1926. Kartons, guaša. LNMM kolekcija. FOTO Publicitātes foto.

Ludolfs Liberts. Amnerisa. Kostīma mets Džuzepes Verdi operai „Aīda“ (pirmizrāde Valsts teātrī Kauņā 10.11.1926., režisors Nikolajs Tihomirovs, diriģents Mīkols Bukša). 1926. Kartons, zīmulis, tempera, sudraba krāsa, zila tuša. Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekcija, Viļņa. FOTO Publicitātes foto.

Vince Jonuškaite Amnerisas lomā Džuzepes Verdi operā „Aīda“ (pirmizrāde Valsts teātrī Kauņā 10.11.1926., režisors Nikolajs Tihomirovs, diriģents Mīkols Bukša). 1926. Fotogrāfs nezināms. Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekcija, Viļņa. FOTO Publicitātes foto.

Ludolfs Liberts. Karaļa pils. Dekorāciju mets Jāņa Mediņa operai „Sprīdītis“ (pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā 22.01.1927., režisors Fricis Rode, diriģents Jānis Mediņš). 1927. Kartons, tempera. Ķelnes Universitātes Teātra izpētes centra kolekcija. FOTO Publicitātes foto.

Ludolfs Liberts. Kostīma mets Nikolaja Rimska-Korsakova baletam „Šeherezāde“ (pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā 26.05.1930., baletmeistars Leonīds Žukovs, diriģents Teodors Reiters). 1930. Papīrs, akvarelis, guaša, bronza. LNMM kolekcija. FOTO Publicitātes foto.

Ludolfs Liberts. Kostīma mets Kamila Sensānsa operai „Samsons un Dalila“ (pirmizrāde Valsts teātrī Kauņā 08.05.1931., režisors Teofans Pavlovskis, diriģents Mīkols Bukša). 1931. Kartons, zīmulis, guaša, zelts. LNMM kolekcija. FOTO Publicitātes foto.

Skats no Kamila Sensānsa operas „Samsons un Dalila“ otrā cēliena (pirmizrāde Valsts teātrī Kauņā 08.05.1931., režisors Teofans Pavlovskis, diriģents Mīkols Bukša). 1931. Fotogrāfs nezināms. Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekcija, Viļņa. FOTO Publicitātes foto.

Marija Lipčiene Dalilas lomā Kamila Sensānsa operā “Samsons un Dalila” (pirmizrāde Valsts teātrī Kauņā 08.05.1931., režisors Teofans Pavlovskis, diriģents Mīkols Bukša). Fotoateljē „Zinaida“, 1931. Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekcija, Viļņa. FOTO Publicitātes foto.

No 2024. gada 30. novembra līdz 2025. gada 16. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) norisināsies izstāde „Ludolfs Liberts (1895–1959). Art Deco hipnotiskais spožums“.

Ludolfs Liberts ir viens no izcilākajiem Art Deco pārstāvjiem Latvijā, un visspilgtāk to demonstrē viņa scenogrāfija. Bez pārspīlējuma var teikt, ka 20. gadsimta 20.–30. gadi Latvijas Nacionālajā operā bija Liberta laikmets. No 1924. līdz 1937. gadam tās bija 43 viņa noformētās un 12 režisētās izrādes. Liberts noteica stilu, ietekmēja kolēģus, atradās kritiķu un skatītāju uzmanības centrā. Meistara inscenējumi nevienu neatstāja vienaldzīgu: daudzi bija sajūsmā un aplaudēja dekorācijām, citi kritizēja un pārmeta pārāk lielu nosacītību, raibumu un pārspīlētu dekorativitāti.

Mūsdienās tomēr ir skaidri redzams, ka viss Ludolfa Liberta paveiktais šajā jomā pilnībā atbilst Art Deco stilistikai, kam raksturīga tieksme pēc formu ģeometrizācijas un ornamentalizācijas, dekorativitāte, izsmalcināts grafiskums, vēlme apburt, apžilbināt skatītāju. Libertam piemita fenomenāla spēja just aktuālās tendences mākslā, viņa dekorāciju un kostīmu skicēs parādījās Art Deco mākslinieku iemīļotie motīvi – debesskrāpji, strūklaku lejupslīdošie ritmi, zigzagi un citi ģeometriskie ornamenti. Liberts pievērsās neeiropiešu kultūru mantojumam, reaģēja uz plaši izplatīto eģiptomāniju un atsaucās uz kopējo aizraušanos ar kinematogrāfu, kas iespaidoja teātri un vadošos tālaika režisorus visā pasaulē.

Ludolfs Liberts ir viens no nedaudziem modernistiem ārpus Rīgas mākslinieku grupas. Neskatoties uz ciešiem kontaktiem ar leģendārās apvienības biedriem un dalību dažos kopīgos projektos (karikatūru zīmēšana žurnālam „Ho-Ho“, kafejnīcas „Sukub“ sienu apgleznošana), par pilnvērtīgu grupas biedru Liberts tā arī nekļuva. Viņa 20. gadu gleznojumu stils atšķiras no citu mākslinieku darbiem. Modernisma principu traktējumā redzama oriģināla franču modernās mākslas un krievu kubofutūrisma interpretācija.

30. gados Ludolfs Liberts, tāpat kā daudzi tā laika latviešu mākslinieki, aktīvi interesējās par senatni, brīvi fantazējot par vēsturiskām tēmām un pagātnes tēliem. Liberta daudzskaitlīgās pilsētu ainavas lielā mērā atspoguļo viņa darbību teātrī – autors bieži gleznojis dažādus gaismas efektus, ielas naksnīgā apgaismojumā. Pēc kolorīta un kompozīcijas uzbūves šie darbi zināmā mērā atgādina teātra dekorācijas.

Ludolfa Liberta biogrāfija ir līdzīga citiem viņa paaudzes latviešu māksliniekiem: dzimis provincē, mākslas studijas sāka Rīgā un turpināja Krievijā (Maskavā un Kazaņā), Pirmā pasaules kara laikā nonāca frontē. 20.–30. gados viņš aktīvi darbojās dzimtenē un regulāri piedalījās ārzemju izstādēs, bet Otrā pasaules kara beigās bija spiests emigrēt un mūža nogali pavadīja ASV. Ludolfs Liberts bija viens no nedaudziem latviešu māksliniekiem, kam izdevās sarīkot personālizstādes Parīzē (1927), Briselē (1929), Berlīnē (1930, 1938), Stokholmā (1938) un Kopenhāgenā (1938). Liberts piedalījās starptautiskās scenogrāfijas izstādēs, kur viņa darbi nereti tika apbalvoti. Mākslinieka skices teātra, operas un baleta izrādēm glabājas ne tikai Latvijas atmiņu institūciju krātuvēs, bet arī vairākos muzejos un kolekcijās ārvalstīs.

Šī izstāde ir pirmā tāda mēroga mākslinieka retrospekcija. Lielākā darbu daļa tiek eksponēta pirmo reizi. Izstādē apskatāmi darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās operas, Lietuvas Literatūras un mākslas arhīva, Rietumu Bankas krājuma, Zuzānu kolekcijas un citām privātkolekcijām.

Līdz ar izstādi apgāda Neputns sērijā Lielā mākslas klasika izdots monogrāfisks mākslas albums Ludolfs Liberts (sastādītāja un galvenā redaktore – Laima Slava, mākslinieks – Brālis Y). Grāmata veidota kā krāšņs veltījums gleznotājam, kura darbi šodien pārsteidz ar varenu temperamentu, tēmu daudzveidību, spožu Art Deco stila izjūtu un fantāzijas vērienu scenogrāfijā. Rakstu autori, savu nozaru atzīti speciālisti, – Dace Lamberga, Natālija Jevsejeva, Edīte Tišheizere, Helmuts Šabasevičs, Ulrihs Hermanss un Klāvs Priedītis – izvērsti aplūko mākslinieka dzīvi un daiļradi, analizējot tās vietu laikmeta kopainā. 640 lpp. apjoms ietver ap 1100 attēlu kā paliekošu un izbaudāmu liecību par Ludolfa Liberta radošā devuma pārsteidzošo bagātību, kā arī zinātniskos pielikumus. Izdevums tapis latviešu valodā ar kopsavilkumu angļu valodā.

Izstādi atbalsta Nākotnes atbalsta fonds un Rietumu Banka.

Nataļja Jevsejeva
Izstādes kuratore,
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com