Lāčplēša dienas atcere Sidnejā

Daugavas Vanagi

Kaut Lāčplēša diena ieņēma ievērojamu vietu Latvijas pirmspadomju laikā un plaši atzīmēja, kā arī tagadējās neatkarības laikā, tomēr trimdas un tagad diasporas apstākļos tās atzīmēšana galvenokārt, kā kurā vietā, un, kā kurā laikā un veidā, ir uzņēmušās Daugavas Vanagu kopas. Sidnejā kādreiz rīkoja attiecīgā dienā, pat ja iekrita darbadienā, jo daudzi biedri jau bija pensionējušies, bet tagad parasti atzīmē vistuvākajā nedēļas nogalē.

Sidnejas Daugavas vanagu kopa katra mēneša pirmajā sestdienā Daugavas Vanagu namā Benkstaunā rīko pusdienas. Sestdien, 2. novembrī sanāca 21 ļaudis, to skaitā novusisti, kuri atliek parasto piektdienas saietu uz tās nedēļas sestdienu, tā dodot iespēju ne tikai izbaudīt pusdienas un plašāku kompāniju, bet arī dodot visiem iespēju uzspēlēt tradicionālo īpatnējo latviešu un igauņu ,,galda spēli“, un iepazīstināt ar noteikumiem un spēles veidu tos, kuriem novuss ir svešs. (Līdzīgu spēli, „carrom“, izbauda Āzijā, Japānā, Meksikā, Vācijā, Itālijā un Anglijā...). Šoreiz pusdienās bija tradicionālais latviešu cūkas cepetis, kotletes ar skābiem kāpostiem, saknēm un saldo ēdienu dzērveņu ķīseli.

Pēc pusdienām nodaļas sekretāre Gundega Zariņa uzrunāja klātesošos, atgādinot, ka, kaut Latvijas neatkarības pasludināšana 1918. g. 18. novembrī bija milzīgs un daudziem neticams (un vēl daudziem citiem nezināms) notikums, ar to vien Latvija kā neatkarīga valsts vēl nebija nostiprināta. Gundega nolasīja īsumā tos apstākļus un kara darbības, kas risinājās līdz tam, kad galvenokārt 6. Rīgas kājnieku pulks ar britu un franču kara flotes palīdzību 11. novembrī 1919. gadā panāca izdzīt bermontiešus no Rīgas, tā beidzot īsti atzīmējot Latvijas valsts neatkarību. Tagad tas datums ne tikai svin šo notikumu, bet arī piemin visus Latvijas brīvības cīnītājus.

Atceri beidza, atskanot pazīstamā strēlnieka dziesma Mirdzot šķēpiem. Starp klausītājiem bija arī tādi, kuri šīs atceres notikumus un nozīmi dzird pirmo reizi, bet citiem tas izraisa atmiņas no tā, kā tā tika atzīmēta viņu jaunības dienās Latvijā.

Gundega Zariņa
Laikrakstam „Latvietis“