Latvieši Argentīnā.

Palielināt / Enlarge

Svinīgais pasākums 23. novembrī bijušajā latviešu draudzes namā. FOTO Astrīda Strelčūns.

Palielināt / Enlarge

Bijušais latviešu draudzes nams un patreizējā norāde – „Teatro Brote“. Bildē var redzēt, ka ēku rotā jumis un uzlecošas saules simbolika. FOTO Astrīda Strelčūns.

Sestdien, 23. novembrī, Latvijas neatkarības proklamēšanas 106. gadadienu bijušajā latviešu draudzes namā (tagad teātris Brote) Hurlinghemā, Buenosairesas provincē, atzīmēja Argentīnā dzīvojošie latvieši, to pēcnācēji un draugi.

Kaut arī nams, kurš dibināts 1951. gadā, no 2017. gada beigām pieder Apvienotajai evanģēliski luteriskajai baznīcai un par to rūpējas argentīniešu pāris Huans Ignasio Blasi (Juan Ignacio Blasi) un Veronika Ormeņjo (Veronica Ormeño), latvieši šajā namā tiek uzņemti kā savās mājās.

Neapšaubāmi, ka nama atmosfēra ir mainījusies – zāle, kurā atrodas skatuve, ir piepildīta ar saviesīgiem galdiem, krēsliem un dīvāniem, kas pēc vajadzības tiek pārnesti citur, lai dotu vietu tango, milongas, laikmetīgās dejas un citu mākslas un mūzikas pasākumu un darbnīcu īstenošanai. Arī nama pagalms, kuru apjož palmas un kurā bezbēdīgi lidinās raibi tauriņi, mājīgi iekārtots ar galdiņiem. Savukārt telpā, kuru vēl pirms vairākiem gadiem rotāja Kārļa Ulmaņa portrets, tagad atrodas bārs un viesiem ir iespēja pasūtīt apetītelīgas picas, empanadas (argentīniešu pīrāgus) un atvēsinošus dzērienus. Foajē, kur kādreiz stāvējušas lielās viesu grāmatas un fotogrāfiju siena ar pasākumiem, kurus namā organizēja latvieši, tagad rotā gleznas, antikvāri priekšmeti un mēbeles. Tomēr nama dvēsele, tāpat kā zem priekšnama ieraktā laika kapsula, saglabājušas savam laikmetam raksturīgās iezīmes un pašreizējie nama saimnieki, cienot mājas pirmos īpašniekus, saglabā vietas īpašo auru – zāles gleznojumus ar ausekļiem, Ilgvara Ozola vārdā nosaukto salona goda plāksni, no koka veidotos lampu dekorus un citas detaļas.

Pirms svinīgā pasākuma daudzi pulcējas nama pagalmā un pie krūtīm piesprauž sarkanbaltās un gaiši zilās lentītes. Ir viesi, kuri uz Hurlinghemas namu mērojuši ceļu ne tikai no Buenosairesas metropoles dažādām vietām, bet arī no attālākām Argentīnas pilsētām, piemēram – Bariločes. Pirms ieiešanas svētku zālē, ejot garām galdiņam uz kura stāv apaļš, kokā veidots Latvijas ģerbonis, daudzi klusējot tam pieskaras ar roku – kā svētai relikvijai. Zāles priekšā sagatavots galdiņš ar koka svečturi un sarkanbaltām svecēm, blakus tam – Latvijas, Argentīnas, Lietuvas un Igaunijas karodziņi. Vairāki ir paņēmuši līdzi kādu simbolisku un sev dārgu priekšmetu no mājām – valsts karogu, austu segu ar latviešu rakstiem, grāmatu Latvieši Argentīnā, Čīlē un Urugvajā, fotogrāfijas, kāds tērpies tautiskā linu kreklā un vēl kāds izcepis pīrāgus.

Svinīgais akts sākas, kad viesi sapulcējušies zālē un ieņēmuši vietas pie galdiņiem, un tas tiek atklāts ar Latvijas un Argentīnas karogu ienešanu un bijušā Latvijas Goda konsula Argentīnā, Andra Ozola, svinīgo runu, kuru noslēdz abu valstu himnas. Kaut arī ir karsti un fonā dūc ventilatori, telpa piepildīta ar aizkustinājumu – šogad uz svinīgo pasākumu ieradies rekordliels skaits – ap 60 cilvēku, kuru viens no klātesošajiem nosauc par revolucionāru, bet cits – par vitālu nepieciešamību.

Pasākuma laikā notiek virtuāla tikšanās ar Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības priekšsēdētāju Brazīlijā, Renāti Albrehtu, par iespējamo pasu punkta izveidošanu 2025. gada jūnijā Buenosairesā. Daudzi ir ieinteresēti savas pases atjaunot vai nokārtot dokumentus, lai iegūtu pilsonību un šis solis ir būtisks, jo Argentīnā, kā arī citās Dienvidamerikas valstīs nav Latvijas konsulāta.

Ne mazāk svarīgi ir tas, ka svinīgais pasākums Hurlinghemā ir arī oficiālais sākums fotodokumentācijas un dzīvesstāstu projektam par latviešu un to pēcnācēju likteņiem Argentīnā. Šeit ir bijusi viena no lielākajām un aktīvākajām latviešu kopienām Dienvidamerikā. Tomēr liecību saglabāšana šajā valstī kļūst arvien apdraudētāka, jo latviešu skaits šeit krasi samazinās. Projekts paredz vākt un apkopot materiālus par latviešiem Argentīnā un radīt interesi par savu mantojumu. Projekta Latvieši Argentīnā: kopienas vēstures, identitātes un dzīvesstāstu dokumentēšana aktīvā fāze ietver fotodokumentācijas un padziļināto interviju veikšanu*. Būtiski, ka apzinot cilvēkus, kuri vēlas iesaistīties projektā, dalībnieku skaits vairākkārt pārsniedza gaidīto – pēc līdz šim ievāktās informācijas projekta sagatavošanas posmā, Argentīnā mīt vairāk kā 200 latvieši un to pēcnācēji. Lielākā Argentīnā mītošo latviešu daļa dzīvo Buenosairesā un tās apkārtnē, kā arī Rio Negro, Mendozas, Čubutas un Saltas provincēs.

Argentīnas latviešu vidū ir vairākas paaudzes, tāpēc ar padziļināto interviju palīdzību tiek apzināti dzimtu dzīvesstāsti caur pagātnes, tagadnes un nākotnes prizmām. Tiek skartas tādas tēmas kā, ieceļošana Argentīnā, saiknes uzturēšana ar Latviju, Latvijas Valsts neatkarības atjaunošana, tagadnes skats uz Latviju pastāvošā krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā kontekstā un nākotnes vīzija par sasaisti ar Latviju. Tomēr galvenā uzmanība tiek pievērsta ikdienas dzīves un tās stāstīšanas praksēm, piederības izjūtas Latvijai apzināšanai, kā arī mantoto stāstu un tradīciju nodošanai nākamajām paaudzēm. Savukārt fotodokumentācija ļauj šos stāstus iemūžināt digitālā un vizuālā formātā, kas tiks nodoti Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas Dzīvesstāsts glabāšanā. Zīmīgi, ka viena no pirmajām intervijām tiek veikta netālu no Latvijas ielas Sanmigelā (San Miguel), Buenosairesas provincē, kur 1940. gadu beigās uz dzīvi apmetās daudz latviešu ģimenes, izveidojot savu kvartālu (manzana de los Letones).

Projekta tapšanu atbalstījuši un veicinājuši daudzi, tāpēc lielu paldies izsakām: Annei Marijai Meijerei (Anne Marie Meier), Žizelai Veiss (Gisela Weiss), Dzintrai Rācenis, Tālvaldim Hedinam Dangavam (Hedins Dangavs), Andrim Ozolam (Andrés Ozols) kā arī visiem tiem, kuri piedalās projektā un viesmīlīgi uzņem projekta vadītājus savās mājās!

Lielu paldies izsakām sadarbības partneriem un atbalstītājiem:

• Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijai Dzīvesstāsts,
• Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienībai,
• Latviešu Fondam,
• Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībai,
• Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai („Projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem“),
• Latvijas Nacionālajam kultūras centram,
• Latvijas Mūzikas informācijas centram,
• Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrai,
• Grāmatnīcai Zvaigzne ABC,
• Saldais dzintars,
• Skrīveru saldumi,
• Rāmkalni.

Astrīda Strelčūns un Mare Heimrāte-Patačīni

* Projekts „Latvieši Argentīnā: kopienas vēstures, identitātes un dzīvesstāstu dokumentēšana. 1. posms“ iniciēts gan no Argentīnas, gan Latvijas puses un to realizē Astrīda Strelčūns (kādreiz aktīvā Buenosairesas latviešu nama biedra Jāņa Strelčūna meita) no Argentīnas un Mare Heimrāte-Patačīni (Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas biedre) no Latvijas.