In memoriam Anita Andrejeva

Palielināt / Enlarge

Anita Andrejeva
27.09.1934. – 29.11.2024.

Mūžībā devusies Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) biedre Anita Andrejeva (dzim. Brante) – ginekoloģe un dzemdību speciāliste, zinātniece, Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagad RSU) Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docente, bijušā Latvijas ārlietu ministra un vēstnieka Georga Andrejeva dzīvesbiedre.

Anita Andrejeva dzimusi Rīgā, 1934. gadā 27. septembrī, bet bērnību un skolas gadus pavadījusi Mazsalacā, iemīlējusi Salacas upi, Burtnieku ezeru, Skaņokalnu un visu krāšņo Mazsalacas apkārtni. Brantu ģimenē tēvs bija mežzinis. Anita mācījās Mazsalacas vidusskolā, bet klavierspēli vienlaikus apguva Valmieras Mūzikas skolā.

Anita Andrejeva augstāko medicīnisko izglītību ieguva Rīgas Medicīnas institūtā (tagad RSU) Rīgā, specializējās dzemdniecībā un ginekoloģijā. Pēc disertācijas aizstāvēšanas aspirantūrā viņa bija asistente un vēlāk docente Dzemdniecības un ginekoloģijas katedrā. Rīgas pilsētas 1. slimnīca bija viņas darba vieta vairāk nekā 40 darba gadus.

Dzīvesbiedram Georgam Andrejevam pievēršoties diplomātiskajam darbam ārlietās, arī Anitai nācās atstāt darbu medicīnā un sākt darboties vēstnieka dzīvesbiedres statusā, kur lieti noderēja arī ārstes un pedagoģes pieredze, sadarbojoties ar citu zemju kolēģiem, iesaistoties dažādos labdarības pasākumos un materiāli palīdzot gan krīzes centram Dardedze, gan SOS bērnu ciematiem. Anita Andrejeva ir autore arī divām grāmatām – Sievietēm par menopauzi (2003) un Saruna starp mums, pusmūža sievietēm (1999).

Kad Georgs Andrejevs kļuva par diplomātu, sākotnēji Latvijas vēstnieks Kanādā, bet vēlāk – ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Padomē Strasbūrā – Anita atstāja Latviju, lai kopā ar vīru būtu viņa pienākumos, tomēr vienmēr ilgojās un gaidīja laiku, kad atkal varēs būt dzimtenē pie saviem mazbērniem un sava skaistā dārza Garciemā, kas ziedēja no agra pavasara līdz vēlam rudenim.

Esot Kanādā kā vēstnieku pārim, Andrejevi bija pirmie, kam izdevās lauzt ierastās pieņemšanu tradīcijas un savas valsts svētkos runāt vispirms par savu valsti, dot iespēju noklausīties koncertu vai apskatīt mākslas izstādi un tikai pēc tam aicināt uz kopējo vīna glāzi un vakara cienastu, piedāvājot savus latviskos ēdienus, kas ciemiņiem labi garšoja. Vēstniecībā bieži viesi bija mākslinieki no Latvijas, arī Kanādā dzīvojošie tautieši vienmēr tikai laipni uzņemti.

Vēstnieka kundze esot aktīvi darbojusies arī Otavas Zontu klubā, kurā iestājoties vajadzējis sagatavot un nolasīt pēc savas izvēles kādu referātu. Anita Andrejeva stāstījusi par savu Latviju, tās vēsturi, likteņgaitām un kultūru. Viņa darbojās arī Otavas universitātes Dāmu komitejā, Starptautiskā Otavas sieviešu organizācijā, bija atbildīga par Otavā akreditēto Austrumeiropas un Viduseiropas valstu vēstnieku dzīvesbiedru kopējām sanāksmēm.

Pēc vīra diplomātiskā darba beigām Andrejevi atgriezās Latvijā – sev tuvo un mīļo cilvēku lokā. Māksla, mūzika, mazbērni, draugi un grāmatas biju viņu bagātās dzīves mūžīgie pavadoņi. 2018. gada oktobrī kā dāvanu savā 86. dzimšanas dienā Georgs Andrejevs saņēma savu sarakstīto grāmatu Man dāvātais laiks. Anitas un Georga Andrejevu dzīves ir mums visiem dāvāts laiks un sirds gudrība.

„Esmu pateicīga par iespēju satikties un tuvāk iepazīties ar Anitu. Anita izstaroja draudzību, sirsnību, līdzjūtību un vēlmi palīdzēt studentiem. Sarunās pamirdzēja viņas akadēmiskā izglītība un domāšana, bet vienmēr pamatā bija dabiska līdzjūtība par otru cilvēku un aptauja, kā otram klājas. Es vienmēr atcerēšos Anitu ar viņas izteiktām rūpēm un sirsnību,“ Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valdes locekle Dr. Zaiga Alksne Phillips.

Daudzviet pasaulē ar sirsnību un pateicību piemin Anitu Andrejevu. Lai gaišs ceļš Dr. Anitai Andrejevai mūžībā, kuras daļiņa mēs visi reiz būsim!

Kamena Kaidaka,
LĀZA biroja vadītāja Latvijā