Vītolu fondam uzticēts administrēt 196 stipendijas no Austrālijas

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Jūlija tikšanās ar Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdi Anitu Andersoni un Greimu (Graham) Andersonu. FOTO Vītolu fonds.

2024. gadā Vītolu fonds administrē 834 stipendijas, no kurām 196 ir Austrālijas ziedotāju dibinātas: Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas, Andra un Daces Dārziņu, Beņķu-Rubeņu ģimenes, Daugavas Vanagu Kanberas nodaļas, Kanberas Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes, kā arī piemiņas stipendijas: Visvalža un Māras Sniedzes, Latvijas Universitātes docenta Jāņa Fridrichsona, Mairas Zālītes-Turaids, Asjas un Berndta Everts, Aivara un Māras Saulīšu, Jāņa Spirēna, Gunāra Eižēna Bērzzariņa, Ginta Stīpnieka, Gunāra Šterna, Daugavas vanagu vanadzes Marijas Ķeņģes, Edvīna Peniķa, Marijas Bindžas un anonīmās Austrālijas ziedotājas piemiņas stipendijas.

Ģimene ir kā zari uz koka. Mēs augam dažādos virzienos, bet mūsu saknes ir vienotas. Šogad īpaši vēlamies izcelt paaudžu uzticības un skaistas pēctecības piemērus, kas raženi ir sakuplojusi mūsu fonda pulku.

Vītolu fonda sadarbībai ar Dārziņu ģimeni šogad apritēja 15 gadi. Atbalsts kopš 2009. gada tiek sniegts Andra un Daces Dārziņu dzimtās vietas Apes un Alūksnes jauniešiem. Dārziņu ģimenē izauguši un izskoloti trīs bērni, tagad vecvecāku mīlestības saulē sildās mazbērni. Arī dēls Dāvids Dārziņš ir uzticams fonda draugs, kurš stāsta par fondu un palīdz tiem, kas vēlas ziedot, sasniegt fondu. Ļoti priecājamies par Daces rakstītajām vēstulēm. „Interesanti, bet ne pārsteidzoši, ka stipendiāti ir sekmīgi arī pēc universitātes beigšanas. Tie ir cilvēki, kas nesīs pārmaiņas valsts dzīvē. Apsveicu jūs ar stipendiātu izvēli, kas kalpo mums par iedvesmu. Patiešām Vītolu ģimene ir ģēniji, kad ziedoja pamatkapitālu fondam un pārliecināja citus, lai pievienojas fonda idejai par Latvijas augšupeju! Lai Vītolu fondam veicas arī turpmāk,“ kādā vēstulē rakstīja Dace. Dārziņu ģimenes stipendiāti pēc studijām ir atraduši labu darbu, izveidojuši ģimenes un vairāki atgriezušies fondā kā Draugu stipendijas ziedotāji. Šī gada absolvents Ernests Mednis, kurš visu medicīnas studiju laiku saņēma Dārziņu ģimenes dibināto stipendiju, no savas pirmās saņemtās augusta algas ziedoja Draugu stipendijai. Saviem ziedotājiem Ernests vēl stipru veselību un neizsīkstošu prieku par dzīvi. Bet nākošajiem Dārziņu ģimenes stipendijas saņēmējiem viņš velta šādus vārdus: „Uztveriet šo atbalstu kā motivāciju, kas liks tiekties pēc iespējas augstākiem mērķiem. Lepojaties ar to, ka esat studenti, kas iegūst kvalitatīvu izglītību tepat Latvijā, lepojaties ar to, ka esat daļa no Vītolu fonda! Un kas zina, varbūt šī piederības sajūta kādus gadus vēlāk atgriezīs jūs atpakaļ fondā līdzīgi kā mani, kad ar savu nelielu iesaisti varēsiet palīdzēt jau kādam citam jaunam censonim tiekties pretim savam sapnim! Ir dubults prieks atgriezties, kad tik mīļi ziedotāji ir atbalstījuši tevi pašu!“ Apbrīnojami, ka ziedotāju piemērs ir veidojis nebeidzamu ciklu, kas turpināsies no paaudzes paaudzē.

Par Vītolu fonda draugiem Saulīšu ģimene kļuva 2004. gadā, un kopš tā laika ir paveikts liels darbs Latvijas jauniešu atbalstīšanā. Uzvārds „Saulītis“ Mārai un Aivaram ļoti piestāvēja, jo katrā vārdā, domā un darbā bija saredzams gaišums un mīlestība. Ikreiz Māra deva svētību fondam, jo ļoti ticēja tā mērķim. Nu abi, Māra un Aivars Saulīši, ir kopā tai saulē, bet uz šīs zemes paliek pats vērtīgākais, ko vien mantojumā var atstāt nākamajām paaudzēm – viedums un gudrība dalīties savās zināšanās tālāk. Dēls Pēteris kopā ar Kristīni Saulīti turpina vecāku piemiņas stipendiju. Šogad sēru brīdi atvadoties no Aivara Saulīša, ģimene aicināja ziedot Vītolu fondā ikvienu, kurš vēlas godināt Māras un Aivara Saulīšu piemiņu un paveikto tēvzemes labā.

Beņķu-Rubeņu ģimenes stipendiju 2011. gadā dibināja ziedotāja Regina Rubene, kura vēlējas atbalstīt medicīnā studējošos. Pēc ziedotājas aiziešanas mūžībā, meita Selga Beņķe ar vīru Juri turpina ziedot divām stipendijām: Selgas mammas Reginas Rubenes piemiņas stipendijai un Jura mammas un mammas māsas Irmas Beņķes un Laimas Lindiņas piemiņas stipendijai, ko saņem jaunietis no Neretas novada. Selga un Juris Beņķi ik gadu aicina uz tikšanos savus stipendiātus un decembrī kopā ar citiem ziedotājiem atzīmē Ziemassvētkus, daloties aizvadītā gada notikumos un bērnības atmiņās.

Dibinot Mairas Zālītes-Turaids piemiņas stipendiju, brālis Andris Zālīte vēlējās piepildīt māsas sapni – dāvāt iespēju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studēt jaunajiem censoņiem. Šogad stipendija piešķirta Katei Elzai Freimanei no Talsu novada, kura apgūst vokālo mūziku. Iepazīstinot ar sevi, Kate Elza rakstīja: „Es esmu Latvijas patriote un cilvēks ar daudzpusīgu skatījumu uz dzīvi. Esmu topošā operdziedātāja, mūzikas un tās vēstures cienītāja, rokdarbniece, tautas deju fane un tautas tērpu entuziaste. Bet tomēr manas dzīves priekšplānā ir izvirzījusies mūzika, tieši vokālā mūzika, kura ar mani bijusi kopš agras bērnības, bet akadēmiskās dziedāšanas mākslu esmu izkopusi sākot no 9 gadu vecuma. No sirds liels paldies par piešķirto stipendiju, jo mums ir gājis visādi dzīvē, bet es domāju, ka man šis būs viennozīmīgi svarīgs atspēriens jaunajā dzīvesvietā – Rīgā.“

Īpašu artavu Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Imanta Freiberga stipendijai sniedz ziedotāji Anita un Greiems Andersoni, kuri trīspadsmit gadu laikā ir sadarbojušies ar Vītolu fondu. Šogad sveicot Imantu Freibergu 90 gadu jubilejā, Andersonu ģimene izlēma dāvināt iespēju kādam jaunietim studēt. Esam pagodināti par Andersonu ģimenes uzticību fonda darbībai, ik gadu veicot ziedojumus nozīmīgos dzīves notikumos. Paldies par viesošanos šovasar fondā.

Testamentārie novēlējumi nav beigu punkts cilvēka dzīvesstāstā, patiesībā tas ir turpinājums mūžībā. Esam pagodināti par aizgājēju testamentārajiem novēlējumiem Latvijas jauniešiem.

Ginta Stīpnieka piemiņas stipendiju, ko pārrauga Anda un Imants Kīni, šogad saņem Evelīna Tuvi (LU, „Finanšu menedžments“) no Alūksnes un Anna Veronika Priede no Olaines (LU, „Fizika“). Viesojoties Latvijā Kīnu ģimene organizē tikšanās un katram dāvina Alekša Vizlas dzejoļu krājumu Smilšu pilis, kuru apkopojis pats Gints Stīpnieks.

Gunāra Eižēna Bērzzariņa testamentārais novēlējums veicināja sadarbību ar Latvijas goda konsulu Dienvidaustrālijā Valdi Tomani, kurš ir testamenta izpildītājs un saņem jauniešu sūtītās vēstules. Jau trešo gadu stipendija ir atbalsts Latvijas Universitātes studiju programmas „Bioloģija“ studentei Hannai Siekai.

Jānis Spirēns dzimis Nīcā – skaistajā Baltijas jūras piekrastē, tādēļ viņa piemiņas stipendija piešķirta nīceniecei Laurai Vecbaštikai, kura studē Rīgas Tehniskajā universitātes studiju programmā „Finanšu inženierija“. Mūžībā aizejot, Jānis Spirēns uzticējis Ilgai Vēverei saņemt atskaites par stipendiātu veikumu.

Visapjomīgāko stipendiju skaitu šogad veicina Gunāra Šterna, anonīmās Austrālijas latvietes, Edvīna Peniķa un Asjas un Berndta Everts testamentārie novēlējumi. Starp atbalstītajiem stipendiātiem ir dažādu nozaru topošie speciālisti, kuri pārstāv visas Latvijas novadus. Ik gadu atskaišu laikā uz Austrāliju aizceļo vairākus simtus lappušu bieza grāmata, un tā nav tikai formalitāte, šīs vēstules ir jaunu cilvēku prieks un sapņi.

Ilggadēja un svarīga sadarbība fondam ir ar Daugavas vanagu nodaļām Austrālijā. Kopš 2004. gada DV Melburnas nodaļas stipendija ir atbalsts topošiem mediķiem. Pateicoties nodaļas biedru un priekšsēža Jāņa Kārkliņa lēmumam, stipendija piešķirta Everitai Bindei no Limbažiem. „Nemanot jau pienācis 5. kurss, studējot Rīgas Stradiņa universitātē ir paskrējis un esmu vienu ceļa posmu tuvāk savai sirds profesijai. Izlēmu uzkrāt pieredzi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, Limbažu punktā. Katrs izsaukums, kaut gan ar līdzīgu vai identisku motīvu, ir citādāks, jo pacienti un atšķirīgas situācijas prasa individuālu pieeju. Ārpus mācību pasaules esmu iestājusies studentu korporācijā Imeria. Imerietes var raksturot kā spēcīgas, izglītotas sievietes, kas turpina iedvesmot katru reizi satiekoties. Bet apvienot visu ar studijām būtu neiespējami, ja nebūtu stipendijas. Tā ļoti palīdz, tādēļ izsaku vislielāko pateicību Melburnas nodaļai!“

Daugavas vanagu Kanberas nodaļas stipendija ik gadu tiek piešķirta studentam, kas vēlas studēt lauksaimniecības nozarē. Stipendijas saņēmējs Lauris Kokars no Ezerniekiem, pateicoties DV Kanberas nodaļai, septembrī uzsāka lauksaimniecības inženierzinātņu studijas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē. Par sevi stipendiāts stāsta: „Esmu dzimis Latgalē, nelielā ciematiņā, tāpēc lauki ir mans dzīvesveids. Daudzi jaunieši šobrīd cenšas ātrāk aizbraukt tālāk no mājām un izvēlas galvaspilsētu, lai tur arī paliktu, taču mana pārliecība ir atgriezties savā „mazajā dzimtenē“ un būt noderīgs Latgalei, jo šeit ir speciālistu trūkums lauksaimniecībā. Uzskatu, ka visi lauksaimniecībā nodarbinātie ir savas zemes patrioti, jo tas gan fiziski, gan emocionāli smags darbs – īpaši tāpēc, ka lielu daļu panākumu nosaka neparedzamie dabas apstākļi. Šobrīd pārcelšanās uz Jelgavu man ir liels izaicinājums, jo esmu pieradis pie dzīves laukos, taču uzskatu jebkura jauna pieredze pilnveido. Paldies DV Kanberas nodaļas biedriem par materiālo atbalstu!“

Reizēm, lai paveiktu lielas lietas, mums ir jāiet un jādara kopā. Tieši to varētu teikt par latviešu organizāciju darbību visā pasaulē. Ik gadu Daugavas Vanagu kopas vienojas, lai turpinātu vanadzes Marijas Ķeņģes piemiņas stipendiju, kas šogad piešķirta Katei Ozolai no Jelgavas, kura septembrī studijas uzsāka Latvijas Universitātes programmā „Dizaina un tehnoloģiju skolotājs“. Paldies Daugavas vanagu ASV un Austrālijas valdēm, Kanādas un Austrālijas vanadzēm, Daugavas Vanagiem Latvijā, nodaļām Pertā, Sidnejā, Adelaidē, Melburnā. Esam pateicīgi Guntai Vagars, Inārai Sīkais, kā arī Astrai un Imantam Kronīšiem, kuri, viesojoties Latvijā, tikās ar izskoloto stipendiāti Linnu Romaņenkovu.

Pateicoties Kanberas Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes vadītājam Egonam Eversonam tiek turpināta stipendija teoloģiju studējošiem. Šogad stipendija piešķirta Latvijas Universitātes studentei Janai Dragūnei, kura vēstulē dalījās savās pārdomās: „Mani visvairāk interesē, kā kapelāns var palīdzēt cilvēkiem zaudējuma un sēru gadījumā, tāpēc padziļināti pētīšu šīs jomas, un praksē došos uz Austrumu slimnīcas paliatīvās aprūpes un onkoloģijas nodaļām. Pateicībā vēlos citēt Salamana pamācības 3:5-6: „Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.“ Lai mums visiem Dieva svētība arī turpmāk!“

Mīļš paldies sadarbības partneriem – laikrakstam Latvietis un redaktoriem Ilzei un Gunāram Nāgeliem, portālam latviesi.com un tā vadītājam Indulim Bērziņam, PBLA un tās vadītājam Jānim Andersonam, ar kuru palīdzību varam sasniegt lasītājus visā pasaulē!

Paldies par ilgtermiņa sadarbību!

Tavs Vītolu fonds
www.vitolufonds.lv