|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 828, 205. g. 16. janv.
RadioRūdis -
Gints Ceplinieks vada kora mēģinājumu. FOTO no AZVV arhīva.
Glaunais galds ar jauniešiem... un diviem skolotājiem. FOTO no AZVV arhīva.
Oficianti Lāra un Ronans ir gatavi ar atspirdzinājumiem. FOTO no AZVV arhīva.
Lāra vada rītu vingrošanu. FOTO no AZVV arhīva.
Skolotāji priecājas un svin „Straumes“ uzvaru „Zelta globusā“. FOTO no AZVV arhīva.
Skats uz pagātni – skola 80s gados. FOTO no AZVV arhīva.
Skolēni ir sabraukuši, skolas klases ir iekārtotas ar tāfelēm, projektoriem un vēl daudz ko citu, skolotāju papīri izdrukāti – ir laiks sākt mācīties! Ir jau trešā skolas diena un izskatās, ka skola ripojas pareizā virzienā. Skolotāji ir sākuši mācību stundas, skolēni mēģina sekot ko skolotāji viņiem māca, virtuvē šefpavāri pērk papildus ēdienu porcijas lai apmierinātu skolēnu ēdināšanas vajadzības…un vadība…ir nogurusi, jo ir vienmēr daudz ko darīt. Bet samērā Dzintarnieki ir diezgan priecīgi, jo saule spīd un laiks nav pārāk karsts vai auksts.
Gints Ceplenieks ir iesācis kora mēģinājumus, lai skolēniem būtu ko dziedāt skolas izlaidumā. Pirmkārt, Gints vadīja balsu iesildīšanas un pārbaudes stundu ar pirmo klasi, lai uzzinātu kurā balsī dzied kurš skolēns. Pēc tam notika īsts kora mēģinājums ar visu skolu un varu piebilst, ka izlaidumā koncerts būs varens, jo Gints neatļaus sliktu dziedāšanu un vienmēr vada mēģinājumus augstā standartā. Starp citu, skolas izlaidums šogad notiks PIEKTDIEN, 17. janvārī, plkst. 17.00 Adelaides Latviešu namā, Tālavā. Izlaidums notiks piektdien, jo sestdien notiks glaunā balle Morphetville hipodromā, lai atzīmētu jubilejas gadu. (Starp citu, Zinta Ozoliņa mani informēja, ka balle ir izpārdota un biļetes vairāk nav iegādājamas).
Svētdienas vakariņas bija īpašas. Speciāliem skolēniem (un diviem ne tik jauniem skolotājiem) tika piedāvātas sēdvietas visiem citiem priekšā ar glauni uzklātu galdu un personīgu apkalpotāju, kas sekoja uz katra skolēna vēlmēm. 10 skolēni saņēma šo godu jo viņi bija tie, kas „uzvarēja“ sestdienas vakara nodarbības spēli „labi draugi.“ Šī spēle tiek izveidota no vecās versijas „perfektais pāris“, bet skolas vadība domāja, ka salīdzinot ar laiku un uzskatu maiņām, spēle būtu jāmodernizē. Galu galā, spēle vēl jo projām dod prieku un jautrību skolēniem, un tas ir kāpēc vēl turas skolas dienas programmā. Pie galda ēdiens un dzēriens bija tas pats kā visiem citiem, bet uzklātais galds, oficianti un mierīga mūzika no skaļruņiem iepriecināja ēdējus. Audzinātāji nevarēja noorganizēt kādu vijoli vai čellistu lai uzspēlē mūziku?? Joks.
Ir jāapsveic audzinātāji par vakara nodarbību uzstādīšanu un izplatīšanu. Audzinātājiem ir milzum liels darbs koordinēt un vadīt ne tikai vakara nodarbības, bet rītos celšanos, vingrošanu un vēl daudz ko citu. Audzinātāji ir tie, kas piedāvā skolēniem īpašus un speciālus piedzīvojumus vasaras vidusskolā, un bez audzinātājiem, skola būtu diezgan plāna.
Skolēniem ļoti gribas tikt uz pludmali un tas noteikti bija liels prieks visiem jauniešiem. Karikalinga, kur autobuss aizved skolēnus ir ļoti skaista pludmale šajā rajonā. Ļoti dzidrs ūdens un patīkami baltas smiltis, kur var viegli apsēsties un sauļoties. Vieta ir bijusi populāra visiem Dzintaru dalībniekiem kopš nometne ir Dzintaros. Autobusa brauciens ilgst ne vairāk par 10 minūtēm un braucot visi skolēni izņem no kabatām dziesmu grāmatu un skaļi dzied populārās dziesmas, ieskaitot, „Skaista ir jaunība.“ Kad autobusiņš brauc veikaliem garām, ieinteresētie un pārsteigtie vietējie skatās uz autobusa logiem, domādami – kas tie tādi tur iekšā ir. Jau daudzus gadus mēs tā braucam un dziedam Normanvilles apkārtnē, un viņi nezina kas mēs esam? Jocīgi gan!
Var ievērot, ka Normanville kļūst populārāka ar katru gadu. Pilsētas kvadrātā ir jaunas ēdvietas, kafejnīcas un veikali. Nekustamo īpašumu vērtības ir paaugstinājušās un biežāk pa ielām staigā cilvēki un brauc vairāk mašīnu. Tas Dzintarniekus daudz neiespaido, jo mēs dzīvojam mūsu pašu burbulī un tikai braucam no Dzintariem uz Karaklingu, bet tā sakot, ir atkal japateicās Austrālijas latviešu sabiedrībai, ka mēs varam saukt Dzintarus par mūsu pašu, un starp visiem tūristiem un brīvdienu ceļotājiem kas apmeklē Normanvillu, latviešiem ir vienmēr mājas Willson ielā, un par to mēs varam būt ļoti lepni.
Skola tagad strādā ar visām motoru jaudām. Skolēni apguvuši dienas programmu, skolotāji stingri turas pie mācību kārtības, Iveta mēģina ievērot septiņu stundu gulēšanas režīmu un Radiorūdis mēģina izplatīt publikai informāciju par visu, kas šeit notiek. Visi Dzintaros kaut ko dara.
Virtuvē Miķelis ziņo, ka viņam ir jāpasūta vairāk ēdienu, jo skolniekiem apetīte kļūst ar katru dienu lielāka. Laikam skolēni aug kā stādiņi labā augsnē! Vecāki vispārīgi bērnus vairs nepazīs mājās pārbraucot! Dzintarnieki sajūsmā par Miķeli un komandu par ēdienu repertuāru. Pirmdien vakariņās grieķu „suvlaki“ un pirms tam, desas ar kāpostiem, lazanja un vēl daudz citu variantu. Var viegli ziņot, ka Radiorūdis ir uzlicis vēl 10 kilogramus kamēr strādā Dzintaros. Paldies Miķelim, Indrai un Ērikam.
Pirmdien no rīta ienāca ziņa, ka latviešu animācijas filma „Straume“ ir Amerikā ieguvusi prestižo zelta globusu. Apsveicu Ginti Zilbalodi un komandu par šo vienreizējo sasniegumu. Ļoti ceru, ka filma var arī sasniegt slaveno „Oskaru“ titulu. Redzēsim. Par godu balvas iegūšanai, skolotāji un darbinieki apsveica filmas direktoru un producentus ar šampānieša tostu. Žēl, ka filmu vēl nevaram īrēt uz privātu skatīšanos, bet cerams drīzumā varēsim. Tāpat, skolotāji sanāca kopā un skatījās latviešu ziņās par filmas sasniegumu.
Laiks Dzintaros ir diezgan interesants. Svētdienas vakarā, vai īstenībā, agri pirmdienas rītā, nolija daudz lietus, un laimīgā kārtā saule spīdēja, kad Dzintarinieki ceļas iesākt jaunu dienu. Bija viegli redzams, ka daudz lietus ir lijis, jo bija redzamas vairākas applūdušas vietas. Knapi puse autobusa ar bērniem aizbrauca uz pludmali pirmdienas pēcpusdienā lai peldētos aukstā ūdenī. Ir daži traki bērni, kas māk izturēt aukstumu un iekāpt ūdenī. Dzintarnieki ļoti cer, ka nākamās divas nedēļas būs saulainas. Šī taču ir vasaras vidusskola!
Zinta Ozoliņa mani informē, ka jubilejas balle ir izpārdota. Esmu ievērojis to, ka Austrālijas latviešiem ļoti patīk jubilejas balles. Šī balle nebūs savādāka, jo piedalīsies 240 cilvēku. Zinta lūdz lai cilvēki viņai vairāk nezvana prasot biļetes, jo viņa ir apnikusi atbildēt uz telefonu. Atvainojos, bet vairāk nav sēdvietu ballē.
Audzinātāji turpina cītīgi strādāt, lai iepriecinātu skolēnus. Kārlas Tuktēnas vadībā audzinātāji ceļ skolēnus no rītiem un noliek viņus gulēt pēc beidzamās dziesmas. Starplaikā viņi plāno nākamo vakara nodarbību. Skolas plāns ir gatavs. Trešdien, 8. janvārī notiks interešu grupas, 9. šķēršļu gājiens, 10. „Talanti, bez talanta“ vakars, 11. danču vakars, 12. olimpiāde un interešu grupas, 13. pērkonīša maratons, 14. 4. klases balle, 15. 4. klases vakariņas, 16. eksāmeni un telpu tīrīšana un 17. notiks izlaidums Tālavā. Atkal varena programma iemācīta divās nedēļās. Nezinu, kā skolēni var turēties pie tik straujas programmas, bet viņi izdzīvo.
Skolēni (un arī skolotāji) dusmojas uz mani, ka krustvārdu mīkla ir par grūtu. Fakts bija tas, ka mazs bariņš sanāca kopā ar mani debatēt kas ir selerija un mangoldi. Abi latviešu vārdi un lietoti sabiedrībā. Debates ilga 20 minūtes un tajās piedalījās skolēni. Šis bija mans mērķis, jo ar to skolēni arī kaut ko iemācījās pusdienas laikā debatējot kā pareizi nosaukt latviski dārzeņus. Mācību stundas ne tikai notiek no rītiem, bet pa visu dienu kamēr Dzintaros. Es apsveicu sevi.
To sakot, man liekas, ka mūsu skolēni neklausās uz skolotājiem, un par daudz mācu latviešu valodu no sociāliem mēdijiem, piemēram, skolēns šodien man prasīja: Sveiks Rūdi, kāds tavs overall fīlings par vezers?? Neesmu šodien nočekojis temperatūru, bet mans fīlings ir, ka būs saule. Varam vēlāk pačilot pie bīču?
Atklāti sakot biju dusmīgs un šokēts. Vai sodīt vai nesodīt šo skolēnu??? Vai tas, ko viņš teica ir pareizi, vai sūtīt pie skolotājiem uz mācību stundām. Prasīju kur viņš mācījās latviski runāt un atbildēja, ka klausoties latviešu radio, „Instragram“ un „Snapčats.“ Tieši ko es pirms gada ieteicu visiem skolēniem darīt! Sāku saprast kā viņš varēja iemācīties šos vārdus. Domāju, ja Eichmanes vai Zusters kundzes vēl būtu ar mums, viņām no ausīm nāktu dūmi! Laimīgā kārtā mums ir četras ļoti gudras un talantīgas skolotājas no Latvijas, lai iemācītu skolēniem valodu pareizi.
Otrdienas rītā pa brokastu laiku Iveta atgādināja skolēniem, ka jāguļ astoņas stundas, lai var pareizi darboties dienas laikā. Laikam atgādinājums nāk tādēļ, ka sejās var biežāk redzēt skolnieku žāvājamies, un Ivetai tas liekas nepareizi, ja esi labi izgulējies. Vai tiešām bērni neguļ naktī?? Ko tad viņi dara pa naktsmiera laiku ja viņi neguļ? Skolnieki noteikti ir savās istabās, jo zinu, ka audzinātāji stingri turas pie likumiem nelaist skolniekus skraidīt pa Dzintariem pēc vakara dziesmas. Tikai ļoti ceru, ka skolēni neskatās tos muļķīgos mobilos telefonus kamēr gultās, jo tas būtu žēl, ja skolas vadībai būtu jāatņem telefoni skolēniem. Varam tikai cerēt, ka skolēni ir prātīgi un iet gulēt pēc vakara dziesmas.
Vai skola ir jau pusceļā?? Nevar būt, bet laikam ir gan! Vasaras vidusskolas dienas vienmēr aizskrien ātri, jo visiem Dzintarniekiem ir prieka pildītas dienas. Visiem prieks, ka laiks ir ļoti saulains un patīkams. It kā labvēlīga dabas sega ir pārklājusi Dzintarus ar jaukām lietām – karstums un saule, labs ēdiens, priecīgas sejas, latviska dziedāšana un vēl daudz kas cits. Oma Dzintaros ir paaugstinājusies kopš atklāšanas, un tas dod prieku skolas vadībai, jo protams, neviens negrib vadīt skolu, kur dalībnieki ir bēdīgi. Braucot uz pludmali skolēniem vienmēr ir prieks redzēt gaiši zilu ūdeni, kas izskatās pēc stikla, kad autobuss tuvojas pie Karakalingas. Vai DZ lasītāji ir apmeklējuši pludmali Karakalingā?? Pēc manām domām, tā ir visskaistākā pludmale Austrālijā (to Austrālijā esot 29 000)…varbūt arī pasaulē. Ūdens ir zils, tīrs un temperatūra ir perfekta. Smiltis ir siltas un baltas. Tikšana uz pludmali ir viegla un ir vienmēr vieta, kur nolikt dvieli. Manā domā, šī ir vieta par ko Dievs pats ir lepns. Mājās braucot no pludmales visi autobusa pasažieri ir bēdīgi un vienmēr bēdājas, kad audzinātāji sauc pludmales virzienā: „Busiņš ir klāt!!! Laiks braukt!“ Skolēni tad saprot, ka laiks ir atgriezties pie vasaras vidusskolas dienas programmas un brīvlaiks ir beidzies.
Kas ir slepenais draugs?!!? Tā ir spēle, ko laikam ieviesa beidzamos gados, un tā iesaista katru Dzintaru dalībnieku, ieskaitot vadību un virtuves darbiniekus. Katram Dzintarniekam ir piešķirts vārds uz papīra lapas. Tavs uzdevums ir iegādāties dāvanu vai piedāvājumu tavam uzrakstītam vārdam. Dāvana var arī būt speciāls notikums devējam, piemēram, Valža Krādziņa slepenais draugs uzdāvināja viņam iespēju būt pirmajam pie vakariņu galda un gods bija tas, ka viņam bija vislielākā izvēle no ēdieniem, un viņš bija pirmais, kas varēja baudīt garšīgo ēdienu. Citas dāvanas ieskaita šokolādes, saldējuma bļodu, citas konfektes, u.t.t. Vienreiz ievēroju, ka Katrīna Dimanta deva saņēmējam „serenādi“, un saņēmējs bija ārprātīgi priecīgs par to. Dāvanas var kļūst interesantas un izplānotas, lielas vai mazas, bet beigu beigās, spēles rezultāts dod saņēmējam iespēju priecāties, un pēc manām domām, tā ir laba spēle.
Uz sienām sāk parādīties dīvainas reklāmas. Laikam tās ir saistītas ar 4. klases balli. Tas notiek katru gadu, lai radītu interesi par balles tēmu. Tikai pēdējā brīdī, 4. klase atklās balles tēmu, bet viņi, vēlās lai skolēni mēģina atminēt tēmu pirms atklāšanas. Tā vai tā, pēc tēmas atklāšanas skolēni dodas uz Normanvilles un Jankalillas „lietotās drēbes“ (vai „Op-shop“) veikaliem, lai iegādātos drēbes, ko var izmantot kā balles tērpus. Veikalu strādnieki labi pazīst skolas bērnus, jo viņi tiek iepriekš brīdināti par skolēnu uzbrukumu veikalos. Skolēni iepērk visādas interesantas un dīvainas drēbes un kostīmus un izdod tikai ne vairāk par $10. Veikalu pārvaldnieki parasti paliek priecīgi par lieliem ienākumiem un var izpildīt visu gada budžetu no skolēnu viesošanās. Redzi kā AZVV atbalsta vietējo ekonomiku! Pēc atgriešanās Dzintaros, skolēni gatavo kostīmus balles priekšnesumam un ir daudzi un visādi varianti. Katrs interesantāks par nākamo. Gaidīsim ar interesi – kāda balles tēma būs šogad!
Ir vienmēr patīkami staigāt pa Dzintariem un dzirdēt latviešu kori. Pēc vakariņām vienmēr notiek kora mēģinājums un ar to nometne tiek pildīta ar mierīgu un nomierinošu skaņu no skolēnu balsīm. Izlaidumā kora dziedāšana ir vienmēr galapunkts sekmīgām nometnes beigām un skatītāji ir vienmēr iepriecināti par skolēnu spējām. Šogad nebūs citādi. Slavenais Latvijas diriģents Gints Ceplenieks ir gatavs sakausēt un transformēt jauniešu balsis, lai izlaidumā skatītājiem būtu pārsteigums un domātu, ka koris ir profesionāls. Un Gintam ir tādas spējas. Tagad, pēc ceturtās reizes vasaras vidusskolā, viņam labi saprotams šis uzdevums. Ar to Gintam repertuārs ir jau paredzēts, un mēs varam izlaidumā sagaidīt varenu kora koncertu. Informāciju par dziesmu izvēli un autoriem publicēšu nākamajos numuros.
Gatavojot šo DZ izdevumu, saliku bildes no 1980tiem gadiem. Tie gan bija interesanti gadi. Es pats nebija skolēns tajā laikā, bet atceros, ka Miķelis mani atveda uz Dzintariem viesos, man bija iespēja būt lieciniekam vakaru spēlēs un dīvainiem priekšnesumiem. Gan redzēju, ka zēni dejo bez krekliem un uzvilkti meiteņu krūšturi. Mēģināju saprast kas šeit notiek! Kas šī par nometni un kāpēc mans tēvs ir iesaistīts! Pēc laika beidzot sapratu, ka zēni piedalās kādā talantu priekšnesumā, un, protams, tā neģērbjas katru dienu. Tagad laiki ir mainījušies, un tas ir pieņemams?! pilsētas ielās, bet tas ir cits stāsts. Skatoties uz vecām bildēm ir viegli kļūt nostalģiskam. Katrs cilvēks visās bildēs ir priecīgs un sejās smaidi! Šī ir dāvana, ko vasaras vidusskola dod katram skolniekam (un arī skolotājam un darbiniekam). Visi skolnieki var teikt, vienalga kurā laika posmā viņš piedalījies, ka viņiem ir īpašas, speciālas, vienreizējas un mīļas atmiņas no pavadītā laika vasaras vidusskolā. To var redzēt bildēs. Skolēni mājās braucot no Dzintariem vienmēr ir bēdīgi, un viņi saprot, ka iegūtās atmiņas par skolas laiku paliek ar viņiem mūžīgi. Tā ir tradīcija ko Vasaras vidusskola ir devusi visiem dalībniekiem visus pēdējos piecdesmit gadus, un lai tā turpinās uz nākamiem 50!
RR