Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

„... sargāsim mūsu valsti kopā“„

Laikraksts Latvietis Nr. 829, 2025. g. 23. janv.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ziemassvētku kauju 108. gadadienas atceres brīdī Ložmetējkalnā 2025. gada 11. janvārī. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Ziemassvētku kauju 108. gadadienas atceres brīdis Ložmetējkalnā 2025. gada 11. janvārī. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Sveicināti, lasītāji!

Latvijas valsts drošība ir kļuvusi par aktuālāko tēmu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī. Ja NATO vadlīnijas prasīja katrai valstij atvēlēt vismaz 2% no sava Iekšzemes kopprodukta (IKP; angliski – GDP) aizsardzībai, tad Latvija 2013. gadā aizsardzībai izdeva tikai 0,94% no IKP. Toties 2024. gadā tas bija ap 3,15% no IKP, un var paredzēt, ka rādītājs vēl pieaugs.

Latvijas atrašanās vieta ir vienmēr noteikusi, ka karš var uznākt no dažādiem virzieniem. Un latviešu mazais skaits ir gandrīz vienmēr noteicis, ka latviešu karavīrus izmantos svešās armijās. Dažreiz vienā pusē, dažreiz otrā pusē, un dažreiz pat abās pusēs.

Pirmā pasaules kara laikā, lai censties apturēt vācu armijas iebrukumu Krievijas Impērijas Kurzemes guberņā, 1915. gadā tika dota atļauja veidot latviešu strēlnieku bataljonu. Līdz 1916. gada beigām bija jau vairāk nekā 30 000 latviešu strēlnieku, no kuriem lielākā daļa bija piespiedu kārtā mobilizēti.

Slavenākā kauja, kurā piedalījās latviešu strēlnieki bija tā sauktās Ziemassvētku kaujas, kuras notika purvos starp Babītes ezeru un Olaini. 1916. gadā Krievijā vēl lietoja vecā stila, t.i. Jūlija, kalendāru, pēc kura kaujas notika tieši Ziemassvētkos – no 23. līdz 29. decembrim. Pārceļot uz moderno – Gregora – kalendāru, kaujas datumi ir 1917. gadā no 5. janvāra līdz 11. janvārim.

Latvijā katru gadu tieši notikumu vietā atzīmē Ziemassvētku kaujas. Piedaloties atceres pasākumā šogad 11. janvārī, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičš teica: „Šeit dzima mūsu valsts bruņotie spēki. Šeit veidojās tas spēks, tie latviešu strēlnieki, kas pēc tam cīnījās Brīvības cīņās – cīnījās par mūsu valsti... Tas ir brīdis, kad mēs – pieminot viņus, arī gūstam spēku no viņu varoņdarbiem, no viņu paveiktā. Un arī šodien tas ir īpaši būtiski. Tas ir būtiski atcerēties, ka viņi nepadevās. Viņi nepadevās nekādu grūtību priekšā. Viņi bija vienoti, viņi cīnījās, un, patiesību sakot, beigu beigās par spīti daudzām grūtībām, viņi arī uzvarēja. Tādēļ lai šis piemiņas brīdis mūs spēcina, lai visi tie, kas šodien atbild par mūsu drošību, mūsu valsts aizsardzību, gūst spēku šeit, un sargāsim mūsu valsti kopā“.

GN
2025. g. 23. janv.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com