Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Annas Ziedares Vasaras vidusskola

AZVV „Dienas ziņas“ 2025. g. 15. un 16. janvārī

Laikraksts Latvietis Nr. 829, 2025. g. 23. janv.
RadioRūdis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
VV2015

Dejošana pludmalē. FOTO no AZVV arhīva.

Audzinātāji melnās drēbēs sestdienas vakarā. FOTO no AZVV arhīva.

Šķēršļu gājiens. FOTO no AZVV arhīva.

Praveste Helga Jansone vada brīvdabas dievkalpojumu. FOTO no AZVV arhīva.

Brīvdabas dievkalpojums. FOTO no AZVV arhīva.

Tradicionālā olimpiāde – volejbols. Finālspēlē „Oranžās olas“ uzvarēja „Melnās maizes“ FOTO no AZVV arhīva.

Komanda „Oranžās olas“. FOTO no AZVV arhīva.

Komanda „Melnās maizes“. FOTO no AZVV arhīva.

Komanda „Rozā rozes“. FOTO no AZVV arhīva.

4. klases skolēni sagatavojušies 4. klases vakariņām. No kreisās: Marta, Zinta, Atis, Gerda, Emīls, Sigrīda, Edgars, Aleksandra un Stella. FOTO no AZVV arhīva.

Audzinātāji sagatavojušies 4. klases vakariņām. No kreisās: Edgars, Selga, Ronans, Elza, Andrejs, Lāra, Emīlija, Kaspars, Aija, Aksels un Kārla. FOTO no AZVV arhīva.

Audzinātāji „Lady Bay“ restorānā. Pulksteņrādītāja virzienā no kreisās: Emīlija, Elza, Selga, Edgars, Kaspars, Lāra, Aksels, Ronans, Andrejs, Kārla. Priekšplānā neredzama Aija. FOTO no AZVV arhīva.

4. klases skolēni 4. klases vakariņās „Lady Bay“ restorānā. FOTO no AZVV arhīva.

4. klases pārstāvji saka uzrunu „Lady Bay“ restorānā. No kreisās: Emīls, Atis, Sigrīda. FOTO no AZVV arhīva.

Edgars sniedz dāvanu Ivetai. FOTO no AZVV arhīva.

Zinta pateicās par dāvanu. FOTO no AZVV arhīva.

Selga ar vakariņām. FOTO no AZVV arhīva.

Dejosim pludmalē

Ceturtdienas vakarā laiks bija tik silts un patīkams, ka audzinātāji aicināja skolēnus uz Normanvilles pludmali dejot dančus. Vakara laiks perfekts un skats uz jūru varens. Radiorūdis ar autobusu aizveda divas grupas ar skolēniem, kuri bija gatavi izdejot savu vislabāko. Danču vakars ir tāds vakars, ka vienalga kāda līmeņa dejotājs tu esi, katrs var piedalīties un sekot līdzi dejām.

Tieši tajā brīdi, kad visi skolēni bija sanākuši, sākās saulriets un bija īstais brīdis iemūžināt foto no brīnišķīgās pludmales. Vietējie iedzīvotāji arī bija saulrieta liecinieki, bet droši vien prasīja savējiem, kas šis bars ar jauniešiem ir, un kāpēc viņiem ir līdzi bungas, dūdas, akordeons un citi mūzikas instrumenti. Nebija ilgi jāgaida līdz tam, ka tas pats bars sāka dejot visiem priekšā un pēc manas jušanas, vietējie bija iepriecināti par bezmaksas dejošanas izrādi.

Iesākās Aijas Dragūnas vadītā mūzika. Pēkšņi atskanēja sauciens „Pankūkas!“ Laimīgā kārtā, jaunieši zināja soļus un dejoja līdzi, un tie, kas nezināja, sekoja audzinātājiem. Vakars turpinājās līdz kamēr visas dejas tika braši izdejotas, ieskaitot krakovjaku un sudmaliņas un tā beidzot arī īru deja. Pa to laiku saule bija jau sen pazudusi un nakts bija iestājusies. Iveta sasauca visus uz autobusu, un jaunieši atgriezās Dzintaros noguruši no dejām bet ar smaidu sejās.

Kas notiek Dzintaros? (Īsumā)

Godīgi sakot, laiks Dzintaros ir bijis tik intensīvs, ka pats nevaru tikt pie ziņām, lai informētu lasītājus par notikumiem! Lasītāji ir jau pieraduši, ka DZ iznāk katru otro dienu, un ka man vajadzētu mainīt titula nosaukumu. Izklausās pēc labas idejas. Tik daudz kas ir noticis! Jau minēju par dejošanu pludmalē, kas notika siltā ceturtdienas vakarā, piektdien bija parasta darba diena un vakara nodarbībās notika pasaulslavenais Talantu/Bez talantu vakars, kurā uzvarēja Lārs ar komandu. Lāra uzvedums kopā ar Nameju, Ati, Druvi un Miku bija atkal ļoti populārs, un viegli varēja redzēt, ka puiši pielika savus prātus un enerģiju uzveduma tapšanai. Apsveicu viņus!

Sestdiena iesākās kā parasti: rīta vingrošana, karoga pacelšana, mācību stundas, koris un peldēšana. Brokastīs 4. klases pārstāvji atklāja balles tēmu, lai skolēni varētu sākt gatavoties ballei, kas notiks šonedēļ, otrdien. Jā, es arī domāju, ka balle parasti notiek sestdienas vakarā pirms olimpiādes, bet šī gada dienas programma ir nedaudz citāda. Un balles tēma skan šādi: „Šonakt būs filma“. 4. klases pārstāvji izskaidroja, ka balles dalībniekiem ir atļauts ģērbties kā jebkura filmas zvaigzne iedomāta, piemēram prātā nāk, „Šreks“, „Kapteinis Jēkabs Sperovs“ vai kaķis no tagad slavenās latviešu filmas, „Straume“. Idejas var būt vairākas un dažādas, un noteikti redzēsim kā dalībnieki balles vakarā būs ģērbušies.

Dzintaros sestdienas vakarā sanāca kā trilleru filmā. Tieši pēc kora mēģinājuma ēdamzāle ienāca 12 audzinātāji pilnīgi melnās drēbēs, it kā no kādas spoku filmas. Bet šī nebija spoku filma, šī bija reāla dzīve. Vēl pie uzvilktām drēbēm visiem audzinātājiem bija uz sejas ļoti biedējošas baltas maskas ar interesantiem zīmējumiem. Skolēni nezināja, ka pat man bija bailes! Dažiem skolēniem sejas bija uztrauktas. Laikam audzinātāji ieguldīja daudz laika gājienā un tagad bija laiks realizēšanai. Tēma gājienam bija no populārās Dienvidkorejas televīzijas programmas „Skvid spēle“. Visi skolēni zināja, ka šis vakars būs īpašs!

Stāvēja rindā visi audzinātāji, un pirmais rindas sākumā, laikam, bija vakara rīkotājs, jo viņš daudz bļaustījās un deva instrukcijas skolēniem, it kā armijā. Skolēniem bija ātri jāsagatavojas darba grupās, un ar to audzinātāji sniedza gājiena instrukcijas, kam bija cītīgi jāseko. Nevarēju, diemžēl, sekot katrai grupai, bet varēju vērot katru gājiena punktu un no grupām uzdotā pārbaudījuma. Pirmā gājiena punktā dalībniekiem bija jāpārvietojas pa nelielu trasi, kas bija apsegta ar striķiem un spuldzēm. Dalībnieku uzdevumu bija visiem turēties rokās un kustēties ar ķermeni augšā un lejā, rokām gar abiem sāniem līdz pat trases beigām. Pārbaudījums vienkāršs, bet ja ķermeņa daļa aizskāra striķi, un tiesnesis to redzēja, tad komandai bija jāsāk viss no jauna. Grupai bija ierobežots laiks paveikt pārbaudījumu. Kopsummā, bija izskaidrots pirms gājiena sākuma, ka mērķis katrai komandai bija pelnīt naudu no pārbaudījumu tiesnešiem. Jo ātrāk un efektīgāk noliek pārbaudījums, jo vairāk naudas uzvarējusī grupa iegūs. Grupa gājienu beigās ar visvairāk naudas tiek atklāta kā uzvarētāja.

Pārbaudījumi bija vairāki, un tie sekoja televīzijas programmas piemēram, bet it kā televīzijas programmā, tie kas nenoliek pārbaudījumu, ir nogalināti. Tas Dzintaros nenotika. Pārbaudījumi bija dažādi, ieskaitot bumbu mešanu lielā aplī, talonu meklēšanu spainī pilnā ar nepatīkamiem dubļiem, prāta un atmiņas spēle pa meiteņu barakas koridoru, ķermeņu zīmējumu spēle basketbola laukumā, un spēle, kas iesaistīja lēkšanu ar vienu kāju no vienas vietas uz otru. Dažiem grupas dalībniekiem viss bija diezgan viegli, bet citiem vajadzēja nedaudz palīdzēt, bet beigu beigās, vakars bija jauki pavadīts, skolēni iepriecināti un gājieni ir kas jauns un īpašs skolas vēsturē.

Ir jāsaka vislielāko paldies audzinātājiem, speciāli Aijai Dragūnai, par vakaru gatavošanu un rīkošanu, jo izskatās, ka bija daudz izdomas un laika jāiegulda sarīkojumam. Es atkal slavēju mūsu audzinātājus, kas šogad ir pacēluši pienākumu standartu, un ir dedzīgi uzņēmuši katru izteikto lūgumu ar lielu enerģiju un pielikuši lielas pūles izpildīšanai. Apsveicu viņus, bravo!

Svētdien bija gara diena visiem Dzintaru dalībniekiem. Sākums parasts: celšanās, brokastis un tīrīšana. Pēc brokastīm Iveta izskaidroja, ka šodien būs viesi Dzintaros, un ka Dzintaru apkārtne būtu jāsatīra daudz vairāk nekā parasti. Skolēni skatījās uz Ivetu un sāka domāt, „Vai mēs to jau nedarām?“. Godīgi sakot, Dzintaru apkārtne ir vienmēr tīra un skaista. Skolēni māk tīrīt un ļoti ceru, ka mājās aizbraucot, skolēni būs tik pat tīri un palīdzēs sakārtot virtuvi pēc ēšanas un vannas istabu katru dienu. Varam tikai cerēt.

Pēc brokastīm Dzintarnieki bija aicināti uz brīvdabas baznīcu kur vadīja Dievkalpojumu Prāveste Helga Jansone. Skolēni bija glīti uzpucējušies ar smukām drēbēm. Bija jauki redzēt, ka skolēni nebija uzvilkuši sporta drēbes un „džīnas“ ar caurumiem, kādas šodien ir modē. Prāveste Jansone svētrunā aicināja skolēnus neaprunāt un nekritizēt citus, mīlēt vienam otru kā ģimenes locekli, un turēt respektu pret saviem vecākiem un skolotājiem. Es gribu ticēt, ka skolēniem šis aicinājums palika prātā, un turpināsies vēl joprojām līdz nometnes beigām. Dievkalpojuma video ierakstu var redzēt „Facebook“ saitē ierakstot meklēšanas kastē „Prāveste Helga Jansone“ un parādīsies Facebook lappuses izvēle ar atbildi „Praveste Helga Jansone.“ Tā saite ir Prāvestes Jansones oficiāla lappuse, kur var atrast tiešraidi no Vasaras vidusskolas Dievkalpojuma un arī citus Dievkalpojumus.

Pēc tam bija laiks olimpiādei. Olimpiāde ir speciāla diena skolas kalendārā, jo visiem skolēniem patīk spēlēt sportu. Kā jau parasti, sacenšas darba grupas trīs populārās spēlēs: basketbolā, tautas bumbā un volejbolā. Tautas bumbas mērķis ir kārtīgi trāpīt pretiniekam ar bumbu. Diemžēl, domāju, ka šī spēle neatradīsies Olimpiskajā sastāvā nākamos gados.

Rozā rozēm labi veicās tautas bumbas spēlē. Finālspēlē pretinieki bija Zilie zagļi. Spēle bija ļoti ātra un vareni iepriecināja skatītājus. Bumba strauji un spēcīgi mainīja laukuma puses, bet rozēm veicās, un viņi spēli beidza kā uzvarētāji.

Tradicionālā basketbolā redzējām ļoti intensīvas spēles starp komandām labā līmenī. Tiesnesis Radiorūdis nodrošināja, ka katru spēli turpināja bez pārtraukuma, un ka spēle bija godīga starp puišiem un meitenēm. Komandas kapteiņi uzzināja, ka meiteņu grozu metiens bija divreiz vērtīgāks nekā puišiem, un izmantoja šo faktu priekšrocībai.

Finālspēlē Rozā rozes uzvarēja Zilos zagļus. No Ziliem zagļiem Milla Sproģe bija ļoti efektīva zem groza un iemeta 14 punktus, bet tas nenodrošināja uzvaru. Par uzvaru kapteinis Andrejs Cīrulis teica, ka šī uzvara bija viņiem viena no vislabākajām. Apsveikums Rozā rozēm!

Volejbols arī bija tikpat nopietns. Finālspēlē Oranžās olas uzvarēja Melnās maizes. Diemžēl Ata Medeņa komanda nevarēja izturēt Konrāda cītīgo un spēcīgo bumbu sišanu, bet tuvā spēlē visi bija apmierināti ar spēles kvalitāti. Pēc spēles skolēni ilgojās pēc pludmales, tādēļ Radiorūdim nebija citas izvēles, kā tikai aizvest bērnus uz Karakalingas jauko pludmali. Rezultātā šī diena bija patīkama visiem – gan sportistiem, gan skatītājiem.

Pēc ilgas dienas, viegli varēja redzēt, ka jaunieši (un arī skolotāji) bija pavisam noguruši, un tādēļ vakara nodarbības ieskaitīja tikai interešu grupas. Ievēroju, ka arī dažas krāsotās sejas bija aizgājušas gulēt ar visu krāsu. Jauni mākslas darbi, „sejas glezna.

Četri skolas gadi atzīmēti

4. klases vakariņas ir vienmēr ļoti speciālas ne tikai 4. klases skolēniem, bet arī skolotājiem un audzinātājiem. Vakars ir domāts lai priecātos par to, ka skolēni ir absolvējuši vasaras vidusskolu, un izturējuši beidzamos četrus gadus skolas programmā. Vakariņas tiek katru gadu sagaidītas ar prieku, jo pēc 3 gadiem jaunieši no pirmās klases var atzīmēt savu vasaras vidusskolas absolvēšanu ar glaunām vakariņām, un šogad nebija citādāk!

Kā parasti, 4. klases skolēni: Stella Kardašova, Marta Svilāne, Zinta Boag, Edgars Birzulis, Emīls Galviņš, Gerda Biezaite, Sigrīda Veidnere, Aleksandra Vaskune un Atis Medenis bija sagatavojušies glaunās kleitās un uzvalkos Dzintaru dārzā, sagaidot oficiālo fotografēšanos. Tajā pašā brīdī, skolēni no pirmās, otrās un trešās klases tika ielūgti uz vakariņām ēdamzālē, kur gaidīja pašu cepta pica ko gatavoja Miķelis un komanda. Izskatījās gan garšīgi, bet es neēdu picu, jo zināju, ka garšīgas vakariņas mani gaida restorānā.

Ap pusseptiņiem jaunieši Dzintaru dārzā bija jau uzņēmuši milzum daudz bilžu ar mobiliem telefoniem. Meitenes un zēni no 4. klases bija nopietni gatavojušies. Katru gadu meitenes vienmēr ir skaisti ģērbušās, bet šoreiz ir jāuzteic zēni, viņi laikam bija pirms skolas sākuma saņēmuši instrukcijas kā glīti ģērbties uz speciāliem sarīkojumiem, īpaši ja meitenes iegulda daudz laika šim vakaram.

Pēc fotografēšanās, kas pēc manām domām ilga veselas četras stundas, visi vakara dalībnieki iesēdās autobusā, jo bija laiks doties uz Lady Bay restorānu, kas atrodas netālu no Dzintariem. Laikam skolas vadībai patīk šī vieta, jo restorāns tika izvēlēts otro reizi pēc kārtas, bet tas ir pieņemami, jo zinām, ka ēdiens ir labā kvalitātē.

Uzreiz sēžot autobusā bija aicinājums uzdziedāt pirmo tautas dziesmu, un ar to vakars bija oficiāli iesācies. Ir jābrīnās, ka mēs turamies pie tādas tradīcijas – dziedāt kopīgi autobusā. Vai tad latvieši ir vienīgie kas uztur šo tradīciju, izņemot krietnos futbola fanus, kas brauc uz spēlēm? Droši vien viņu dziesmas nav tik skanīgas, kā mūsējās, jo viņiem nav izvēle no sešdesmit tūkstošiem tautas dziesmu. Man šī tradīcija ļoti patīk, jo tas ir kaut kas īpašs, un tas vieno draugu grupu, kas sēž tajā pašā autobusā. Ceļā uz restorānu mēs bijām iepriecināti garām braucot govju fermai un tieši tajā laikā redzējām divas govis kas mīlējās. Uzreiz dziedāšana uz mirkli apstājās un dzirdēju kopīgo „ewwww, ak vai!“ Laimīgā kārtā mēs tūlīt iebraucām restorāna autobusu novietošanas vietā.

Lady Bay restorāns atrodas tieši pie golfa laukuma, un tur ir iespēja ēst vakariņas, baudīt skaisto saulrietu un arī redzēt milzum daudz ķenguru, kas lēkā pa laukiem. Šogad esmu bijis diezgan iepriecināts redzēt tik daudz ķenguru Normanvilles rajonā. Latviešiem no Latvijas ir liels prieks ķengurus redzēt brīvā dabā, un šogad viņiem bija laba iespēja tos vērot.

Apsēdāmies pie trīs mums skaisti klātiem galdiem lielā ēdamzālē. Žēl, ka mēs nevarējām atrast omulīgāku un privātāku vietu kur tusēties, bet mums nebija cita izvēle. Oficianti piedāvāja uzkodas, lai iesāktu vakara svinības, un tās visas tika apēstas īsā laika sprīdī. Laikam visi bija izsalkuši no garās darba dienas, bet neviens nezināja vai nesagaidīja, ka nākamais, kas nāks no virtuves, būs šķīvja lieluma karbonāde, kas uzreiz atvēra katram acis pārsteigumā. Gaļas gabals bija nenormāli liels, un nebija domāts cilvēkiem ar mazu apetīti. Pēc pamatēdiena varēja redzēt, ka dažiem nebija pa spēkam tikt galā ar tādu porciju.

Tad sākās oficiālas runas un pateicības par iemeslu kāpēc mēs bijām smalkā restorānā. Piecēlās Sigrīda, Atis un Emīls. Visi trīs bija kopīgi sagatavojuši pateicības runu skolotājiem un vadītājiem, kuri beidzamos četrus skolas gadus ir vadījuši vasaras vidusskolu. Īpaša pateicība Guntai Kļavai. Aleksandra bija izgatavojusi speciālus puķu pušķus no krāsaina papīra un pasniedza Ivetai un Zintai. Abas saņēmējas bija ļoti iepriecinātas par šiem Aleksandras gatavotiem mākslas darbiem.

Audzinātāji uzreiz skaļi sauca „dziedāsim!!“ un dziesmu grāmatas tika atvērtas un uzdziedātas tautas dziesmas. Tad rokās parādījās instrumenti un uzreiz jauka mūzika sāka skanēt no audzinātāju galda. Noteikti pacilājošas dziesmas tika dziedātas, ieskaitot „Vai tādēļ nedziedāju“, “Sprīdītis“ un „Skaista ir jaunība.“ Citi restorāna apmeklētāji sāka skatīties uz zāles pusi ar apjukušām sejām domājot: „kas tie tādi ir, un kāpēc viņi dzied citā valodā?!“ Restorāna oficianti arī uz mums skatījās, bet laikam viņi gribēja zināt kad mēs brauksim mājās. Bija jauks un sekmīgs nobeigums svarīgam vakaram, un visi skolēni, audzinātāji un skolotāji aizbrauca mājās priecīgā noskaņojumā.

RR

Žurnāls

Ir salikts 50 gadu atmiņu žurnāls, kas galvenokārt skar pēdējos 30 gadus, jo pirmo žurnālu izdeva 20 gadu jubileju atzīmējot. Tomēr, atradīsit rakstus par pirmajiem gadiem, fotogrāfijas un dalībnieku sarakstus. Žurnāls maksā $16,00 (92 lpp), un to var pasūtināt caur info@dzintari.com.au un saņemt pēc samaksāšanas, vai arī Adelaidē VV sarīkojumos. Jā vēlas saņemt pa pastu, tad papildus ir pasta izdevumi – sūtīšanai Austrālijā tie ir $7,50. Bankas konts samaksāšanai: Konta nosaukums: AZVV 50th Anniversary; BSB: 704-235; Konta numurs: 40017242.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com