Ir laiks nākamai paaudzei

Palielināt / Enlarge

Juris Ķeniņš diriģē „O Canada“. FOTO no Jura Ķeniņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Juris Ķeniņš svētkos tiekas ar trīs ievērojamiem diriģentiem un rīkotājiem, un labiem draugiem, Aira Birziņa – virsdiriģente, Rīgas Domas kora skolas meiteņu kora „Tiara“ ilggadēja diriģente un 2013. gada Noslēguma koncerta Latvijā mākslinieciskā līdzvadītāja, Ilze Valce – virsdiriģente no Liepājas, arī Liepājas universitātes profesore, Mārtiņš Klišāns – virsdiriģents, 2018. gada Noslēguma koncerta Latvijā mākslinieciskais vadītājs un Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdis uz 2023. gada svētkiem. „Sheraton“ hotelis Toronto Svētku ballē 2024. g. 6. jūlijā. FOTO no Jura Ķeniņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Juris Ķeninš ar kori „Aura“ PBLA Kultūras fonda un padomes rīkotā koncertā Rīgas Latviešu biedrībā, atskaņojot repertuāru no ārpus Latvijas komponistiem. 2023. gada 27. septembris. FOTO no Jura Ķeniņa personīgā arhīva.

Pēc desmit darbīgiem gadiem komponists, čellists, diriģents, rakstnieks, pedagogs un pasākumu rīkotājs Juris Ķeniņš ar 1. janvāri ir nolēmis atkāpties no Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda un padomes (PBLA KF&P) priekšsēža pienākumiem. Lūdzu daudzu balvu laureātu (to starpā PBLA KF Goda diploms 2009. gadā), Triju zvaigžņu ordeņa virsnieku dalīties savos novērojumos, kas gūti šo desmit gadu laikā.

Pastāsti, lūdzu, kas ir PBLA Kultūras fonds un padome, kāda ir tā veidošanās vēsture?

PBLA Kultūras fonds tika dibināts 1972. gadā. Fonda galvenie uzdevumi bija „atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi, kā arī latviskās izglītības pasākumus, kas veicināja mūsu nacionālo pastāvēšanu trimdā“. Tas tika darīts ar gadskārtējiem apbalvojumiem kultūras un izglītības darbiem un darbiniekiem un ar līdzekļu piešķiršanu vērtīgiem kultūras un izglītības projektiem. 2021. gadā PBLA valde Kristīnes Saulītes vadībā nolēma paplašināt KF darbību ar uzdevumiem: koordinēt PBLA kultūras nozaru darbību pasaulē, pārstāvēt ārzemju latviešu kultūras darbu Latvijā, atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi ārpus Latvijas, celt tās atpazīstamību un turpināt godināt izcilus latviešu kultūras sasniegumus un to veicējus, kā arī atbalstīt projektus. Ar paplašināto nosaukumu „Kultūras fonds un padome“ KF&P kļuva par PBLA Kultūras nozari.

Kā tu nonāci KF&P priekšsēža amatā?

Manuprāt garš un garlaicīgs stāsts – mēģināšu īsumā savilkt punktus. Pirms vairāk nekā 25 gadiem komponists Arvīds Purvs mani aicināja Dziesmu svētku Kanādā Rīcības komitejā. Laikam izdevās labi, jo 2010. gadā Arvīds un Latviešu Dziesmu Svētku Biedrības Kanādā priekšsēdis Gunārs Liepiņš mani ieteica kā kandidātu LDSBK priekšsēža amatam. Uzņemoties šo amatu, iedomājos, ka būtu svarīgi Dziesmu svētkiem iegūt vietu pie Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā galda. Sāku pētīt, kā to darīt – toreiz organizācijas varēja būt pārstāvētas LNAK padomē. Daudz vienkāršāk – LNAK priekšsēdis Andris Ķesteris aicināja mani pildīt tukšu vietu valdē. Pēc gada vai diviem uzņēmos Kultūras nozares vadību un arī nodienēju vairākus termiņus kā vicepriekšsēdis. Laikam arī citi novērtēja šo darbu, un saņēmu ielūgumu no tā laika KF priekšsēdes Vijas Zuntakas-Bērziņas pārņemt amatu no viņas. Tikos ar PBLA priekšsēdi Jāni Kukaini, viņš apsolīja savu atbalstu, un voilà! Bet varu godīgi teikt, ka sakne un kodols ir vienmēr bijis Dziesmu svētki.

Kas ir KF&P galvenie uzdevumi?

Bez piešķīrumiem projektiem un gadskārtējiem apbalvojumiem KF&P cenšas pārstāvēt PBLA, un ar to visus ārpus Latvijas tautiešus, kultūrā. Neiespējami liels uzdevums, manuprāt mazāk – koordinēt kultūru ārpus Latvijas. Katrai PBLA dalīborganizācijai taču ir spējīgi, dedzīgi un čakli cilvēki kultūras amatos – vairāk palīdzēt ar sadarbību kultūrā starp Latviju un diasporu. Šai sadarbībai, manuprāt, ir bijušas sekmes.

Kādi ir tavi personīgie uzskati par kultūru ārpus Latvijas?

Neapšaubāmi, kultūra un izglītība ir tie lauki, kuri uzrunā latvieti ārpus Latvijas. Protams, mums katram rūp drošība un aizsardzība, ekonomiskā attīstība un godīga valdība, kuri arī ir PBLA lielie balsti. Bet kultūra un izglītība, kā savā laikā teica ALAs Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe, ir tā līme, kas mūs satur. Ja vēlies turpināt būt latvietis diasporā, ir principā jāuzņemas kāda nodarbība. Tās ir galvenokārt kulturālas: to starpā dziedāt, dzejot vai dejot, vai spēlēt teātri.

Ar kultūru ne tikai turamies kopā – ir taču gandrīz 80 gadi kopš mūsu senči ieceļoja Ziemeļamerikā, bet kopš 1991. gada būvējam varenus tiltus ar tēvzemi, abos virzienos, un lepni ejam tiem tiltiem pāri.

Mani uzrunā kolēģa Mārtiņa Klišāna, virsdiriģenta un 2018. gada Dziesmu svētku Latvijā noslēguma koncerta vadītāja, vārdi, nesen lasīti žurnālā „Ir“: „Kas ir Latvija bez kultūras? Ģeopolītisks veidojums. Bez savas unikālās kultūras vairs nav ne nācijas, ne valsts.“

Man prātā nāk intervija, kuru pirms dažiem gadiem lasīju laikrakstā „Laiks“ ar virsrakstu: „Ar dziesmu un deju var valsti izdaiļot, bet ne uzbūvēt“. Es momentā salecos, un redaktore mani pagodināja ar citu interviju „Varbūt ar dziesmu un deju (respektīvi mūsu valodu un kultūru) nevar valsti uzbūvēt, bet BEZ dziesmām un dejām NOTEIKTI nevar“.

Manuprāt, kultūra ir tikpat svarīga ārpus Latvijas kā Latvijā.

Kā KF&P sadarbojas ar Latvijas valsts iestādēm?

Šis bija mans pirmais uzdevums ienākot amatā, un ir laimējušās burvīgas attiecības gan ar Kultūras ministriju, gan ar Nacionālo kultūras centru, gan ar citām valsts iestādēm. Attiecības ir bijušas reizē profesionālas, bet arī personīgas. Dažas sanāca caur oficiāliem kanāliem, citas pilnīgi nejauši. Laimējās pavadīt laiku ar ministriem Žaneti Jaunzemi-Grendi, Daci Melbārdi un Nauri Puntuli šad un tad neoficiālā gaisotnē, ko atradu ļoti auglīgu. Ministri Loginu knapi pazinu – tikāmies viņas pirmajā nedēļā amatā, un ļoti priecājos par Agnesi Lāci, un ne tikai tāpēc, ka viņa ir precējusies ar kanādieti Paulu Miklaševiču. Bet ar to varu teikt, ka viņa ļoti labi pazīst diasporu. Novēlu viņai veiksmi! Esam jau pārrunājuši dažus iespējamus kopīgus projektus.

Nejauši satiku Latvijas Nacionālā kultūras centra direktori Signi Pujāti Jāņos Kanādas Tērvetes kalnos 2014. gadā, un esmu lepns par mūsu tuvo draudzību kopš tā laika. Sadarbība ir daudz vieglāka un veiklāka, kad pazīst cilvēku, kurš sēž galda otrā pusē.

Kuri ir lielākie KF&P veiksmes stāsti pēdējos desmit gados?

Tāds saraksts prasītu desmit intervijas! Noteikti diasporas kultūras redzamība un atpazīstamība ir stingri pacelta. Proti: pēc 2018. gada Dziesmu svētkiem Latvijā biju personīgi vīlies, ka noslēguma koncertā skanēja tikai viena dziesma no ārpus Latvijas. Tā bija mana tēva apdare sieviešu korim, bet tomēr neapmierināja. Kā KF piestrādājām pie tā, dibinājām Dziesmu svētku nozari Ivetas Gravas spējīgā vadībā. Un lūk, ne tikai dēļ mūsu darbības, 2023. gadā katrā koncertā, kur gāju, bija diasporas daiļrade: komponisti Jānis Kalniņš, Tālivaldis Ķeniņš, Helmers Pavasars un divi pirmatskaņojumi no Lolitas Ritmanes. Virsdiriģente un virsvadītājas Lilija Zobens un Selga Apse, vieta no PBLA Dziesmu svētku Mākslinieciskā padomē. Visi ļoti pozitīvi soļi.

Pēdējos divos svētkos Latvijā bija īpašas „Diasporas dienas“, 2023. gadā ar Kultūras ministra un Ministru prezidenta klātieni.

Dibināju tradīciju, ka PBLA gadskārtējās sēdes ievada ar kultūru, parasti koncertu, ar ārpus Latvijas repertuāru. Tur ir jāpateicas Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas bijušam rektoram – arī draugu lokā – profesoram Artim Sīmanim, kurš „aizdeva“ Akadēmijas kori un orķestri PBLA pasākumiem. Ir uzstājušies arī citi kori un izpildītāji, koncerti Mazā ģildē, Rīgas Latviešu biedrības namā, Mūzikas akadēmijā, Vidzemes koncertzālē Cēsīs, pat Rīgas Domā.

KF&P ir savs „logo“, kuru gatavoja Toronto māksliniece Lija Houston – ņemot PBLA vēsturisko zīmogu un pieliekot auseklīti kā kultūras simbolu.

Liels sadarbības krustceļš arī tapa sabiedriskā gaisotnē, jaukās vakariņas ar Daci Melbārdi un Signi Pujāti: atbalsts diasporas Dziesmu svētkiem, un profesionālas mākslas pieejamība ārpus Latvijas. Par spīti modernās pasaules rūpēm un drošības un aizsardzības vajadzībām, priecājos, ka šie atbalsti turpinās.

Tavs lielākais gandarījums, darbojoties KF&P?

Priecājos, protams, par paveikto. Bet lielākais gandarījums ir tikties ar burvīgiem, apdāvinātiem un iedvesmojošiem tautiešiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, kuri ir bijuši gatavi sadarboties. Esam panākuši daudz! PBLA dara ļoti nozīmīgu un svarīgu darbu, un esmu lepns, ka varēju uzņemties kādu lomu.

Kāpēc tu nolēmi atstāt KF&P?

Nākotne pieder nākamiem. Esmu nesis stafeti zināmu gabalu, un esmu gatavs dot tālāk, ne no noguruma, bet ar vajadzību jaunām un svaigām idejām. Nekad negribētu būt vecākais pie galda – ir laiks nākamai paaudzei. Gribu arī atrast laiku saviem personīgiem projektiem, kurus esmu daudz par ilgi licis pie malas.

Kādi ir tavi personīgie nākotnes plāni?

Tie, kuri mani pazīst, zina, ka man nekad nebūs tukšs darba galds. Lielākais darbs šobrīd ir orķestrēt mana tēva 1946. gada klavierkoncertu, darbs, kurš eksistē tikai divām klavierēm, kurš nekad nav atskaņots. Ceru sarunāt pirmatskaņojumu Latvijā, un ir jau runāts ar rīkotājiem, un pats svarīgākais, pianisti. Gribētu pats arī uzmest kādas notis uz lapas – ir vēl ko teikt.

Ir arī astoņi mazbērni, ar kuriem varēšu pavadīt vairāk laika.

Un, protams, paliek mani mīļie Dziesmu un Deju svētki Kanādā – tie laikam nekad netiks vaļā no manis. Un tie svētku arhīvi ir jākārto, varbūt pat grāmata par 70+ gadu svētkiem Kanādā . . .

Tavs novēlējums PBLA un KF&P?

PBLA dara ievērojamu darbu daudzos laukos. Pirmie uzdevumi tika panākti – neatkarība, tad NATO un ES. PBLA ir mācējusi kā hameleons sevi pārveidot katram posmam. Manuprāt KF&P arī. Novēlu vienmēr meklēt labus ceļus uz priekšu un ar drosmi iet pa tiem (vai pa kultūras tiltiem). PBLA KF&P turpmāk vadīs producente un režisore Andra Baltmane no Briseles, arī Eiropas Latviešu apvienības referente kultūrā. Piedāvāju un apsolu savu palīdzību pārejas posmā.

Beidzot, gribu pateikties visiem, ar kuriem man ir bijis prieks un gods sadarboties PBLA: trīs priekšsēžiem (vēl nepieminētam Pēterim Blumbergam), valdei, KF&P 11 nozaru vadītājiem, KF&P vicepriekšsēdei Anitai Andersonei, dalīborganizāciju kultūras nozaru vadītājām, PBLA birojam un visiem, kuri ir bijuši desmit gadus gatavi iet roku rokā to pašu ceļu kā es.

Vita Gaiķe
PBLA KF&P
Rakstniecības nozares vadītāja

Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“ Nr. 49, 2024. gada 21./28. decembrī.