Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Apvienoto nāciju Ģenerālā asamblejā 2005. gada novembrī izsludināja 27. janvāri par Starptautisko Holokausta atceres dienu. Datums atzīmē Aušvicas nāves nometnes atbrīvošanu 1945. gada 27. janvārī. Atceres dienas mērķis ir atgādināt par tā laika šausmām un mudināt apņemšanās ievērot cilvēktiesības.

Var prasīt – kādas tam sekmes? Pasaules ziņas liek saprast, ka antisemītisms pieaug spēkā. Sinagogu dedzināšanas ir jau sasniegušas pat Austrāliju.

Šī gada Starptautiskā Holokausta atceres dienā publicēta aptauja atklāj, ka 76% aptaujāto ASV uzskata, ka Holokausts varētu atkārtoties. 69% Apvienotā karalistē, 63% Francijā, 62% Austrijā, 61% Vācijā.

Iedīglis ir pārliecība, ka „citi“ ir necilvēki. Un tie var būt vienalga kādi – ebreji, romi, homoseksuāli, kā tas bija Hitlera Vācijā, vai arī citi grupējumi. Lai izvairītos no atkārtota Holokausta, jāaptur šādas domas pašā saknē. Diemžēl, šodien nicinošu valodu var dzirdēt pat no Brīvās un it kā apgaismotās pasaules vadības.

Kā varētu latvietis justies, lasot, piemēram, sekojošos tekstus?

„Nudien, latvieši nav cilvēki, bet stulbi, nikni mērkaķi, riebīgi, asinskārīgi divkājzvēri.“

Vai arī:

„Kas ir dzīvojis starp latviešiem, tas zin, ka, no vienas puses viņi ir ļoti strādīga tauta, bet no otras – garīgi truli, stūrgalvīgi un pilnīgi bezjūtīgi. Starp latviešiem nav un nekad nav bijuši kaut kādā ziņā kaut cik ievērojami vīri, kādēļ šī tauta ir tikai tāda pelēka masa; pie kam pat izglītoti latvieši ir tikpat zemi, savās dvēseles jūtās un gara attīstībā, kā kaut kādi bašķieri vai kirgīzi, kuriem viņi ir asins radinieki.

. Visur un arvien latviešus saukāja par trulgalvjiem. Šai tautai nav ne poēzijas, ne literatūras, ne mūzikas.

. Ķīnieši, tie ir mongoļi, gandrīz katrā ziņā līdzīgi latviešiem... Tādā kārtā abas šīs tautas pieder pie visļaunākām pasaulē un drīzāk tuvinās lopam un attālinās no cilvēka;...“

Diemžēl, abi šie teksti ir bijuši precīzi šādi publicēti. Tie ir tulkoti no krievu valodā iznākušiem laikrakstiem tai laikā, kad liela daļa latviešu bija bēgļu gaitās Krievijā pēc Vācijas iebrukuma Pirmā pasaules kara laikā.

Pirmo tekstu par latviešiem rakstīja kāds V. Kadašovs laikrakstā Vozroždeņe 1918. gada 25. septembrī. Otrais teksts par latviešiem publicēts Deņikina brīvprātīgās armijas oficiozā Narodnaja Gazeta 1919. gada 24. maijā. Atgādināšu, ka Deņikina armija cīnījās pret Sarkano armiju Krievijas pilsoņu karā.

Cilvēktiesības var būt abstrakts jēdziens tikai līdz tam brīdim, kad pats tiek ierauts upura lomā. Lai tas nenotiktu, jāiestājas par cilvēktiesību ievērošanu visur un vienmēr.

GN
2025. g. 6. febr.