Latvieši mācās igauniski

Palielināt / Enlarge

Diploms par iegūto 1. vietu izaudzēto dārzeņu un rokdarbu izstādē Lugu pamatskolas mazpulka dalībniecei Austrai Mangulis 1937. gadā. Violas Korpas dāvinājums. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Palielināt / Enlarge

Austra Mangule iesvētību dienā 1940. gada 24. septembrī Lauros. Foto no muzeja „Latvieši pasaulē“ krājuma. Violas Korpas dāvinājums.

Palielināt / Enlarge

Lugu Latviešu 6-klasīgās pamatskolas skolēni, skolas pārzine, skolotāja Lūcija Birstiņa un skolotājs Roberts Pelsis 1933. gadā. Foto no muzeja „Latvieši pasaulē“ krājuma. Violas Korpas dāvinājums.

Ne tikai mūsdienās Igaunijā dzīvo latvieši. Arī starpkaru periodā Igaunijā latvieši bija viena no mazākumtautībām – pēc 1934. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijā dzīvoja vairāk kā 5000 latviešu, galvenokārt pilsētās – Valgā, Tallinā, Tartu, Pērnavā. Laukos visvairāk latviešu bija Pečoru (Petseri) apriņķī, kur atradās Lauru latviešu kolonija. Latviešu konversācijas vārdnīcā, kas izdota 1935. gadā, minēts, ka Lauru kolonijā dzīvo 2100 latviešu.

Lauru koloniju 1860. gadu sākumā izveidoja vairākas latviešu ģimenes, kas izceļoja no Smiltenes, Alūksnes, Trikātas un Piebalgas apkārtnes, lai savā īpašumā iegūtu zemi un uzsāktu patstāvīgu saimniekošanu. Līdz Pirmā pasaules kara beigām Lauru latviešu kolonija administratīvi atradās Krievijā, Pleskavas guberņā. Kopš 1920. gada Lauri kļuva par jaunizveidotās neatkarīgās Igaunijas Republikas daļu.

Latviešiem kļūstot par Igaunijas pavalstniekiem, latviešu pamatskolās ienāca igauņu valoda un kultūra, piemēram, notika stundas igauņu valodā, 24. februārī tika atzīmēti Igaunijas nacionālie svētki – Neatkarības diena. Lauru kolonijas „igauņu periods“ turpinājās līdz Otrajam pasaules karam. Pēc kara robežas atkal tika pārdalītas, un Lauru teritorija tika iekļauta Pleskavas apgabalā. Lauru latviešu kolonija beidza pastāvēt 20. gadsimta 60. gados, jo, pēckara gados samazinoties iedzīvotāju skaitam un ciemam pārkrieviskojoties, Lauru latvieši pamazām izceļoja. Mūsdienās gan Latvijā, gan arī Igaunijā dzīvo daudzi laurēnieši – Lauros dzimušie latvieši un viņu pēcteči.

Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē šobrīd īsteno pētījumu par Lauru latviešu kolonijas vēsturi un priecāsies satikt Lauru latviešus un viņu pēctečus, lai iepazītu un dokumentētu dzimtas stāstus un atmiņas!

Diploms

Diploms par iegūto 1. vietu izaudzēto dārzeņu un rokdarbu izstādē Lugu pamatskolas mazpulka dalībniecei Austrai Mangulis 1937. gadā. Violas Korpas dāvinājums.

Austra Mangulis (1921-2002, precējusies Laats/Lācīte) piedzima Igaunijā, Lauru latviešu kolonijā un bērnību pavadīja Jaunpečorā. Viņa mācījās Lugu 6-klasīgajā pamatskolā, kurā darbojās arī mazpulks. Skolas 20 mazpulcēnus vadīja laurēniete, agronome Anna Pāvule, kura ar zelta medaļu bija beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju Jelgavā.

Austra, stāstot par savu dzīvi, atceras: „Skolā mācījos latviski, bet bija jāmācās igauņu valoda. Krieviski nekā nebija, pat runāt nemācēju. Reizi gadā uz skolu nāca igauņu domnieks, kas atprasīja visu – tam gan viss bija jāatbild igauniski, jo mēs tanī laikā piederējām Igaunijai. Es mācījos Lugu skolā, pabeidzu sešas klases, tad vairāk nebija. Bija jau ar' dažādi pulciņi, es gāju rokdarbu pulciņā, vēl bija koris pie baznīcas un tautiskās dejas bija. Tad vēl bija mazpulcēni, man pat ir diplomi!“

Brigita Tamuža un Ieva Vītola
Muzeja „Latvieši pasaulē“ pētnieces