Barikāžu 1991 atcere

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

PowerPoint prezentācija.

Palielināt / Enlarge

PowerPoint prezentācija.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Mičels Mekalens (Mitchell McMullens), Astra Kronīte, Zanda Šulca un Mārīte Rumpe aizdedzina sveces kritušajiem. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Jānis Laurs, DV biedrs, atskaņo Lūcijas Garūtas „Elēģiju“. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Mārīte Rumpe, kura nāk no Ādažiem, atstāstīja sava tēva, kā arī Krimuldieša, Voldemāra Pūces stāstu. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

DV Adelaides nodaļas priekšsēde, Ilga Vēvere, barikāžu laikā dežūrēja Zaļusalas medpunktā kā ārste. Ekrānā Sandra Kalniete. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Astra Kronīte apsveic Mičelu Mekalenu (Mitchell McMullen) un Tom Godvinu (Godwin). FOTO Pēteris Strazds.

Pirms 34 gadiem, no 13. līdz 26. janvārim Rīgā notika unikāli notikumi, kad Rīgā no visas Latvijas sabrauca cilvēki uz protesta manifestāciju, sabūvēja Vecrīgas ielās un uz tiltiem barikādes, aizstāvēja savu jaunievēlēto valdību un demonstrēja visai pasaulei savu vēlmi cīnīties par brīvību un atbrīvoties no Padomju Savienības.

Tas bija Dziesmotās Revolūcijas laikmets, dzejnieka Imanta Ziedoņa nosauktais Tautas Laiks, ko iezīmēja 1989. g. Baltijas Ceļa manifestācija un 1990. g. 4. maija deklarācija Saeimā. 1991. g. Barikādes bija trešais degpunkts, tautas apliecinājums, ka ir ar mieru masveidīgi, nevardarbīgi pretoties Padomju režīmam.

Kāpēc tāds sarīkojums ir vajadzīgs? Atbilde: lai atzīmētu šo notikuma svarīgumu mūsu tautas vēsturē un lai izrādītu cieņu Latvijas civiliedzīvotāju varonībai. Un lai parādītu savu solidaritāti ar ukraiņu tautu, kas jau trešo gadu cīnās pret Krievijas agresiju. Tāpēc, 1. februārī Daugavas Vanagu namā Adelaidē notika Barikāžu atceres sarīkojums.

Programma, kuru sastādīja Astra Kronīte, bija gan izglītojoša, gan emocionāli aizraujoša. Bija muzikāli priekšnesumi un aculiecinieku stāstījumi. Daži no tiem 1991. gadā bija tikai bērni vai pusaudži. Visi dalībnieki piedalījās brīvprātīgi, un visi ziedojumi tika nodoti ukraiņu apvienības priekšsēdim Dienvidaustrālijā, Fursenko kungam, kurš bija goda viesis.

Visi sarīkojuma dalībnieki sēdēja ap mākslīgi iedegtu ugunskuru, dziedāja patriotiskas dziesmas un noslēgumā baudīja sviestmaizītes un atspirdzinājumus, kā darīja ļaudis Rīgā. Vienīgā starpība bija, ka 1. februārī temperatūra Adelaidē pārsniedza 40 grādus, kur pretī barikāžu laiks notika ziemā, sniegā un salā.

A. Kronītes ievads un sagatavotā PowerPoint prezentācija atdzīvināja aktuālos notikumus Vecrīgas ielās, un izcēla Tautas Frontes vadošo lomu aizstāvju organizēšanā. Daudz fotogrāfijas nāca no Tautas Frontes t/l priekšnieka Romualda Ražuka grāmatas Latviešu tautas fronte barikādēs, un Barikāžu muzeja krājumiem.

Starp aculiecinieku atmiņām bija Latvijas EP deputātes Sandras Kalnietes ierakstītais stāstījums, kurā viņa attēloja 20. janvāra omoniešu uzbrukumu Iekšlietu ministrijai.

Aizkustinoši bija sarkanbaltsarkano svecīšu aizdegšana pieminot 8 bojā gājušos civiliedzīvotājus.

Muzikālos priekšnesumus sniedza čellists Jānis Laurs (pavadītājs, Simon Pazos), nospēlējot Jāz. Mediņa Serenādi un Lūcijas Garūtas Elēģiju.

Mičels Mekalens (Mitchell McMullens) (pavadītājs, Tom Godvins (Godwin)) iejūtīgi nodziedāja Brāļu Grašu Zeme, Zeme, kas tā zeme un Im. Kalniņa Lūgšanu (L.Breikša vārdi). Folkloriste, Zanda Šulca tautas dziesmās apdziedāja Latvijas dabas un valodas skaistumu. Vidzemes Augstskolas un Valmieras kultūras centra Jauniešu koris Skan izpildījumā dzirdējām Barikāžu dziesmu, Pie pleca plecs (Im. Kalniņa mūzika, O. Gūtmaņa vārdi).

Daudzu vēsturnieku skatījumā, Dziesmotā revolūcija Baltijā deva iedvesmu citām t/l Padomju republikām atbrīvoties no Padomju Savienības jūga. Tāpēc vien, ir svarīgi, ka mēs paši atceramies un jaunām paaudzēm stāstam par 1991. gada notikumiem. Brīvība nekrīt no gaisa: par to ir jācīnās un tā ir jāsargā.

Leonīda Breikša Lūgšanas vārdos:

Nāc un svētī mūs un vieno
Un mums darbā spēku dod
Lai reiz liktenīgā stundā
Negaida mūs briesmīgs sods.

Astra Kronīte
DV Austrālijā vanadžu vadītāja
Laikrakstam Latvietis
6.02.2025.