|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 832, 2025. g. 13. febr.
Raimonds Sokolovskis -
3000 AD. „Otrreizējā Atnākšana“. FOTO R.S.&AI Imagine.
Starptautisko Cilvēces Brālības dienu (International Day of Human Fraternity) atzīmē katru gadu 4. februārī. Tā tika dibināta ANO Asamblejā 2020. gada 21. decembrī, ar nolūku sekmēt kulturālo un reliģisko toleranci, kas mūsdienu pasaulē ir ļoti nepieciešams. Šī diena pasvītro harmoniju, dialogu un savstarpējo cieņu. Tam šogad esmu veltījis savu rakstu Vecā Laikmeta Gars un Jaunā Laikmeta Gars: attiecību vadlīnijas Kristiānismā.
* * *
Attiecības starp Vecā Laikmeta Garu (valdošo iepriekšējā tūkstošgadē) un Jaunā Laikmeta Garu, ir apmēram tādas pašas kā starp Jāni Kristītāju un Jēzu. Arī starpība aptuveni tāda. Bet Jēzus tika Jāņa kristīts, un kad Jānis tam iebilda, tad Jēzus teica: „Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajag piepildīt visu taisnību“. Tad Jānis tam piekrita.
Tāpēc šai sakarā lūdzu ir jāatceras:
Principā, cienījamo lasītāj, – ja gribat un protat, jūs varat meditācijā pats/pati par visām pozīcijām pārliecināties personīgi. Sāciet tik praktizēt Kristū! Bet te lūdzu jāatceras: Jaunā Laikmeta Gars mudina lasīt Bībeli.
Otrkārt, JLG necieš herēzes (maldu mācības), un grūti panes formālismu. Vecā Laikmeta Garā bija gan viens gan otrs samērā lielos daudzumos. JLG mudina uz dzīvu Ticību. Tā nāk ar personīgo pieredzi. Un tad ir interesanti, ka lielākai daļai tā top – vai nu vienāda, vai tuvu līdzīga, – kas atkarīgs no cilvēku personīgo īpašību atšķirībām, līdz ar to izteiksmes līdzekļu izvēli, kā arī katram it kā savu terminoloģiju, kas vienotā formātā vēl īsti nepastāv, un tā tālāk.
Jaunā Laikmeta Gara vēstījums ir vienots. Tas nekādā veidā nav „jauns evaņģelijs“. Tas nav nekāds „jaunpagānisms“, nedz arī „gnosticisms“, nedz „teosofisms“, u.t.t., KAUT GAN tas var saturēt šos aspektus tikpat lielā mērā cik Vecā Laikmeta Garā. Kristiānismā no tiem ir jāuzmanās jo BEZ Kristus evaņģēlija orientācijas šie virzieni var būt neskaidri mērķa apziņā. Jaunā Laikmeta Gars mudina lasīt Bībeli. Ja jūs lasāt Bībeli, tad jūs varat lasīt jebko. Pilnīgi jebko. Jaunā Laikmeta Gars ir Visas Apziņas kustība, kas izriet no Dieva Tā Kunga. Tās izpausmi uz Zemes pieņemts dēvēt Jaunais Laikmets. Jaunais Laiks ir nevis jauna reliģija, bet Kosmiski-daudzdimensionāli-enerģētiski-garīgi-fiziska jauna realitāte, kura patreiz iestājas uz Zemes. Vistuvākais, ko salīdzinājumam var dot ar Vecā Laikmeta Garu, ir – DEBESU PRIEKŠKARA PAVĒRŠANĀS PLATĀK. Un no tā, lūk, izriet milzums daudz apstākļu – filozofijā, reliģijā, mākslā, zinātnē, un politikā. To var veicināt vai bremzēt, bet to nevar apturēt, jo tas ir no Dieva. Viena daļa to apsveic, un jūtas vēl komfortablāk. Viena daļa to jūt, bet nezin kā uz to reaģēt. Un viena daļa (pavisam maza) ir pārbijušies, jo jūt, ka tas laiks ir klāt. VIŅŠ NĀK. Viņš jau ir daudz tuvāk. Viņš drīz būs klāt. Un interesantā kārtā – šīs trīs cilvēku reakcijas neiedalās pēc reliģiozitātes.
Teoloģijā līdz ar to ieviesīsies jauni jēdzieni, jo vecajiem nāk līdzi vecais saturs, ar kuru šim nolūkam, gluži dabīgi, nepietiek. Jaunie jēdzieni var šobrīd skanēt nepazīstami un neveikli, salīdzinoši ar Vecā Laikmeta Gara formulējumiem, tomēr Tas ir no Dieva. Jau toreiz teikts: „Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.“ (Jņ.16:13) Jaunā Laikmeta Gars ir Tā Kunga Patiesības Gara nākamā dispensācija („izliešanās“,theol.), žēlastībā dota Cilvēcei uz Zemes. Intensīvi tas notika pirms 2000 gadiem, pēc tam Viduslaikos, un notiek pašlaik.
Šis JLG ir daudz mazāk ierobežots Laikā, nekā bija Vecā Laikmeta Gars. Līdz ar to JLG ir daudz kustīgāks Pagātnē un daudz kustīgāks Nākotnē. Šai sakarā ir jāzin, ka jebkura kustība pagātnē tērē divas reizes vairāk enerģiju, nekā kustība tagadnē. Bet kustība nākotnē tērē sešas reizes vairāk enerģiju nekā kustība tagadnē. Tādēļ ar to pārāk aizrauties nevajag. Ja jums tas ir atausis, tad lūdzu esiet dievbijīgi, esiet atturīgi.
Jēdzienu „vēsture“, kas agrāk tika attiecināts galvenokārt uz pagātni, JLG ļauj plašāk apzināties kā civilizācijas gaitu Laikā, kas eksistē VIENLAIKUS pagātnē, tagadnē un nākotnē. Tāpēc teicienu „mācīties no pagātnes“ vispirms līdzsvaros, pēc tam – šai Trešajā Tūkstošgadē – arvien vairāk aizstās teiciens „mācīties no nākotnes“. Piemēram, vecāki audzinot bērnus, arī skolā, mazāk teiks: „ko tev pagātne māca?“, bet vairāk teiks: „ko tev nākotne māca?“ Pieņemu, ka dažiem tas šodien var likties dīvaini, bet uz to jau pirms 2000 gadiem norādīja Jānis savā Atklāsmes Grāmatā, vai ne? To pagaidām ir grūti apzināties masveidā, jo rodas pārprasta „nolemtības“ ilūzija, vai – kā austrumos – pārprasts Karmas izskaidrojums, kas gadsimtu gaitā ir ticis sagrozīts (un kuram tikpat nepieciešams JLG apdeits, bet par to citreiz). Jo faktiski tas ir dots IZVĒLEI.
Ar Otrreizējo Atnākšanu (kas pēc skaita ir neprecīzi, bet par to citreiz), kura, ieturot civilizācijas pašreizējo kursu, varētu notikt ne ātrāk kā ap 3000 AD, Cilvēce varētu tikt iepazīstināta, tā sakot – ar Augstskolas priekšmetiem uz Zemes un tās apkaimē. Te jāpiemin, ka VIŅA ATNĀKŠANA žēlastībā katrreiz satur Debesu pilnību tādā mērā, ko spēj ietilpināt jeb uzņemt tanī brīdī uz Zemeslodes visattīstītākās cilts loceklis/e. „Tu esi augsti teicama starp sievām,“ par Mariju tika teikts šai sakarā pirms 2000 gadiem, kā Viņa izvēlēto Māti. Un pat ar visu to „Viņš uz laiku tika darīts mazāks par Eņģeļiem“. Tikai pēc Savas atgriešanās Debesu Godībā atjaunojis Savu Debesu Pilnības Stāvokli. Katrreiz, nosēžoties uz Zemes, tikai kāda porcija no Viņa Pilnības tiek mums atklāta. Un ne vien mūsu dēļ, bet arī pašas Zemes dēļ – ko planetārais biolauks tai brīdī spēj uzņemt, – ir tikai kripatiņa no Dieva Dēla apjoma. Tai pat laikā Viņš – kā Persona – mums žēlastībā atspoguļo VISU debesu pilnību. „Filip, kā tu vari teikt – rādi mums Tēvu? Kas Mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu,“ tā Jēzus atbildēja Filipam, aizrādīdams uz šo apstākli.
Zeme ir Skola, uz ko mēs katrs nākam periodiski un regulāri, ar intervāliem, kas atbilst mūsu studiju progresam (skat.refer.). VIŅŠ nāk kā Skolotājs, bet ar daudz lielākiem intervāliem, katrreiz atstādams mums Mācību uz Zemes. Pirms 2000 gadiem Viņš nākdams, ne vien atstāja Mācību kā Skolotājs, bet arī Žēlastībā nokārtoja EKSĀMENU mūsu vietā. Pateicība Tam Kungam! Gods, slava un pateicība VIŅAM mūžīgi mūžos! Un es domāju, ka Kristīgam lasītājam ir saprotams, par ko te ir runa.
Savukārt, pašlaik mēs, kas atrodamies šai Skolā, gatavojamies paši, un ikviens savā veidā ar Viņa palīgu pieliekot savu plecu, palīdzam ieiet visiem – tā sakot – Vidusskolas kursā. Tam būs raksturīgi uzdevumi, kādi jau šobrīd ir uz Zemeslodes, gan arī tie, kas cilvēcīgajai civilizācijai jau vīd pie apvāršņa. To skaitā:
Katrs cilvēks uz Zemeslodes vienā vai otrā veidā piedalās kādā vai vairākos no šiem 10 mācību priekšmetiem Zemes Skolā. Tās tālais galamērķis ir – Debesu Valstība Zemes virsū. Tā ir galvenā Debesu programma cilvēciskajai civilizācijai patreizējā formā. Tikai tad, kad tā būs īstenota, un Ēdene būs sasniegta, mēs katrs individuāli un arī visi kopā varēsim doties tālāk. Jo Ceļš ir bezgalīgs. Kristus ir Mūžīgs.
Mācītājs Raimonds Sokolovskis
(skat. Laikrakstā „Latvietis“ Nr.790 rakstu „Varavīkšņainā Dvēsele“, LL Nr.804 „Jaunā Laikmeta Gars“ u.c., kā arī Dr.Bruce Goldberg „Past Lives Future Lives Revealed“ nodaļu: „The Next Thousand Years“, Dr. Brian Weiss „Messages from the Masters“, Matīss Barkovskis MieraMāksla.com, u.c.)