Redakcijā

Pagājušā nedēļā notikušā Minhenes drošības konference izcēlās ar ASV viceprezidenta Dž. D. Vensa uzstāšanās, kura laikā viņš nerunāja par Krievijas draudiem Ukrainai, Eiropai un NATO, bet gan pārmeta Eiropai par tās slikto uzvedību. Eiropas vadītājus viņš salīdzināja ar aukstā kara laika tirāniem. Venss apgalvoja, ka Eiropā atkāpjas vārda brīvība, un ka tieši tas esot lielāks drauds nekā Krievijas militārā agresija.

Jāatceras, ka Venss ir jau agrāk kritizējis ASV atbalstu Ukrainai, uzskatot, ka Ukrainai nav stratēģiska nozīmē Amerikai, un ka svarīgākas ir ASV iekšējās problēmas.

Venss politiskā attīstība ir interesanta. Kā raksta Vikipēdija: „Savas politiskās karjeras sākumā Venss bija Donalda Trampa kritiķis, pirms 2016. gada vēlēšanām viņu asi kritizējot, publiski saucot Trampu par „idiotu“, bet privāti salīdzinot ar Ādolfu Hitleru un trampismu ar narkotikām, kas „apreibina visnelaimīgākos amerikāņus“. Tomēr vēlāk viņš kļuva par uzticamu Trampa atbalstītāju.“

Venss stāja izraisīja lielu satraukumu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā uzrunā piekrita, ka ir beigušies vecie labi laiki ASV un Eiropas sadarbībā. Viņš aicināja veidot Eiropas armiju, bet uzsvēra, ka nevar būt pamiers bez drošības garantijām, un ka netic drošības garantijām bez ASV.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis noraidīja kādas apvienotās Eiropas armijas veidošanu. Pēc Reuters aģentūras ziņām, viņš teica: „Mums vajadzētu būt uzmanīgiem ar šo terminu, jo cilvēki ar to saprot dažādas lietas. Ja mēs runājam par valstu armiju apvienošanu, tas nenotiks. Taču es atbalstu Eiropas Savienības aizsardzības spēju attīstību.“

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs daudz mierīgāk uztver notikušo. Savā Facebook kontā viņš raksta: „Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas.“

Pēc notikušā sīkas analīzes, viņš secina: „Visbeidzot, par Latviju. Mēs esam daudz darījuši savas drošības stiprināšanā, nenovērtēsim sevi par zemu. Tomēr nepamet sajūta, ka joprojām nespējam mobilizēties un saprast stāvokļa nopietnību – valsts drošība un aizsardzība nav kaut kas virtuāls un attālināts. Par to jārūpējas visiem šodien, atliekot sīkus kašķus un lietas. Mums jāmobilizējas....

Minhenes konference bija laba ar to, ka skaidri redzam, ka pasaule mainās. Laiks mums ir, iespējas arī. Es dodos prom no Minhenes ne kā optimists vai pesimists, drīzāk kā reālists.“

Jāpiekrīt, ka tas ir svarīgākais – būt reālistiem.

GN
2025. g. 20. febr.