Aizsardzības ministru sanāksmē

„Kā pasaulē spēcīgākajai aliansei, NATO jāturpina kolektīvi stiprināt savas aizsardzības un atturēšanas spējas gaisā, jūrā un uz zemes. Lai stiprinātu kolektīvo aizsardzību un attīstītu spējas, kas atbilst NATO aizsardzības plānu prasībām, visām alianses dalībvalstīm ir jākāpina savi ieguldījumi aizsardzībā. Ar 2% no IKP aizsardzībai šobrīd ir par maz,“ NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

A. Sprūds aizsardzības ministru sanāksmes laikā arī uzsvēra, ka Latvija jau šogad aizsardzībai atvēl 3,45% no IKP un turpmākajos gados aizsardzībai veltītās izmaksas jāplāno palielināt līdz 4% un vairāk.

„Laikā, kad alianse saskaras ar pieaugošām konvencionāla un hibrīd­apdraudējuma izpausmēm, NATO sabiedrotajiem ir gan būtiski vairāk jāinvestē savās spējās, gan jāattīsta aizsardzības industrija, apzinoties šo darbu steidzamību. Aliansei jāizmanto savas stiprās īpašības, kas ir nodrošinājušas NATO panākumus iepriekšējās desmitgadēs – vienotība, solidaritāte un stipra transatlantiskā saite,“ uzsvēra Sprūds.

Vienlaikus aizsardzības ministrs informēja par īstenotajiem pretmobilitātes darbiem uz Baltijas aizsardzības līnijas, kā arī uzsvēra nepieciešamību NATO kolektīvi stiprināt alianses gaisa telpas novērošanas, pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spējas un turpināt ieviest pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli NATO Austrumu flangā.

Piedaloties Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē, aizsardzības ministrs pārrunāja aktuālo drošības situāciju un militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai. A. Sprūds aicināja neaizmirst, kurš ir agresors Ukrainā un ka Krievija ir jāaptur, lai nepieļautu tālāku tās agresijas izplešanos.

A. Sprūds tikšanās laikā apliecināja, ka Latvija turpinās sniegt militāro palīdzību Ukrainai un ir apņēmusies šogad piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem 42 Latvijā ražotus Patria 6x6 bruņutransportierus. Ministrs arī informēja par starptautiskās Dronu koalīcijas paveikto pirmajā gadā, apsveicot Norvēģiju ar tās nodomu pievienoties koalīcijai un norādot, ka dalībvalstu kopējais atbalsts Ukrainas dronu spējām gada laikā sasniedzis gandrīz divus miljardus eiro.

Lai apspriestu sadarbību Baltijas jūrā un kritiskās infrastruktūras aizsardzības stiprināšanu, A. Sprūds tikās arī ar Ziemeļvalstu-Baltijas (NB8; Nordic – Baltic Eight) formāta valstu aizsardzības ministriem. NB8 formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija.

Lai pārrunātu līdz šim paveikto attiecībā uz sabiedroto spēku klātbūtnes palielināšanu un NATO daudznacionālo brigāžu izveidi Baltijas valstīs, aizsardzības ministrs tikās ar Lietuvas, Igaunijas un ietvarvalstu – Kanādas, Apvienotās Karalistes un Vācijas aizsardzības ministriem. A. Sprūds informēja, ka NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā pievienojās Zviedrijas Mehanizētais kājnieku bataljons, kurā dienesta pienākumus Latvijā pildīs līdz 500 Zviedrijas karavīru.

Uz kopīgu tikšanos sanāca arī NATO-Ukrainas Padome, kurā amatpersonas pārrunāja šī brīža situāciju frontē un nepieciešamo atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas iebrucējiem.

Informāciju sagatavoja:

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa
13.02.2025