|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 833, 2025. g. 20. febr.
Marija Perejma -
No kreisās: Kristīne un Margarita Balanas. FOTO Pēteris Strazds.
Roberts Balanas. FOTO Pēteris Strazds.
Balanas Trio. No kreisās: Kristīne, Margarita un Roberts Balanas. FOTO Pēteris Strazds.
Sēžam divatā uz sola. Apkārt plūst cilvēku balsis kā jūras mierīgie viļņi. Savās domās man vizuāli priekšā stāv balts audekls, kas drīz ar mākslinieku muzikālajām otām tiks iekrāsots un savienots skaņu gleznā.
Ir svētdiena, 9. februāris, un atrodamies Adelaides latviešu Sv. Pētera baznīcā. Plkst. 14.00 ALB (Adelaides Latviešu biedrība) vadītāja Ilze Radziņa iepazīstināja ar māsām Kristīni un Margaritu kopā ar brāli – Robertu Balanas.
Visi trīs stīdzinieki ir starptautiski pazīstami, koncertējuši vairākās prestižās pasaules koncertzālēs, ieskaitot sadarbību ar orķestriem; saņēmuši augstvērtīgas balvas. YouTube, Instagram un Facebook ieraksti parāda, ka katram mūziķim netrūkst arī savi atbalstītāji, kas ir tūkstošos.
Šie izcilie Latvijas mūziķi ir atceļojuši uz Austrālijā pirmo reizi kā vienība – Balanas Classical, un Adelaidei bija gods pirmajiem viņus uzņemt.
Programma iesākās ar klasiskiem atskaņojumiem, kur Kristīne (vijole) un Margarita (čells) izcēlās ar pieeju, kur varēja izjust saskaņu ar instrumentiem, izpratni ar komponistiem, kā arī personīgo saprašanu.
Bija aizraujoši redzēt saspēli bez notīm, brīvi lietojot ķermeni un izteiksmi, izveidojot visas nianses līdz pēdējai taktij.
Garīgo saticību izjutu Pētera Vaska Castillo Interior. Šo kompozīciju nav viegli apgūt, bet māsu rokās tā spīdēja un laistījās. Komponistu domas spilgti tika iekrāsotas ar tehnisko spožumu. Meditācijas vieglumam bija strauji kontrasti, kas rezonēja telpā. Gan jāpiebilst, ka klusajās vietās gaisa vēsinātājs piebiedrojās, uzturot savu toņkārtu. Bez tā, diemžēl, karstā vasarā nevar iztikt.
Kristīne un Margarita nobeidza sniegumu ar fragmentiem no Vivaldi Četri gadalaiki (Four Seasons), kas iepatikās ar savu spējīgo aranžējumu.
Bija aplausu kalni.
Pēc starpbrīža Roberts (vijole), kura Austrālijas debija bija šajā koncertā, iesāka ar latviešu tautas un populāro dziesmu virkni. Dziesmas atrada dzīvību vijoles aizbildņa spējīgajās rokās. Roberta aranžējumi bija ar izdomu, izjūtu un izteiksmi, par ko klausītāji bija atsaucīgi savos aplausos.
Man visvairāk patika Imanta Kalniņa (vārdi Māris Čaklais) Viņi dejoja vienu vasaru. Pirms atskaņošanas Roberts minēja, ka, ja ieklausās, tad piedziedājumu var salīdzināt mūzikas spēlei Cats. Pareizi ir, bet tagad to nevaru no galvas atdarināt! Jāpiemin, ka Imanta Kalniņa dziesma tika komponēta un pirmo reizi atskaņota tālajā 1967. gadā.
Roberta pirksti graciozi dancoja pa stīgām, kamēr klausītāji ietinās savās atmiņās un dzīvoja līdzi.
Roberts ir regulārs viesis britu radiostacijās Classic FM, Scala, BBC 3, un nesen tika nosaukts par BBC Radio 1 oficiālo vijolnieku. Viņam ir liela interese darboties un apvienot klasisko ar mūsdienu mūziku. To īpaši izjutu Eltona Džona Benny and the Jets aranžējumā. Roberts arī veic savu vīziju spēlējot 6 stīgu elektrisko vijoli. Tā ekstrā stīga palielina mūzikas diapazonu, dodot čellu un basu notis.
Roberts lietoja savu tehnisko aparatūru, nostādot basu/ritma līniju (loop station) un tad spēlēja savus aranžējumus virs ritma kā solo melodijas. Bija stilu varianti ar gaišu noskaņu. Tur bija filmu un laikmetīgā mūzika – katra ar savu stilu un žanru.
Robertam ir spējas izlobīt melodiju kā sīpolam un pasniegt visām paaudzēm. Aplausi aplausu galā.
Koncerta noslēgumā visi trīs Balanas atradās mūsu priekšā un atskaņoja kino filmu klasisko virkni kas ieskaitīja itāļu komponistu Ennio Morricones Taxi Driver mūziku.
Tas bija ārprātīgi liels prieks, baudīt un redzēt ģimenes muzikālo saprašanās un vieglo saspēli. Visiem trim ir īpaši speciāli aizdoti instrumenti no vairākām iestādēm, un varēja koncerta laikā izjust to vērtību toņu krāsās.
Varam būt priviliģēti pavadīt kopīgo laiku. Pēc puķu veltēm un nemitīgiem klausītāju aplausiem izskanēja balsis ar vēlēšanos dzirdēt vēl, bet īpašais koncerts bija beidzies.
Balanas Trio programma paplašināja vasaras priekus ar profesionālo stāju, augstvērtīgiem atskaņojumiem, kā arī ar maigumu un kontaktu ar publiku. Varēja izjust ģimenes tuvību, kas piedeva savu īpašo dinamiku, spēku un unikālo elementu.
Mans baltais mūzikas domu audekls pēcpusdienā tika piepildināts ar spožām, interesantām, daudzpusīgām muzikālām krāsām.
Pēc koncerta sarunās ar klausītajiem, liela daļa no kuriem bija cittautieši, dzirdēju šādus komentārus:
„Mūziķi bija pasaules klases. Man īpaši patika mūsdienu un latviešu kompozīciju sajaukums. Bravo!“
„Trīs no vienas ģimenes ir jāapbrīno!“
„Absolūtā pacilātībā, jo mēs tādus talantus neesam Adelaidē iepriekš dzirdējuši. Žēl tiem, kas nebija klāt.“
„Apbrīnojama saspēle, čella tonis medains.“
„Īpaši patika Vaska skaņdarbs un tas, kā māsas izskaidroja septiņus iekšējos/eksternos konfliktus un to rezolūciju.“
„Tiku aizrauta ar elektrisko vijoli, valdzinoši.“
„Talantīgie jaunieši.“
„Esmu mēma, apbrīnojumi, īpaši roku kustības.“
Sarunā pēc koncerta Balanas mūziķi izteica, ka patika būt Adelaidē, jo cilvēki bija atsaucīgi un labvēlīgi. Koncerta laikā mūziķi domāja, ka bija ļoti nomierinoša gaisma un īpaši Vaska atskaņojumā, redzot Latvijas karoga krāsas, saules atspīdumā caur baznīcas vitrīnas logu ir bijis emocionāls moments.
Marija Perejma
Adelaidē, Dienvidaustrālijā
Laikrakstam „Latvietis“