Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Mintauta Buškevisa apbalvojumu izstāde muzejā. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

1. vieta. Kristaps Andersons. „Es pastaigājoties galaktikas dārzos“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

2. vieta. Agnese Rudzīte-Kirillova. „Pirmsākums“. 2.vieta. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Romans Mikušs. Čehija. „Laikas skumjais stāsts“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

2. vieta komandu darbu grupā. Zīle Ozoliņa-Šneidere, Ludo Roderss. „Visums starp mums“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Marco Tarrisi, Lorenzo Mazzella. Itālija. „Dejo ar planētām“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

I Made Sutama. Indonēzija „Kala: Laika aprīšana, bezgalības aptveršana“. FOTO Māris Brancis.

Trīs dienas – no 7. līdz 9. februārim – Jelgavā jau 26. reizi norisinājās Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Pilsēta tajās dienās bija ļaužu pilna, kas ierodas no tuvākām vai tālākām vietām un pat svešām zemēm, īpaši no Lietuvas – mūsu tuvākie kaimiņi ārkārtīgi iecienījuši mūsu skulptūru svētkus.

Kā allaž pilsēta ciemiņus gaida, sarūpējot daždažādas izklaides. Festivālu laikā Pasta salā un Jāņa Čakstes bulvārī, kurā tika rādītas ledus skulptūras, aicināja uz iecienītu popmūzikas ansambļu koncertiem. Nebija aizmirsti arī bērni un skolu jaunatne, kam domāti teātra uzvedumi un rīkotas spēles. Pilsētas kultūras namā joprojām apskatāma skolēnu kolāžu izstāde, kuras eksponāti atsūtīti no visas Latvijas skolām. Uzvarētāji guva iespēju apmeklēt festivālu par velti. Apmeklētāju īpašos seansos varēja arī vērot, kā tēlnieki darina ledus skulptūras. Kopējo festivāla svētku noskaņu Pasta salā vairoja daudzkrāsainie gaisa baloni.

Noteikti tāpat jāpiemin izstāde Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, kurā eksponētas medaļas, apbalvojumi un suvenīri, ko ieguvis Jelgavas ledus un smilšu skulptūru festivālu iniciators un galvenais rīkotājs pilsētas iestādes Kultūra vadītājs Mintauts Buškevics – viņš līdz ar latviešu tēlniekiem ir piedalījies ledus skulptūru festivālos Aļaskā, ASV, un Ķīnā un ieguvis ļoti augstākos apbalvojumus.

Slidotavā bija padomāts par pašiem mazākajiem, kur braukt no ledus kalniņa. Te firma Ledus dizains bija izvietojis arī ledū iesaldētus ziedus, zarus, pat cepures un zivis, kas ļoti piesaistīja apmeklētājus.

Bez ledū bija izkaltajiem tēliem vēl tika izgatavotas turpat desmit foto skulptūras – šogad tās veidoja galvenokārt Agnese Rudzīte-Kirilova, piepalīdzot Zīlei Ozoliņai-Šneiderei un Kārlim Īlem –, pie kurām skatītāji varēja uzņemt selfijus, savus draugus un bērnus, uz tām pat varēja uzsēsties.

Ja runājam par šīgada festivālu, tad tā rīkotāji bija saņēmuši 21 valsts 50 tēlnieku pieteikumus. Izvērtējot piedāvājumus, ledus svētku rīkotāji uzaicināja piedalīties 30 skulptorus no 13 valstīm. Bez Latvijas tajā darbus veidoja arī Lietuvas, Nīderlandes, Ukrainas, Vācijas, Čehijas, Mongolijas, Itālijas, Polijas, Indonēzijas un Argentīnas tēlnieki. Pirmo reizi festivālā strādāja mākslinieki no tik tālām zemēm kā Irāna un Japāna. Visiem dalībniekiem piecu dienu laikā – no pirmdienas līdz piektdienai – bija jāuztaisa viens individuālais tēls un kopā ar kolēģi viens komandas darbs.

Tātad ledū tika izgrebtas 45 konkursa skulptūras par tēmu Visuma stāsts Tūlīt jāpiemetina, ka starp ledus festivāliem, kas norisinās Eiropā, tikai Jelgavā tēlnieku veikumu vērtē kompetenta žūrija, piešķirot arī naudas balvas. Šogad žūriju vadīja Starptautiskās Sniega un ledus skulptūru asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

Šīgada 26. ledus skulptūru festivāla tēma bija visai āķīga. Bija jāpalauza galvu, kā tēmu pavērst tā, lai varētu radīt ledū labi nolasāmus tēlus. Domāju, īpaši grūti bija eiropiešiem ar mūsu racionālo domāšanu un tēlniecisko valodu. Pavisam citā virzienā tēmu varēja pagriezt autori no citiem reģioniem – mongoļi, japāņi, viesis no Indonēzijas, kam ir atšķirīga pasaules uztvere.

Tomēr tēlnieki laikam jebkurā situācijā atrod vēlamu risinājumu. 1. vietu ieguva Latvijas tēlnieks Kristaps Andersons, kurš, būdams ļoti asprātīgs, izgatavojis pašportretu Es pastaigājoties galaktikas dārzos. Starp citu, cik atceros Jelgavas festivālus, pašportrets tajos parādās pirmo reizi. Savukārt Agnese Rudzīte-Kirillova pavērsa ideju filozofiskā virzienā – Pirmsākums (2. vieta), kamēr tēlnieks no Irānas Bahman Chegeni runā par jaunas dzīvības rašanos.

Čehu mākslinieks Romans Mikušs atgādina par senu notikumu, kad PSRS pirms cilvēka laišanas kosmosā vispirms sūtīja zvaigžņu ceļus izložņāt sunim, par ko tapis Laikas skumjais stāsts, ienesot dramatisku noti Visuma apguves vēsturē.

Skulptori lielu vērību velta ledus caurspīdīgumam un virsmas apdarei. Īpaši šajā ziņā izceļams Itālijas mākslinieka Marco Tarrisi tēls Zvaigžņu eņģelis, kurā liela nozīme ir ornamentiem.

Savukārt Indonēzijas mākslinieks I Made Sutama iepazīstina mūs ar mums tik svešo, bet viņam tik tuvo savas zemes mitoloģiju darbā Kala: laika aprīšana, bezgalības aptveršana.

Kā allaž ļoti saistoši ir komandu darbi. Tajos mākslinieki var ļaut vaļu izdomai un fantāzijai. Lūk, žūrijas simpātiju balvu ieguva Mongolijas tēlnieki Darjnamjil Baatar un Solongo Khashbaatar ar ļoti sarežģīto ledus skulptūru Historioloģija. Ārkārtīgi trauslu darbu Dejo ar planētām izgatavojuši itāļi Marco Tarrisi un Lorenzo Mazzella. Savukārt čehu meistari Romans Mikušs un Vaclavs Lemons izmantojuši savā Zvaigžņu stāstā par gulbi visu viņiem atvēlēto laukumu, piepildot to ar trim lielām figūrām, starp kurām kā papildinājums izkārtotas vairākas nelielas dekoratīvi ornamentālas krāšņas detaļas, ieturot visu plašo kompozīciju vienotā stilistikā.

Būtu jāatzīmē arī citi laureāti komandu darbu grupā kā I Made Sutama (Indonēzija) un Santiago Gonzalez (Argentīna) ar tēlu kopu Kvantu singularitāte (1. vieta) un kā Zīle Ozoliņa-Šneidere (Latvija) un Ludo Roders (Nīderlande) Visums starp mums (2. vieta).

Laiks mūs šogad lutināja – pēc siltā janvāra festivāla laikā atkal iestājās ziema ar nelielu salu, kas saudzēja ledus tēlus. Kad festivāls bija jau beidzies, iestājās sen gaidītā ziema ar maigo, bet biezo sniega pūku segu, tādēļ ledus skulptūras varēs aplūkot, kamēr sals pieturēsies.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“