Vērojumi Vasaras vidusskolā (1987.–2025. gadam)

Palielināt / Enlarge

Vasaras vidusskola 1987. gadā. FOTO Gunārs Nāgels.

Kad sāku mācīt Vasaras vidusskolā (VV) 1987. gadā, skolēnu skaits bija daudz lielāks nekā šogad. Piemēram, toreiz 3. vēstures klasēs vien mācīju 37 skolēnus. (bija divas 3. klases) Šogad visās četrās klasēs bija 52. Tomēr, tas arī ir daudz; starplaikā skolēnu skaits ir ļoti svārstījies. Paldies Daugavas Vanagiem un viņu priekšniecei Inārai Sīkai, kas pēdējos gados ir piedāvājuši stipendijas, reizēm visai skolai, šogad 1. klasei un tiem, kas iesniedza domrakstu latviešu valodā par tēmu: Kur es būšu pēc 5 gadiem. Iesūtīto domrakstu līmenis bija ļoti augsts. Raksts droši vien deva jauniešiem pašapziņu, ka viņu domas tiek uzklausītas, un skolotājiem dziļāku saprašanu par bērniem. DV ir devuši VV iespēju izdzīvot laikā, kad skolēnu skaits bija atkal krities, bet tagad atkal plaukst.

Ir mainījies ilgi ierastais stundu plāns, kad starp citām bija mājas darbu stunda un lasīšanas stunda. Tas sāka notikt Ivetas Laines vadīšanas laikā. To vietā jaunieši piedalās tautas dejās, kas sen jau bija nepieciešamas, un pagarinātā dziedāšanas stundā. Diriģents Gints Ceplenieks no Latvijas nodrošina, ka jaunieši labi dzied un arī uzlabo savu latviešu valodu. Neatņemama daļa no VV vienmēr ir bijusi izklaidēšanās jūrmalā. Ir reti tāda diena, kas nav piemērota braukšanai uz jūrmalu, un tur piedalās visi jaunieši, kā arī skolotāji. It sevišķi tie no Latvijas. Daiļamatniecībā šogad Agrita Krieviņa apmācīja ieinteresētos, kā taisīt pastalas. Māra Baumane mācīja glezniecību.

Nedomāju, ka skolēni ir daudz mainījušies. Latviešu valodas ziņā protams ir tādi, kam valoda ir vājāka. Toties šiem bērniem ir citi talanti, piemēram, glezniecība, mūzika, basketbols. Viens no šiem jauniešiem, manuprāt drīz varētu iesniegt mākslas darbu Austrālijas Archibald prize, viņš tik labi glezno portretus. Protams būtu labi, ja viņi arī piestrādātu pie valodas uzlabošanas. Šodien, kā mēs redzam no notikumiem pasaules politikā, latviešu valodas prasme ir svarīgāka, nekā jebkad.

Bērni nāk VV, jo viņi grib nākt. Viņi ir gatavi sekot skolas programmai, un tur nav laika slinkot. Tanī pašā laikā viņi iegūst jaunus draugus. Tie, kas sāk nākt, arī nāk citus gadus. VV jaunieši ir brīnišķīgākie, jaukākie, gudrākie, draudzīgākie un spējīgākie.

Audzinātāji ir jauniešu vecākā grupa, kas jau ir absolvējuši VV. Viņi gādā par jauniešu audzināšanu. Audzinātāji ir sastādījuši programmu, kur jaunieši var izklaidēties, sadarboties un sadraudzēties. Starp vakara programmām ir tādas kā iepazīšanās vakars, labie draugi (kādreiz saucās „perfektais pāris“), spēļu vakars, šķēršļu gājiens, danču vakars (šogad dejoja jūrmalā) un Pērkonīša maratons.

Jau no paša sākuma, kad piedalījos VV, bija daudz skolotāju, kas dzimuši Austrālijā un arī paši gājuši kā skolēni VV. Bija arī kodols, kas dzimuši Latvijā un kuru zināšanas par Latviju bija vispārējas, kā piemēram Austrai Eichmanei un Ārijai Zusterei. Ar laiku radās trimdā dzimušo valodas skolotāju kodols, kas mācīja skolā ilgākus gadus, ja ne katru gadu. Tās bija Māra Baumane, Dzintra Kargana, Zinta Ozoliņa, Māra Priedkalne, un valodas skolotājs Mārtiņš Reinfelds. Sākot ar 2017. gadu, VV ieradās profesionālas latviešu valodas skolotājas un citi skolotāji no Latvijas. Viņu ieguldījums VV ir neatņemams. No 2019. g. sāka ierasties patreizējā komanda: Dace Anstrate, Samanta Kavrusa-Vecmane, Gunta Kļava un Dace Konopecka. Viņām ir ļoti pilna programma, un viņas māca vairākas stundas katru dienu. Katrs mirklis klasē ir izmantots lietderīgi, jo ir tikai divas nedēļas, ko mācīt VV. Dace Anstrate arī pasniedz latviešu valodas stundas jauniešiem Zoom ietvaros visu gadu no Latvijas.

Nevaru iedomāties Vasaras vidusskolu bez Latvijas skolotājām. Jaunieši ir piekļāvušies viņām draudzībā. Varbūt ne jau katrs skolēns uzreiz mācīsies latviešu valodu cītīgi, bet domāju, ka tas var notikt pēc gadiem. Ja skolēns zin, ka skolotājs cenšas viņam palīdzēt, tad skolēns arī priecāsies par to.

Skolotājiem ir uzdevums mēģināt izprast skolēnus, un tas nav viegli. Katram ir savas vajadzības. Bet ar laiku tas nāk diezgan automātiski.

Manos sākuma gados un vēlāk dziedāšanu apmācīja trimdas mūziķi; Austris Grasis (no Vācijas), Guntars Gedulis (no Venecuēlas), Lilita Daenke, Aldis Sils, Inese Laine, Edgars Kariks, Markus Dragūns un citi. Pieminēšu folkloristus un mūziķus no Latvijas: Iļģus, Artūru Uškānu, Dabasu Durovys, Latviešu balsis (Latvian Voices – it sevišķi Lauru Jēkabsonu), un citus; diriģentus Intu Teterovski un Gintu Ceplenieku. Viņi arī ir skolotāji. Viņi ir sajūsminājuši jauniešus ar dejām, dziedāšanu un mūziku.

Valdis Krādziņš,
vēstures un ģeogrāfijas skolotājs
Laikrakstam „Latvietis“