PBLA vadība un valdes delegācija

Palielināt / Enlarge

PBLA valde 27. februārī vizītē pie Valsts prezidenta Rīgas pilī. No kreisās: PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, Amerikas Latviešu apvienības (ALA) „Labdarība Latvijā“ nozares vadītāja Diāna Kārkliņa, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija priekšsēde Anita Andersone, ALA priekšsēdis Mārtiņš Andersons, PBLA priekšsēža vietniece Mārīte Kļaviņa, PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ārlietu ministrijas Diasporas grupas vēstniece Zanda Grauze, Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Justīne Krēsliņa, Latviešu nacionālās padomes Kanādā padomes priekšsēde Ilze Kuplēna Everta (Ewart), PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons un ALA Kultūras nozares vadītāja Valda Grinberga. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Palielināt / Enlarge

PBLA delegācija (labā pusē) tiekas ar Saeimas prezidija locekļiem (kreisā pusē). FOTO Ieva Ābele, Saeima.

Palielināt / Enlarge

PBLA gadskārtējās balvas (2024) pasniegšana diriģentei Lilijai Zobens. No kreisās: PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, ALA „Labdarība Latvijā“ nozares vadītāja Diāna Kārkliņa, PBLA priekšsēža vietniece Mārīte Kļaviņa, ELA priekšsēde Justīne Krēsliņa, Lilija Zobens, PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, ALA Kultūras nozares vadītāja Valda Grinberga, ALA priekšsēdis Mārtiņš Andersons, LNAK padomes priekšsēde Ilze Kuplēna Evarte (Ewart), PBLA KF&P priekšsēde Andra Baltmane un PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons. FOTO Mikus Kļaviņš.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un tās dalīborganizāciju Amerikas Latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā, Eiropas latviešu apvienības un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pārstāvji no 24. līdz 28. februārim uzturējās darba vizītē Rīgā, lai pārrunātu PBLA darbības prioritātes 2025. gadam un saskaņotu tās ar Latvijas valdību, ministrijām un sadarbības partneriem.

PBLA delegācijas sastāvā bija priekšsēdis Pēteris Blumbergs (Vašingtona), PBLA vicepriekšēde Mārīte Kļaviņa (Frankfurte), Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Justīne Krēsliņa (Stokholma), Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons (Sanfrancisko), Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā padomes priekšsēde Ilze Kuplēna Everta (Ewart) (Hamiltona), Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija priekšsēde Anita Andersone (Melburna), ALA Kultūras nozares vadītāja Valda Grīnberga (Bostona), ALA Labdarība Latvijā nozares vadītāja Diāna Kārkliņa (Kalamazū, Mičigana) un ELA Kultūras nozares vadītāja un jaunā PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēde Andra Baltmane (Brisele). Delegācijai pievienojās arī Ārlietu ministrijas Diasporas grupas vēstniece Zanda Grauze un PBLA pārstāvniecības Latvijā vadītāji.

„Šī ir izveidojusies par PBLA tradīciju – katru ziemu ierodamies Rīgā saskaņot diasporas centrālo organizāciju un Latvijas ministriju un sadarbības partneru plānus,“ teica PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs. „Šogad nedēļa Rīgā bija sevišķi veiksmīga, jo, tiekoties ar valdības pārstāvjiem – Valsts prezidentu un ārlietu ministri, kā arī Saeimas prezidiju, – varējām pārrunāt drošības jautājumus un sniegt skatienu no „vētrainās“ Vašingtonas. Tāpat svarīgi bija runāt ar sadarbības partneriem par šovasar plānoto PLEIF biznesa forumu, bet ar kultūras nozares pārstāvjiem – ministri Agnesi Lāci un Latvijas Nacionālā kultūras centra vadību pārrunāt nākamos diasporas Dziesmu svētkus ASV, Anglijā un Austrālijā, ka arī gatavošanos nākamajiem Latvijas lielajiem Dziesmu un deju svētkiem Rīgā 2028. gadā“, P. Blumbergs piebilda.

Nedēļas laikā notika tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu un Saeimas prezidiju, Diasporas atbalsta grupu Saeimā deputātes Irmas Kalniņas vadībā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jauno vadītāju Ievu Jāgeri, Centrālās Vēlēšanu komisijas vadītāju Kristīni Saulīti, kultūras ministri Agnesi Lāci. Nedēļas otrajā pusē PBLA delegācija Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kā arī piedalījās Diasporas konsultatīvās padomes sēdē Ārlietu ministrijā. Pirms padomes sēdes, piektdien, 28. februārī, notika tikšanās ārlietu ministri Baibu Braži.

Nedēļas gaitā tikāmies arī ar PBLA sadarbības partneriem Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma rīkošanā – ERDA grupu un Nodarbības Valsts aģentūras direktori Evitu Simsoni, The Red Jackets izpilddirektori Līvu Stūrmani domnīcas LaSER vadītājiem Dauni Aueru un Rolandu Lappuķi, kā arī Latvijas ārpolitikas institūta pārstāvjiem.

Ceturtdien, 27. februāra vakarā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika svinīgs sarīkojums, kurā pasniedzām PBLA 2024. gada balvu Lilijai Zobens. Pirms pasākuma PBLA pārstāji un viesi apskatīja Ludolfa Liberta izstādi. Sarīkojumā tika pasniegti arī 2024. gada PBLA Kultūras fonda un padomes (KF&P) Atzinības raksti.

Tikšanās Saeimā un Centrālajā vēlēšanu komisijā

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, tiekoties ar PBLA vadību un valdes pārstāvjiem, atzinīgi novērtēja mūsu ārzemēs mītošo tautiešu būtisko ieguldījumu Latvijas attīstībā un drošības stiprināšanā, un pārrunāja ar PBLA pārstāvjiem to, kā kopīgiem spēkiem stiprināt Latvijas interešu aizstāvību.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra diasporas būtisko ieguldījumu Latvijas interešu pārstāvībā šā brīža sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Ar diasporas tautiešiem tikās arī Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns un Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs. Saeimas Prezidija locekļi uzsvēra diasporas nozīmi gan Latvijas, gan Baltijas reģiona, gan visas Eiropas interešu pārstāvībā savās mītnes zemēs.

Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka šobrīd ir jāiedarbina visi iespējamie mehānismi, lai uzrunātu pēc iespējas plašāku starptautiskās sabiedrības daļu, tostarp politikas veidotājus, par nepieciešamību turpināt maksimāli atbalstīt Ukrainu. Tāpat klātesošie uzsvēra, ka šobrīd ir būtiski nesaraut ilggadējās sadarbības saites. Īpaši šobrīd jāstiprina diplomātiskā pārstāvība Vašingtonā. PBLA pārstāvji aicināja nenovērtēt viņus par zemu, skaidrojot Latvijas redzējumu par notiekošo sabiedrībai ārvalstīs. Diasporas pārstāvji akcentēja arī ekonomikas un investīciju nozīmi drošības stiprināšanā un investīciju potenciālu militārajā industrijā.

Puses pārrunāja arī izmaiņas vēlēšanu norisē. Saeimas priekšsēdētāja pauda, ka iespēja balsot pa pastu ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem ļauj nobalsot par sev tīkamāko vēlēšanu apgabalu. Līdz šim vēlētāji ārzemēs varēja balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabalu. PBLA pārstāvji piedāvāja jau iepriekš pausto kompromisa variantu, kurā vēlētāji, balsojot pa pastu, varētu izvēlēties sev tuvāko apgabalu, bet klātienes balsojumā iecirknī saglabātos balsojums Rīgas vēlēšanu apgabalā. Diasporas pārstāvji uzsvēra, cik svarīgi latviešu sabiedrībai ārpus Latvijas ir klātienes iecirkņi un aicināja politiķus aktīvāk iesaistīties priekšvēlēšanu diskusijās ar ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem.

Līdzīgas tēmas tika pārrunātas arī Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), tiekoties ar tās vadītāju Kristīni Saulīti, kuras laikā pārrunāja diasporas iesaisti pašvaldību vēlēšanās šogad, kā arī gatavošanos 15. Saeimas vēlēšanām 2026. gadā.

„Iespēja latviešu diasporai pēc savas iniciatīvas veidot vēlēšanu iecirkņus pasaulē ir unikāla. Pilsoniskā aktivitāte lielākajai daļai diasporas organizāciju ir tikpat neatņemama sava darba sastāvdaļa kā latviešu valodas un kultūras veicināšana savās mītnes zemēs, tāpēc PBLA kopā ar savām dalīborganizācijām stingri iestājas par klātienes iecirkņu saglabāšanu. Vēlēšanu nodrošināšana diasporā organizācijām sniedz regulāru un kvalitatīvu iespēju veicināt savu biedru pilsonisko līdzdalību un interesi par valstiskajām norisēm Latvijā, tā stiprinot diasporas saikni ar to,“ pēc tikšanās CVK teica PBLA priekšsēža vietniece Mārīte Kļaviņa, kura pati vadījusi vēlēšanu iecirkni Frankfurtē.

Savukārt Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar diasporu un tās vadītāja Irma Kalniņa, tiekoties ar PBLA valdi, pārrunāja praktiskus sadarbības jautājumus un darāmo gan attiecībā uz latviešu valodas apguves iespējām jauniešiem visā pasaulē, gan pilsonības iegūšanu, kā arī diasporai pieejamo atbalstu remigrācijai uz Latviju, tostarp par augstākās izglītības iespējām Latvijā.

Tikšanās ar LNKC un kultūras ministri Agnesi Lāci

Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC) PBLA valde kopīgi ar centra direktori Signi Pujāti un projektu koordinatori Aigu Vasiļevsku pārrunāja diasporas koru, deju kopu un folkloras kopu gaidāmo dalību Starptautiskajā folkloras festivālā Baltica 2025, kas notiks Latvijā no 26. līdz 30. jūnijam (šī festivāla tēma būs Valoda) un Skolu jaunatnes Dziesmu svētkos Rīgā šovasar (no ārzemēm tajos piedalīsies 18 kopas ar aptuveni 400 dalībniekiem).

LNKC vadība informēja PBLA valdi par daudzveidīgajām meistarklašu rīkošanas iespējām diasporas koriem un deju kopām, gatavojoties latviešu Dziesmu svētkiem ASV, Eiropā, Austrālijā, Kanādā un gatavojoties lielajiem Dziesmu svētkiem Rīgā 2028. gadā.

PBLA valde, tiekoties ar kultūras ministri Agnesi Lāci, pateicās Kultūras ministrijai par ievērojamo un svarīgo atbalstu latviskās kultūras un dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanā ārzemēs. Tikšanās laikā tika pārrunāta Kultūras ministrijas (KM) atbalsta projektu diasporai īstenošanas gaita un nākotne, 2x2 un 3x3 kustības veicināšana pasaulē, KM atbalsts diasporas arhīviem un muzejiem, kā arī atbalsts Latvijas profesionālās kultūras pieejamībai diasporā.

PBLA kultūras nozares pārstāvji ministri informēja par gaidāmajiem III Eiropas latviešu kultūras svētkiem (ELKS III) Bredfordā, Lielbritānijā, 2025. gada jūlijā, par 60. Austrālijas latviešu Kultūras Dienām Adelaidē 2025. gada decembrī, kā arī par XVI Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem Grand Rapidos, ASV, 2026. gada jūlijā, un par gatavošanos šiem svētkiem. Tika diskutēts arī par diasporas māksliniecisko kopu iesaistes modeļiem 2028. gada Vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā.

Tikšanās ar Valsts prezidentu

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadības delegāciju. Valsts prezidents tikšanās ievadā uzsvēra, ka diasporas loma un iesaiste Latvijas interešu aizstāvībā šobrīd ir ārkārtīgi svarīga, un pat vēl aktuālāka, nekā pirms 10 vai 20 gadiem. Viņš arī apliecināja Latvijas valsts apņēmību tuvākajā nākotnē audzēt aizsardzības budžetu līdz 4 procentiem no IKP, bet laika posmā līdz 2028. gadam panākt pieaugumu līdz pat 5 procentiem no IKP.

Vienlaikus E. Rinkēvičs piebilda, ka aizsardzības spēkos nepieciešams personāla kvantitātes kāpinājums, tādēļ viņš nesaskata iespēju diasporu atstāt ārpus Valsts aizsardzības dienesta. „Tur pozīcija būs stingra un nebūs nekādu izņēmumu“, PBLA valdei uzsvēra Valsts prezidents. Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Justīne Krēsliņa apliecināja, ka ELA pilnībā atbalsta diasporas iesaisti Valsts aizsardzības dienestā (VAD), un raksturoja prezidentam tos jautājumus par VAD, kas līdz šim ir nodarbinājuši diasporas pārstāvju prātus Eiropā. Valsts prezidents atbildēja, ka mūsu bruņotie spēki ir izdarījuši maksimālo, lai VAD būtu pievilcīgs visiem jauniešiem.

„PBLA kopš Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas ir atbalstījusi tā attiecināšanu arī uz diasporu un PBLA dalīborganizācijas ir gatavas informatīvi atbalstīt šo procesu, lai no 2027. gada nodrošinātu veiksmīgu ārpus Latvijas dzīvojošo jauniešu iesaukšanu VAD un attiecīgi nodrošinātu vienlīdzību starp visiem Latvijai piederīgajiem jauniešiem šajā dienestā“, tikšanās laikā teica Mārīte Kļaviņa, PBLA priekšsēža vietniece. „Vienlīdzības arguments ietver sevī ne tikai privilēģijas, bet arī pienākumus diasporai un PBLA ir gatava ar savu informatīvo darbu atbalstīt veiksmīgu valsts komunikāciju un sadarbību ar plašo diasporas mērķauditoriju,“ viņa piebilda.

Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā padomes priekšsēde Ilze Kuplēna Evarte raksturoja to, ko latviešu sabiedrība Kanādā dara Ukrainas un Baltijas valstu atbalstam, savukārt Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija priekšsēde Anita Andersone Valsts prezidentam pateicās par politiskā solījuma izpildi attiecībā uz Latvijas vēstniecības Austrālijā atvēršanu, uzsverot, ka vēstniecība tur ir kļuvusi par latviešu sabiedrības mugurkaulu.

Valsts prezidents tikšanās laikā arī apstiprināja savu dalību šogad 10. jūlijā gaidāmajā PBLA rīkotajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF).

PBLA 2024. gada balvas pasniegšanas svinīgais sarīkojums Mākslas muzejā

Vizītes ietvaros 27. februārī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika svinīgs sarīkojums, lai pasniegtu PBLA 2024. gada balvu Lilijai Zobens. Pirms pasākuma PBLA pārstāvji un viesi muzejā apskatīja Ludolfa Liberta (1895-1959) izstādi Art Deco hipnotiskais spožums. Izstādē bija skatāma arī Ludolfa Liberta glezna Rīgas torņi, ko 1953. gadā Amerikas Latviešu apvienības valdes pārstāvji pasniedza kā Amerikas latviešu dāvinājumu toreizējam ASV prezidentam Dvaitam Eizenhaueram. Glezna uz šo izstādi no ASV privātkolekcijas tika atvesta, pateicoties ASV vēstniecības, Latvijas goda konsula Džona Medvecka un Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieces Zanes Vāgneres atbalstam.

Pēc izstādes apmeklējuma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika pasniegti arī 2024. gada PBLA Kultūras fonda un padomes (KF&P) Atzinības raksti. Kultūras fonda Goda diploms piešķirts Aivaram Osvaldam (ASV) par nenogurstošu darbu un dedzīgu atdevi latviešu sabiedriskajā darbā Vašingtonā. Sarīkojumā PBLA godināja arī Globālais latvietis. 21. gadsimts komandu – Agnesi Drunku, Paulu Gulbinsku, Līgu Aiju Lagzdiņu, Santu Laugu, kas saņēmušas KF&P Atzinības rakstu par Latvijas Radio 1 ilggadējo raidījumu, kurš stāsta par latviešiem pasaulē.

Par sarīkojuma galveno notikumu kļuva PBLA gadskārtējās balvas (2024) pasniegšana latviešu koru diriģentei Lielbritānijā, 2023. gada Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda virsdiriģentei, etnomuzikoloģei, bijušajai Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēdei un PBLA priekšsēža vietniecei, Lielbritānijas latviešu sabiedrības ilggadējai darbiniecei Lilijai Zobens.

PBLA priekšsēdis Peteris Blumbergs īsumā pieminēja Lilijas Zobens veikumu latviešu kultūrā un sabiedriskajā dzīvē, savukārt Lilijas Zobens meitas Andra un Karolīne raksturoja savu māti kā spilgtu un apbrīnojamu personību savā ģimenē, koru mūzikā un latviešu sabiedrībā ārzemēs. Liliju sirsnīgi sveica arī Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte un šī centra koordinatore Aiga Vasiļevska. Savukārt Lilija Zobens pēc balvas saņemšanas īpaši pateicās savam dzīvesbiedram Lezlijam Īstam (Leslie East), kurš vienmēr atbalstījis Liliju un bijis līdzdalībnieks visās viņas aktivitātēs latviešu sabiedrībā.

Īpašs pārsteigums šai sarīkojumā bija jauktā kora Sōla nodziedātā tautas dziesma Trīcēj' kalni, skanēj' meži Lilijai par godu diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Noslēgumā visi kopā, Lilijai Zobens diriģējot, nodziedāja Mazs bij' tēva novadiņš, – dziesmu, ko Lilija Zobens spoži un neaizmirstami diriģēja arī Dziesmu svētku 150-gadē Rīgā. Sarīkojumā piedalījās aptuveni 70 PBLA draugi un atbalstītāji, kā arī Lilijas Zobens viesi.

Vizītes noslēdzošā diena Ārlietu ministrijā

Piektdien, 28. februārī, vizītes programmā bija divi pasākumi Ārlietu ministrijā – PBLA valde tikās ar ministri Baibu Braži, bet pēcpusdienā piedalījās Diasporas konsultatīvās padomes sēdē.

Sarunā ar ministri PBLA pārstāvji apsprieda Diasporas organizāciju lomu pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, Latvijas drošības stiprināšanu un atbalstu Ukrainai, kā arī Latvijas diasporas sabiedrības noturības stiprināšanā pret dezinformāciju un propagandu.

„Mums jālobē un jālobē, lai (ASV) pat nedomā samazināt spēkus Eiropā,“ teica ministre Braže. „Mūsu latviešu kopiena ASV ir īsta stratēģiska vērtība Latvijai (šajos ģeopolitiskajos apstākļos).“ PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs informēja ministri par gatavošanos Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumam (PLEIF), kas notiks 10. jūlijā un kura tēmas šogad būs aizsardzības industrija, modernās tehnoloģijas, izglītība, talanti, radošās industrijas un to loma investīciju piesaistē Latvijai.

PBLA pārstāvji ministri informēja par gatavošanās procesu pašvaldību vēlēšanām un 15. Saeimas vēlēšanām, kurās balsstiesīgie Latvijas vēlētāji ārzemēs varēs piedalīties, izmantojot gan pasta, gan klātienes balsojumu iecirkņos. Ministre uzsvēra pilsoniskās aktivitātes nozīmību un aicināja diasporas organizācijas būt par aktīviem partneriem vēlēšanu procesa organizēšanā un vēlētāju informēšanā.

Tika pārrunātas arī citas PBLA 2025. gada darbības prioritātes un plānotie pasākumi, līdzšinējā sadarbība ar Ārlietu ministriju un PBLA loma, lai informētu diasporu par nozīmīgiem pilsoniskiem procesiem. Ministre aicināja PBLA būt pilsoniski aktīviem cīņā pret dezinformāciju un turpināt darbu ar diasporu, tostarp informējot par valsts aizsardzības dienestu, par diasporas iesaisti vēlēšanu procesā, par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē.

Noslēgumā B. Braže pateicās PBLA par ilgstošo un ciešo sadarbību visos Latvijas valsts un diasporas politikas jautājumos, kā arī par sadarbības stiprināšanu starp uzņēmējiem Latvijā un pasaulē, veicinot inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai.

Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēdē PBLA valdes pārstāvji noklausījās Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Melbārdes un Diasporas grupas vēstnieces Zandas Grauzes uzrunas. Sēdē ziņojumu sniedza PBLA priekšsēdis P. Blumbergs un CVK vadītāja Kristīne Saulīte. DKP Izglītības darba grupas vadītāja Aira Priedīte stāstīja par jaunumiem diasporas izglītībā, bet DKP Remigrācijas darba grupas vadītājs Miks Muižarājs par remigrācijas procesiem, savukārt Mediju darba grupas vadītājs Indulis Bērziņš par viņu darba izaicinājumiem. Sēdes noslēgumā notika DKP nepastāvīgo locekļu vēlēšanas, kurās par pagaidu dalībniekiem ievēlēja Induli Bērziņu no Latvieši.com un Uldi Dimiševski no muzeja un pētniecības centra Latvieši pasaulē.

PBLA pārstāvniecība