Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Dezinformācija var parādīties visādās vietās. Arī dažu „latviešu patriotu“ sociālo tīklu ierakstos. Tas notiek ļoti vienkāršā veidā. Parādās kāds pārsteidzošs raksts, un tas tiek tālāk „šērots“ bez nekādas kritiskas domāšanas – vai informācija, ar ko dalās, jebkādā veidā atbilst patiesībai.

Jauns piemērs ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas 13. marta lēmums lietā Vjačeslavova un citi pret Ukrainu. Virsraksti skaļi paziņoja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir lēmusi, ka Ukraina ir atbildīga par 2014. gada 2. maija slaktiņu Odesā. Citi citētie virsraksti ir tuvāk patiesībai, ziņojot, ka tiesa lēmusi, ka Ukraina nav darījusi pietiekami, lai aizkavētu slaktiņu, un lai glābtu cilvēkus, kuri atradās degošā Arodbiedrību namā.

Lasot pilnu spriedumu*, redzam citu aina. Pirmkārt, jāatceras, ka notikumi sekoja Eiromaidana demonstrācijām Kijivā, kura laikā tika nošauti daudzi Eiropas integrācijas atbalstītāji, un arī sekoja Krimas okupācijai un tās pretlikumīgās anektēšanas Krievijai.

Lielā ostas pilsētā Odesā Maidana pretinieki bija uzstādījuši telšu pilsētiņu ap 200 cilvēkiem, paceļot Krievijas un bijušās Padomju savienības karogus, kā arī aicinot Krievijai ieņemt Odesu, tāpat kā tā bija izdarījusi Krimā.

Maidana atbalstītāji plānoja gājienu no Soborna laukuma līdz futbola stadionam, abi no kuriem atrodas ap 3 km attālumā no Maidana pretinieku telšu pilsētiņas. Ap plkst. 15.30 Maidana pretinieki uzbruka gājienam, šaujot ar īsstobra ieročiem, metot akmeņus un Molotova kokteiļus. Plkst. 16.10 tika nāvīgi sašauts pirmais upuris – Maidana atbalstītājs. Video ieraksti rāda, ka policisti stāvēja blakus šāvējiem un nedarīja nekā, lai apturēt šaušanu. Vēlāk arī citi tika nošauti.

Ap plkst. 18.50 saniknoti Maidana atbalstītāji uzbruka telšu pilsētiņai. Savukārt, Maidana pretinieki atkāpās uz Arodbiedrību namu, ņemot līdz Molotova kokteiļus un materiālus, lai tos ražotu. Abas puses apmētāja viens otru ar Molotova kokteiļiem, līdz kamēr nams aizdegās plkst. 19.45. Neatliekamās palīdzības dienesta vadītājs Bodelans sākumā neļāva ugunsdzēsējiem doties dzēst liesmas, bet beigās to pieļāva, un ugunsdzēsēji sāka ierasties plkst. 20.09. Ugunsgrēkā mira 42 cilvēki.

Ukrainas vaina bija tāda, ka, par spīti brīdinājumiem par iespējamo vardarbību, policija nebija pienācīgi sagatavojusies, un ka ugunsdzēsēji nebija pietiekami ātri iedarbināti. Ukraina arī bija vainīga, ka izmeklēšana nebija veikta pietiekami labi.

Nākamā dienā, 3. maijā, Odesas reģionālas policijas departament vadītājs Lutsjuks tika atstādināts no amata, un viņa vietā kā vietas izpildītājs nāca viņi vietnieks Fučedžī, kurš trīs dienas vēlāk aizbēga pāri robežai uz Moldovu un tad uz Krieviju. Lietu pret Lutsjuku izbeidza 2024. gada jūnijā dēl noilguma.

Neatliekamās palīdzības dienesta vadītājs Bodelans turpināja strādāt savā amatā līdz sava līguma beigām septembrī. Viņš vēlāk aizbēga uz Krieviju, ieguva Krievijas pilsonību, un esot iecelts par krievu okupētas Hersona reģiona „Pārstāvniecības“ vadītāju Maskavā.

Tiesas lēmums uzsvēra, ka nekad nav bijis apgalvots, ka valsts aģenti ir šāvuši pieteicēju radus vai aizdedzinājuši Arodbiedrību namu, bet tas nenozīmējot, ka obligāti jāizslēdz valdības atbildība par notikušo (§329).

Iesaku izlasīt pilnu tiesas spriedumu.

GN
2025. g. 20. martā

* https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-242505