Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Gadalaikus var noteikt pēc dažādām metodēm. Austrālijā mēdz runāt tikai par „kalendārā“ gadalaikiem. Tas ir, vasara ilgst no 1. decembra līdz 28. (vai 29.) februārim, rudens no 1. marta līdz 31. maijam, un tā tālāk.

Latvijā mēdz runāt par astronomiskiem gadalaikiem. Pavasaris iestājas tai mirklī, kad saule šķērso debess ekvatora pavasara punktu. Šogad tas bija 20. martā, plkst. 11.01. Pavasaris Latvijā turpināsies līdz 21. jūnijam, plkst. 5.42 – vasaras saulgriežiem, kad sāksies astronomiskā vasara.

Ir vēl trešais veids, kā definēt gadalaikus. Proti, „meteoroloģiskais pavasaris“, kas iestājas tad, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra ir augstāka par nulles grādiem. Tas var būt atšķirīgs katrā vietā. Latvijas rietumos meteoroloģiskais pavasaris šogad sākās 22. februārī, bet Latvijas lielākā daļā tas paredzēts sākties 25. februārī.

Vēl ir „solārais pavasaris“ – tad, kad dienas visstraujāk kļūst garākas. Tas ir no 5. februāra līdz 7. maijam.

Latviešu tautas tradīcijas balstās uz astronomisko kalendāru, un tieši pavasara iestāšanās atzīmē par Lielo dienu – svin dienas uzvaru pār nakti, jo beidzot atkal dienas ir garākas par nakti. Šogad jau no plkst. 6.00 no rīta vairākās vietās Latvijā notika Lielās dienas sagaidīšanas rituāli kopā ar folkloras kopām.

Nāc, nākdama, Liela diena,
Visi bērni tevi gaida;
Visi bērni tevi gaid'
Aiz vārtiem sasēduš'.

Brāļi, brāļi, Liela diena,
Kur kārsim šūpolīts?
Aiz upītes kalniņā
Div' sudraba ozoliņi.

Ko es došu metājam,
Ko šūpoļu kārējam?
Olu došu metējam,
Olas čaulu kārējam.

Kristiešu Lieldienu datums tiek noteikts sarežģītākā veidā, ievērojot gan saules, gan mēness kustības tā, kā tās tika aprēķinātas 325. gadā. Agrākais iespējamais Lieldienu datums ir 22. marts, un vēlākais ir 25. aprīlis. Pareizticīgo baznīca izmanto vecā stila kalendāru, un tā Lieldienas var iekrist no 4. aprīļa līdz 8. maijam.

Projām gāja zili ledi,
Nu būs zelta vasariņa;
Būs ievām balti ziedi,
Būs kokiem zaļas lapas.

GN
2025. g. 27. martā