Jelgava sāk svinēt „Academia Petrina“ 250 gadu jubileju

Palielināt / Enlarge

„Academia Petrina“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Academia Petrina dibinātāja hercoga Pētera portrets. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Academia Petrina zīmogs. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Academia Petrina. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Academia Petrina no pagalma puses. FOTO Māris Brancis.

Hercoga Pētera ģimnāzija bija slavena daudzas desmitgades dažādu laikmetu griežos, taču tās pirmsākums meklējams visai pasen – 250 gadus atpakaļ. Šo mācību iestādi nosauca hercoga vārdā par Academia Petrina. Tai ir īpaša vēsture ne tikai Jelgavas, bet visas Latvijas mērogā, pat tālāk. 18. februārī Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā iesāka jubilejas svinības gada garumā ar stāstījumiem par tās rašanos.

Vispirms atcerēsimies, ka pirmo universitāti Baltijā 1632. gadā nodibināja Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs un tā atradās Tērbatā. Taču Zviedrijas un Polijas nesaskaņu dēļ tā daudz cieta, līdz 17. gadsimtā piedzīvoja norietu un Ziemeļu kara laikā 1710. gadā beidza pastāvēt.

Pirmo skolu Jelgavā atvēra 1567. gadā, tā bija Latīņu skola pie Svētās Trīsvienības baznīcas, kur sākumizglītību varēja apgūt ne tikai muižnieku atvases, bet arī bagāto pilsoņu bērni. Tālākai izglītībai vietējie muižnieki savus dēlus sūtīja mācīties uz savu tēvzemi Jēnas, Halles, Getingenas un citās universitātēs, līdz ar to augstākas izglītības iestādes dibināšana Kurzemē viņiem nebija aktuāla. Lai kā hercogistes valdnieki centās, nevienam neizdevās muižniekus piespiest augstskolu dibināt. To panāca pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris.

Sākumā viņš vēlējās sekot citu Eiropas pilsētu paraugam un atvērt universitāti ar vairākām fakultātēm, ieskaitot teoloģiju, taču katoļticīgam Polijas karalim likās, ka tad palielināsies luterānisma iespaids, ko nevēlējās pieļaut. Tad hercogam radās doma dibināt akadēmisku ģimnāziju – „pa pusei skolu, pa pusei universitāti“ ar visām augstskolas tiesībām, bet nepiešķirot akadēmiskus titulus. Tagad atļauju deva, un sākās tālākie darbi ģimnāzijas idejas realizēšanai. Pēc Pētera ierosinājuma uzaicināja filozofu un pedagogu Johanu Georgu Zulceru Vācijā izstrādāt tās koncepciju, kas atbilstu tā laika modernajiem priekšstatiem par izglītību. Viņš arī savu uzdevumu godam izpildīja. Pēc viņa ieteikuma no Vācijas uzaicināja deviņus profesorus teoloģijas, tiesību zinātnes, filozofijas, fizikas, matemātikas, vēstures, retorikas, latīņu un grieķu valodas apgūšanai, kā arī no Kurzemes un Zemgales hercogistes sešus skolotājus vācu, franču un angļu valodas, mūzikas, dejas, paukošanās un jāšanas sporta mācīšanai. Tāpat tika uzrunāti Imanuels Kants un Johans Gotfrīds Herders, taču viņi dažādu iemeslu dēļ Jelgavā neieradās.

1775. gadā parakstīja akadēmiskās ģimnāzijas Academia Petrina dibināšanas aktu. Bet landtāgs finansiāli lika šķēršļus Pētera ambiciozam plānam, līdz hercogs naudas ziņā nolēma pats atbalstīt savu ieceri. Viņš vecās pils vietā nolēma celt ģimnāziju, kuras projektu sagatavot uzdeva hercogistes galma arhitektam Severīnam Jensenam.

Ģimnāziju ar svinīgu ceremoniju atklāja 1775. gada 29. jūnijā, hercoga vārdadienā. Pirmo studentu vārdi ir saglabājušies. Ar kārtas numuru 2 uzņemts arī pirmais latvietis Vilces pagasta Blankenfeldes muižas pavāra dēls Ernsts Johans Bīnemanis, kurš uzkonstruēja pirmo aerostatu Latvijā. Savukārt Tukuma muzeja speciāliste Inta Dišlere izpētījusi, kādi tukumnieki mācījušies senajā Mītavā. Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un māksla muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis uzskata, ka divas lietas saglabājušās kopš dibināšanas – ēka, kurā patlaban saimnieko muzejs, un pirmais tās zīmogs, kura nospiedumu pirmā jubilejas pasākuma laikā varēja iegūt ikviens apmeklētājs.

Kā zināms, vēsturisko notikumu dēļ hercogs Pēteris 1795. gadā atteicās no troņa un Kurzemes hercogisti pievienoja cariskajai Krievijai kā Kurzemes guberņu. Cars Pāvels I piekrita dibināt universitāti Jelgavā, taču Krievijā tolaik vienu pēc otra slepkavoja ķeizarus, tādēļ Pāvels I valdīja īsu laiku un pēc viņa nāves pie varas nāca Aleksandrs I, kurš pavēlēja universitāti atvērt citur – Tērbatā (tagad Tartu). Līdz ar to universitāte Jelgavā pastāvēja vien 109 dienas, taču ģimnāzijas prestižs saglabājās ilgi: lai arī ģimnāzijas nosaukums gadu gaitā mainījās, taču tās prestižs saglabājās. Atgādināšu, ka tajā mācījušies ne viens vien Lietuvas Republikas valstsvīrs, piemēram, Lietuvas pirmais prezidents Antans Smetona, nerunājot par diviem Latvijas prezidentiem Jāni Čaksti un Albertu Kviesi. Tiek izteikts minējums, ka tajā mācījies arī Polijas prezidents Staņislavs Vojcehovskis, taču dokumentāru pierādījumi nav atrasti – Jelgavas arhīvi Otrā pasaules kara laikā sadega.

Jubilejas svinības turpināsies 16. maijā, kad atvērs izstādi „Academia Petrina – Latvijas augstākās izglītības šūpulis“. Tai 5. jūlijā sekos zinātniskā konference „Academia Petrina (1775-1801) augstskolas statusā“, bet decembrī paredzēta rakstu krājuma „Academia Petrina 250“ izdošana, kas veltīta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibināšanas 210 gadu atcerei.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“