Mūsu universs

Palielināt / Enlarge

Mūsu universs. FOTO R.S.&DeepAI.

Ja IZIET uz Atklāsmes līmeni, tad mūsu Universs ļauj apjēgt sevi kā neaptveramu gigantisku virpuļveidīgu struktūru, kuru stabilizē un līdzsvaro divējāda veida pretēja kustība pēc parauga viens virpulis iekšā otram virpulim, kam ārējā mala ir sfēriska. Šo sistēmu Cilvēce bija atskārtusi arī pirms tūkstošiem gadu, jo uz to ļoti līdzīgi norāda arī dažādi senie artifakti.

Universa Informatīvā struktūra, savukārt, atrodas absolūti tumšā telpā, kuras izmēri daudzkārt pārsniedz Visumu. Tieši tas raksturo starpību jēdzieniem „Universs“ un „Visums“. Cilvēka kopējā Dvēsele, ko sauc arī par Makrokosmu, aizņem aptuveni pusi Visuma (to simbolizē sešstaru zvaigzne, skat.zīmēj.). Tādēļ no Cilvēka viedokļa Visums ir bezgalīgs.

Telpa un attālumi

Telpu var iedalīt – tuvā, tālā, Kosmiskā tālumā un Neaptveramā tālumā. Par tuvu pieņemts saukt to, kas ir sasniedzama cilvēkam bez tehniskiem palīglīdzekļiem. Par tālu sauc to, kas ir vai būs sasniedzama Cilvēkam ar jebkuriem tehniskiem agregātiem kā transports u.c. Par Kosmisko attālumu sauc to, kas sasniedzams Cilvēka domai. Un par Neaptveramu sauc to, kas Cilvēka domai nav sasniedzams. Jāpiebilst, ka cilvēka domai ir sasniedzams tikai tas attālums, kas piemīt visas Cilvēces kopējās Dvēseles izmēriem Visumā. Un otrādi – tālākais punkts, līdz kuram tu vari aizdomāties Kosmosa dzīlēs, iezīmē visas Cilvēces Dvēseles robežu. Katram tā robeža apziņā reģistrējas nedaudz atšķirīgā vietā. Tomēr, tālāk par to – cilvēka domas lidojums nesniedzas. Priekšstati sašķobās, deformējas, tad zūd, un cilvēks var pat zaudēt samaņu, censdamies domāt VĒL TĀLĀK Kosmosa dzīlēs. Jo no cilvēka viedokļa tālāk tur ir melna tumsa, un NEKAS. Bet faktiski tur ir sasniegta „0“ fāze. „Nulle“ ir tas tukšums, klusums un miers, kurā it kā nekā nav, bet CAUR KURU viss notiek. „Nullē“ ilgi uzkavēties nevajag. Aiz tās, jeb aiz 0... seko 1..2..3... un tā tālāk. Savukārt, Kosmosā sasniedzot „0“ fāzi – aiz tās atrodas Cits Universs, – ar citiem fizikas, ķīmijas, bioloģijas un visiem pārējiem principiem, kas mums nav aptverami. Tāpēc – aiz domās sasniedzamās robežas Visuma mērogā, vienkārši izsakoties – nav jālien. Vienkārši – atgriežaties uz Zemes. To šeit tikai pieminu, ja vēlaties, cienījamo lasītāj ievadam un orientācijai, ja nu iznāk sastapt šo tēmu citur. Pie tam, saskaņā ar nelielu daļu no CE5 (close encounters of the fifth kind) sastaptajām būtnēm (humanoid), ziņo, ka tie nāk no Cita Universa. Ne vien no citas solārās sistēmas, pat ne no citas Galaktikas. Tāpēc mūsdienās, manuprāt noder vismaz priekšstats šajos jautājumos.

Dēla Universs

Gan mūsu Universs, gan citi Universi atrodas Dievā. Mēs atrodamies vienā no tiem. Šo sauc par Dēla Universu, jo šis ir radīts caur Dieva Dēlu (grieķ. Logoss, latv. Vārdu, skat. LL Nr.39 „Kas ir Tas, ko jau kopš sirmas senatnes sauc par Dieva Vārdu“). Jazin arī sekojošo : Dievs Tas Kungs Dēla Hipostāzē (angl. hypostasis, grieķ. υπόσταση, latv. izpausmē, theol. Otrā Personā) Cilvēkā Jēzū pārstaigāja Zemi miesā. Dievs Tas Kungs arī iepriekš Cilvēkā ir pārstaigājis Zemi miesā. Jēzū VIŅŠ īstenoja visas Cilvēces stāvokļa izlīdzināšanu ar Sevi. Tai bija nepieciešama arī uzvara pār nāvi. Tas notika caur Jēzus Krusta nāvi, Augšāmcelšanos un Debesbraukšanu. Par to liecina Bībele. Par augšāmcelšanos ir daudz runāts teoloģijā. Bet par debesbraukšanu ir labi zināt arī sekojošo.

Debesbraukšana 3D un 4D...5D

Ir pirmā un ir otrā debesbraukšana. Ar pirmo debesbraukšanu saprotama Cilvēces ietiekšanās Kosmosā trīsdimensionāli „3D“ fiziski (piem. – ar kosmosa kuģiem u.t.t.). Ar Otro Debesbraukšanu saprotama Cilvēces dimensionālā stāvokļa paaugstināšana uz 4D...5D... Pirms 2000 gadiem Jēzus Debesbraukšana ietver abas nozīmes vienlaicīgi. Saskaņā ar Bībelē sacīto – viņi redzēja paceltām galvām – kā Jēzus tiek PACELTS debesīs 3D fiziski. Un pēc tam viņi vairs neredzēja Viņu, jo „mākonis Viņu apņēma“ 4D...5D... Tad viņiem tika teikts: „Ko jūs stāvat skatīdamies uz debesīm? Viņš tāpat nāks, kā jūs esat redzējuši Viņu debesīs aizejam.“

Jēzus Kristus Paaugstinājums nodrošina Cilvēcei: miesas augšāmcelšanos, kas visiem notiks vienlaicīgi. Un – debesbraukšanu, kas eventuāli notiks visiem, bet – laika gaitā. Resp.: uzmodināti tiks visi uzreiz, bet debesīs UZCELŠANA var notikt ar ilgstošu atstarpi, kas var ievilkties pat līdz miljons gadiem. Ir viedoklis, ka Cilvēcei uz Zemes šim nolūkam ir piešķirts 40 miljonu (četrdesmit) garš periods, no kura jau viens miljons plus/mīnus ir jau pagājis. Šai posmā VISIEM ir jāatrisina VISI jautājumi uz Zemeslodes, un kaut gan tas šķiet ilgs laiks, tomēr – Kosmiskā mērogā tas nav nemaz tik garš. To der atcerēties visām Dvēselēm, kas piedalās Lielajā Eksperimentā Zeme.

Jēzus Kristus kā Persona ir Cilvēces Pestītājs, Viņš ņem uz Sevis un nes cilvēces grēkus, trūkumus, slimības un ciešanas, mūs lieliski vadīdams pa dzīves ceļu. Jēzus Kristus uz Zemes bija Cilvēks-Dievs. Jēzus Kristus tagad ir Dievs-Cilvēks. Viņš mūs vada caur rakstīto Dieva Vārdu, Viņš mūs vada caur Sakramentu, un Viņš mūs vada caur Svētā Gara inspirāciju Gaismā.

Individuālā Dvēsele

Cilvēka individuālā Dvēsele, ko sauc arī par Mikrokosmu, piemīt katram indivīdam kā viens individuālais centrs, un tā lokalizējas Cilvēka fiziskajā miesā krūšu rajonā, cilvēka dzīves laikā uz Zemes (skat. LL Nr.790 rakstu „Varavīkšņainā Dvēsele“). Katra Dvēsele/Gars, kas ir tas „Tu Pats“ jeb tava Apziņa – nāk uz zemes periodiski un regulāri, ar intervāliem, kas atbilst tavai izaugsmei, caur piedzimšanas procesu jaunā cilvēkā.

Dvēselei un tās dievišķībai pamatu sastāda sešdimensionalitāte (to tradicionāli simbolizē sešstaru zvaigzne), un tai piemīt pārejas joslas no laika uz telpu un no telpas uz enerģiju. Sešdimensionalitāte raksturojas – kā dievišķa spēja būt vienlaikus jebkurā punktā Telpā – tepat un miljoniem kilometru attālumos Izplatījumā; būt vienlaikus jebkurā punktā Laikā – šobrīd un miljoniem gadu attālumos pagātnē un nākotnē.

Dvēseles ideāla forma – ir ideāla sfēra. Cilvēces kopējā Dvēsele aizņem aptuveni pusi Visuma, kā jau teicām. Tā ir totāli grandiozi gigantiska platība, ko Cilvēks arī fiziski kādudien var apdzīvot, – gadiem ceļot, pētīt un apgūt – grandiozās Kosmiskās tāles, to neizmērojamā daudzveidībā un krāšņumā. Tas ir tas apgabals, līdz kuram tu šodien tīri teorētiski spēj aizdomāties. Tāpēc no cilvēka viedokļa Visums ir bezgalīgs.

Apjomu palielināšanās

Cilvēces kopējā Dvēsele laikmetu gaitā pieaug izmēros. Vai izmēros pieaug arī Visums, nav zināms, bet ir ticams. Te nav runa par Big Bang ideju, ko mēs varam gan iedomāties, gan arī vērot ar Hubble teleskopu Galaktikas attālināmies. Tas būtu mums aptveramais vai vismaz iedomājamais. Te ir runa par attālumiem, kas nav sasniedzami nedz ar teleskopu nedz ar domas lidojumu. Pie tam abos virzienos – gan Kosmiskās tālēs, gan mikroskopiskos dziļumos. Un šādi attālumi un apjomi piemīt Telpai, Laikam, Enerģijai un Matērijai. Veselais Saprāts diktē, ka tam ir jābūt savam Cēlonim, jo visam ir savs cēlonis, un šis cēlonis ir bezgalīgs, jo viss ir bezgalīgs. Tieši šeit mēs pienākam pie Dieva Tā Kunga jēdziena.

Apjomu palielināšanās kā arī apjomu samazināšanās notiek caur trim mūsu Universa principiem: Hierarhijas un Hologrāfijas principu, Cēloņu un Seku principu, un Pretēju Spēku cīņas un vienības principu. Diviem Universa likumiem : Kosmosu un Haosu. Un trīs Informācijas pozīcijām : Izzināto, Neizzināto, un Neizzināmo. Jau Vecajā Derībā Dievs Tas Kungs saka: Es turu mīlestības domas par jums. Tāpēc mūsu Universs ir draudzīga vieta. Mūsu Universs ir Dieva Mīlestības Radība. Mūsu Universā viss ir iekārtots uz šiem Labestības principiem. Īsumā par katru.

Mūsu Universa Principi

Hierarhijas/Holografijas princips skan: Visam piemīt sava precīza vieta; un vienlaikus viss ir visā pārstāvēts.

Cēloņu un Seku princips skan: „Ko sēsi to pļausi“ (Bībelē Gal.6:7-8). Vēdās – Karmas princips.

Pretēju Spēku cīņas un vienības princips skan: Jo vairāk labā jo mazāk ļaunā. Un otrādi. Nav labā bez ļaunā un nav ļaunā bez labā. Jo vairāk viena jo mazāk otra. Austrumos to ilustrē Iņ-Jaņ sistēma. Bībelē (Jes.45): „Es, kas radu gaismu un veidoju arī tumsību; Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara!“ Un (2.Kor.12:9) „Mans spēks nespēkā varens parādās.“ (Bībelē skat. arī Mat.5:3-12, u.c.)

Kosmoss – kārtība, haoss – nekārtība jeb „pirmatnējā zupa“ (primordial soup), kas tiek sakārtota. Bībelē lasām : „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: „Lai top gaisma.“ Un gaisma tapa.“ (1.Moz.1:1-3)

Un Ēģiptes Mirušo Grāmatā lasām:

„Kad Es tapu,“ teica Viņš, „radās tapšana.
Es esmu radies kā topošais.
Es esmu kā tāds, kurš redz Sevi, sadalītu.
Es esmu divi un četri un astoņi.
Es esmu Universs dažādībā.
Es esmu Manas pārmaiņas.
Šī ir Mana atkal-savienošanās.
Tie ir Mani Paši atkal-tapdami par vienu.“

(Bībelē skat. arī Lk.20:38, 1.Jņ.1:7, u.c.)

Dievs ir Viens. Dieva Gars ir Gars. Cilvēks ir Dieva Dvēsele. Un Dieva Miesa ir Visums. Mēs visi dzīvojam Dievā. Cilvēkā, tāpat kā Dievā, ir trīs informatīvās pozīcijas: Izzinātais, Neizzinātais un Neizzināmais (Fathomed, Unfathomed, Unfathomable).

a) – Izzinātais ir Dēls, Viņš ir Cilvēcei atklājies;

b) – Izzināmais ir Svētais Gars, tas ir uz ko Cilvēce dodas, tā ir Cilvēces Cerība, tā ir Cilvēces Nākotne, tā ir Dieva Valstība uz Zemes. Tā nāk. Svētais Gars pieder pie Cilvēcei Izzināmā;

c) – Neizzināmais ir Tēvs. Trīsvienība ir Visurklātesoša. Un vēl ir jāzin – kas vienam cilvēkam ir neizzināms, tas otram var būt izzināms. Bet, kas ir neizzināms Cilvēcei, tas ir neizzināms arī atsevišķam cilvēkam.

Multiverss

No mūsu apzinātās daļas Universā viedokļa, Multiverss ir Paradokss. Bet tas nenozīmē, ka nevar eksistēt. Tieši otrādi, Paradokss atklājas kā neatņemama sastāvdaļa Visuma uzbūvē. Jo Paradokss nodrošina izņēmuma iespēju (exception). Un to, kā zināms, ir daudz, un visos Esības aspektos. Tādēļ Multiverss šodien ir aplūkojams kā – vairāku jeb daudzu paralēlo realitāšu eksistence vienlaicīgi. Tās ir saistītas, bet neatkarīgas. Savienotas, bet patstāvīgas. Sastāda VIENU sistēmu, tomēr atdalītas tās izpausmēs. Kas notiek vienā – mazliet un viegli IETEKMĒ to, kas notiek otrā, tomēr nepārklājoties. Tās ir paralēlās realitātes. (Lūdzu nejaukt ar Universa daudzdimensionalitāti; par to vairāk citreiz).

Rodas jautājums – vai varētu ceļot no vienas Realitātes uz otru? Atbilde: ar tehniskiem līdzekļiem šobrīd nē.

Savukārt, kas attiecas uz Apziņu, tad te var minēt piemērus jau no Vēdām un no Bībeles.

Vēdās ir minēta epizode, kur Krišnas audžumāte Jašoda ieskatījās Bērnam Krišnam mutē, Viņš atvēra Jašodai Apziņu līdz Galaktiskiem mērogiem, un viņa ieraudzīja kosmoloģisko kārtību visā Esībā. Tai skaitā Universa daudzdimensionalitāti un daudzpakāpju Multiversa krāšņumu, ar tā paralēlām realitātēm – ieskaitot savām personīgajām, – kas norisinās vienlaicīgi. (skat. Puraniskie Teksti)

Bībelē šai sakarā ir dota varbūtēja norāde Radīšanas Stāstā. Jo tie ir DIVI. Vispirms viens, tad otrs – atkal sākot no sākuma. Pastāv viedoklis teoloģijā, ka šis apstāklis Bībelē jau Radīšanas Stāstā ir varbūtēja norāde uz Multiversa iekārtojumu, kur VIENLAIKUS attīstās vairākas paralēlās Realitātes, – priekšmets, par ko iepriekš runājām.

Kristiešiem Apziņas pieaugumu raksturo : Kristus mūsos. Jēzus saka: „Es esmu Tēvā un jūs Manī, un Es jūsos.“ Un „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.“ Un „Tavi vārdi ir patiesība.“ Apustulis Pāvils atgādina: „Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus.“ (skat. Bībele)

Cilvēka apziņā viss pulsē starp savu Maksimumu un minimumu starp Dievu To Kungu un vissīkāko daļiņu. Tā tad arī ir tā „niša“, kurā Cilvēkam ir paredzēts sviedriem vaigos un taisnos darbos apgūt Patiesību. Un uzcelt Debesu Valstību zemes virsū.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis

(skat.arī laikrakstā „Latvietis“ Nr.736 rakstā „Karantīna vai tīkls?“ par „Eksperimentu Zeme“ – nodaļu „Visuma ciltis“, LL Nr.824 „Jaunā Laikmeta Gars par Dievu To Kungu“, LL Nr.808 „Jaunā Laikmeta Gara 21 mācība“, LL Nr.807 „Uz naksnīgās debess fona“, LL Nr.790 „Varavīkšņainā Dvēsele“, u.c.)