Plkv. Kalpaks, Studentu rota un Latviešu leģions

Palielināt / Enlarge

Daugavas Vanagi

Šodien mēs Daugavas Vanagi, korporāciju saime un Melburnas latviešu evaņģēliski luteriskā draudze pulcējamies, lai atcerētos un godinātu mūsu tautas varoni pulkvedi Oskaru Kalpaku, kā arī divas aizsardzības vienības, kuras cīnījās Latvijas labā – Studentu rotu un Latviešu leģionu.

Tieši šodiena 16. marts ir Latviešu leģiona diena. Daugavas Vanagiem šī ir svarīga diena, jo tieši 16. martu kā leģiona atceres dienu ierosināja Daugavas Vanagu organizācija 1952. gadā. Daugavas Vanagi izvēlējās tieši šo dienu kā atceres dienu, jo 1944. gada 16. marts bija pirmā un vienīgā reize, kad abas latviešu divīzijas, 15. divīzija un 19. divīzija, cīnījās kopā Austrumu frontē pie Veļikajas upes pret Sarkanarmiju. Kauja bija, lai atgūtu augstieni Veļikajas upes labajā krastā, ko tad ieņēma Sarkanarmija. Pēc vairāku dienu ilgstošas kaujas augstiene tika atgūta. Bez tam, ka šī bija pirmā reize, kad abas Latviešu leģiona divīzijas cīnījās kopā, šī kauja ir svarīga arī ar to, ka pretuzbrukums bija sekmīgs un tajā tika iesaistīti ievērojams skaits karavīru.

Šodien arī atceramies mūsu tautas varoni pulkvedi Oskaru Kalpaku. Katru gadu 6. martā atceramies dienu, kad 1919. gadā pie Airītēm krita pulkvedis Kalpaks nejaušā apšaudē ar vācu dzelzdivīzijas spēkiem. Pulkvedis Oskars Kalpaks dzima 1882. gada 6. janvārī Cēsu apriņķa Meirānu pagastā. Kalpaks jau no jaunības gribēja būt karavīrs.1903. gada janvārī Oskaru Kalpaku ieskaitīja Cariskās krievijas armijā. Vēlāk viņu uzņēma Junkurskolā un Irkuckas kara skolā, ko viņš sekmīgi absolvēja. Pirmā pasaules karā Kalpaks dienēja Krievu-austriešu frontē, Galicijā un tur saņēma gandrīz visus apbalvojumus, ko bija iespējams saņemt kājnieku virsniekam.

1918. gada 31. decembrī K. Ulmaņa pagaidu valdība viņu iecēla par Landesvēra latviešu vienību komandieri un 1919. gada 5. janvārī par bataljona komandieri. Īsā laikā kā bataljona komandieris Pulkvedis Kalpaks izveidoja patriotisku, disciplinētu, un karam gatavu vienību, kas nebija viegls uzdevums, jo tajā laikā vairākums iedzīvotāju simpatizēja lieliniekiem.

1919. gada marta sākumā Kalpaka bataljonam bija uzdots sargāt iedzīvotājus gar Skrundas-Saldus ceļu. Bataljons nonāca sadursmē ar vācu dzelzdivīzijas spēkiem. Krēslā viens otru nepazina un 6. marta apšaudē pie Airītēm krita pulkvedis Oskars Kalpaks. Pulkvedis Kalpaks ir kļuvis par vienu no mūsu tautas varoņiem. Viņš bija ne tik vien izcils kara vadonis, bet arī liels Latvijas patriots. To, ka viņu uzskatīja par varoni pierāda tas, ka tūlīt pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu garas sēras. Visa tauta 1919. gadā izjuta pulkveža Kalpaka aiziešanu mūžībā, gluži kā mēs to atceramies vēl šodien.

Šodien arī atceramies un godinām Studentu Rotu. 1918. gada 23. novembrī Rīgā sanāca latviešu studentu sapulce, kas pieņēma lēmumu atbalstīt Latvijas Tautas padomi un Latvijas Pagaidu valdību, cīnoties Latvijas labā. Lēmumu drīzumā atbalstīja korporācijas Selonia un Talavia un tika nolemts lūgt Aizsardzības Ministrijai dibināt atsevišķu studentu rotu. 1918. gada 20. decembrī ar aizsardzības ministra pavēli tika izveidota atsevišķa latviešu studentu rota, kas būtu galvenā štāba priekšnieka pakļautībā. Par rotas komandieri iecēla kapteini Nikolaju Grundmani. Rotas sastāvā bija vairāk kā 210 vīru. Tā kā, veidojot rotu, tika izmantots studentu korporāciju piedāvājums studentiem stāties militārajā dienestā, aptuveni puse no rotas bija sešu latviešu studentu korporāciju Selonias, Talavias, Lettonias, Lettgallias, Fraternitas Letticas un Latvias locekļi. Visvairāk rotas dalībnieki bija no korporācijām Selonia ar 51 locekli un Talavia ar 45 locekļiem. Rotā iestājās arī ārpus korporācijām esošie studenti, skolu vecāko klašu audzēkņi un citi brīvprātīgie. Atšķirībā no citām vienībām bija, ka liela daļa sastāva bija bez kaujas pieredzes un militārām prasmēm, tāpēc uzreiz tika organizēta to apmācīšana.

Pirmais Studentu rotas uzdevums bija apsargāt Latvijas valdību, kad tā 1919. gada janvārī pārcēlās uz Liepāju. Vēlāk rota piedalījās Kurzemes atbrīvošanas cīņās, kur pie Airītēm 6. martā krita ne vien pulkvedis Oskars Kalpaks, bet arī Studentu Rotas komandieris kapteinis Nikolajs Grundmanis. 1919. gada pavasarī Studentu Rotu pārdēvēja par Studentu bataljonu. Pēc Rīgas atbrīvošanas studentu bataljona kareivji tika pārcelti uz dažādām militārām iestādēm un štābiem, kaut tas tika dibināts no jauna 1919. gada oktobrī, kad Bermonta armija uzbruka Rīgai. Studentu bataljonā tad ietilpināja kā bijušo Studentu Rotas karavīrus tā arī augstskolas studentus, ierēdņus un skolēnus.

Nobeidzot, vēlos mums visiem vēlreiz atgādināt, ka mēs nekad nedrīkstam aizmirst ne tik vien pulkvedi Oskaru Kalpaku, studentu rotu un mūsu leģionārus, bet gan visus, kas cīnījušies par mūsu tautas brīvības iegūšanu, atgūšanu un uzturēšanu. Bez mūsu drošsirdīgiem kareivjiem mēs neviens šeit nebūtu.

Jānis Kārkliņš

Uzruna atceres pasākumā Sv. Krusta baznīcā, Melburnā, 2025. g. 16. martā