Brigitas Strodas kroņu meistarklase Tasmānija

Palielināt / Enlarge

Brigitas Strodas kroņu meistarklase Tasmānija. FOTO Mārtiņš Bičevskis.

Palielināt / Enlarge

Brigita Stroda vada kroņu meistarklasi. FOTO Mārtiņš Bičevskis.

Palielināt / Enlarge

Kroņi top. FOTO Brigita Ozoliņa.

Palielināt / Enlarge

Meistarklases dalībnieki. No kreisās: Klarisa Jēkabsone (Clarissa Jekabson), Stīvs Vuds (Steve Woods), Delia Nikolsa (Nichols), Mārtiņš Jēkabsons, Brigita Stroda, Mārtiņš Bičevskis, Brigita Ozoliņa, Jan Kuplis, Lisa Kuple, Skaidrīte Jēkabsone (pašā priekšā), Elizabete (Elizabeth) Bičevska, Ieva Saule, Andris Kains, Kriss Tilija (Chris Tilley). FOTO Brigita Ozoliņa.

Sestdien, 23. marta, trīspadsmit Tasmānijas latviešu kopienas dalībnieki ieradās Brigitas Ozoliņas mājas mākslas studijā vēsturiskajā Ričmondas pilsētiņa, lai piedalītos Latvijas viešņas, mākslinieces Brigitas Strodas kroņu darināšanas darbnīcā.

Brigita Stroda ieradās Austrālija šī gada 19. martā, lai tikties ar senām paziņām Melburnā un Hobartā. Īsi pirms ierašanās Austrālija no Latvijas Brigita bija Rīgā iegādājusies dzīvokli un uz turieni sākusi pārvest savu dzīves iekārti.

Brigita Stroda ievadīja savu kroņu darbnīcu ar vizuālu prezentāciju par kroņu vēsturi un senām tradīcijām, un ka tās ir ietekmējušas viņas pašas darinātos kroņus.

Brigita ir Austrālijas latviešu māksliniece, dzimusi un uzaugusi Austrālijā latviešu vecāku ģimenē kā viena no trim bērniem. Viņa ieguva Bachelor Of Arts in Dramatic Arts grādu no Viktorijas Mākslas Akadēmijas, un sava laika darbojusies scenogrāfija un menedžmentā.

1993. gadā Brigita pārcēlās uz dzīvi Latvijā, un ir tur darbojusies mākslas un tūrisma laukos.

Pirms dažiem gadiem viņa uzsāka savu darbu kā profesionāla kroņu darinātāja. Tālāk, stāstot par savu kroņu mākslas attīstību, Brigita uzsver, ka viņas darbs atspoguļo mikroscenogrāfiju, caur kuru viņa rada visādas kroņu formācijas, tajos iepinot attiecīgus stāstus. Brigita savos kroņos iepin metālu pinumus, lūžņu materiālus, mežģīnes, krāsainas dekorācijas un spožas krelles, tāda veida veidojot vienreizējas, vizuāli apburošas galvu rotas. Pamatakmens Brigitas kroņu radīšanai ir latviešu kultūras uzturēšana, ka arī tās turpmāko attīstīšanu un spēku došanu. Brigita saka: „Es uzrunāju cilvēka personīgo varu par sevi.“

Brigita tālāk piebilst, ka šādas galvu rotas ir spēcīgs pašizteiksmes līdzeklis, un mazliet brīnās, kāpēc Eiropā kroņu valkāšana vairs nav tik populāra, ka agrāk. Viņas sirds vēlēšanas ir lai tā atgūst savu popularitāti visā Eiropā, un tāpēc cītīgi piestrādā, lai atdzīvinās kroņu valkāšanas tradīcija.

Brigita papildināja savu stāstījumu ar vienu piemēru, kuru piedzīvoja nesen Vācijas uzņēmēju saieta, kur dalībniekiem bija sev jarada kroņi. Uzņēmēji sirsnīgi apsveica Brigitu par tik interesantu nodarbību.

Interesanti pieminēt, ka nākamā Eirovīzijas koncerta 2025. gada, Latvijas grupa Tautumeitas uz skatuves valkās Brigitas radītos kroņus, tāda veida popularizējot kroņu valkāšanas atplauksmi.

Attiecība uz modernas tehnoloģijas ietekmi uz mūsu latviešu kultūru varam secināt, ka jau senos laikos mūsu tautiskos audumos bija redzami motīvi, kuri simbolizē harmoniju starp latviešu kultūru un moderno tehnoloģiju, piemēram, svītrkoda simbolu.

Tālāk Brigita teica cik ļoti viņai patīk darināt kroņus, jo šī nodarbošanās viņai sagādā mieru un labsajūtu. Tomēr, tā ir vientuļa nodarbošanās, un tamdēļ, pasniedzot šāda veida darbnīcas Latvijā un plaša pasaulē, viņai ir iespēja uzņemt kontaktu un sadarboties ar tautiešiem tuvumā un tālumā.

Dažas dienas pirms ierašanās Ričmondā, Tasmānijā Brigitai bija iespēja apmeklēt un izpētīt dažus lietoto drēbju veikalus Melburnas Tūrakas priekšpilsētā, un no turienes iegādātiem skaistiem tērpiem atdalīt vairākus rotājumus, kurus varēja piedāvāt Ričmondas darbnīcas dalībniekiem 23. marta.

Bija beidzot pienācis laiks klātesošie ķerties pie sava krona darināšanas. Brigita paskaidroja, ka šīs dienas kroņi netiks darināti uz metāla rāmi kā parasti, un ka kroņus greznos galvenokārt drēbju materiālu rotājumi. Klātesošiem tiks dotas divas stundas radīt savu mākslas darbu. Pēc tam, tie, kuri vēlas radīt kaut ko sarežģītāku, varēs turpināt strādāt uz savu roku.

Tā kā māksliniecei nebija iespējams paņemt līdzi metāla griežamos darba rīkus, dalībniekiem bija jāsamierinās ar mīkstāku pamata vielu metāla stienīšu vieta, kuri bija samēra viegli salokami un piemērojami vilcēju galvām. Šī viegla konstrukcija tad vēlāk tika apvilkta ar spīdīgām materiālu sloksnēm. Tāda veida ar šķēru, līmes un skavotāju palīdzību sākas radīšanas proces. Brigita sekoja dalībnieku darbam, papildinot to ar video projektora attēliem, parādot vislielāko dažādību kroņu klāsta, tāda veida iedvesmojot dalībniekus radīt individuālus un īpatnējus mākslas darbus. Pašās beigas Brigita pasniedza katram dalībniekam spīdīgu strēmelīti ar supenam, kuras bija ietvertās uz smalku metāla stīpiņu un šo stīpiņu ik katrs iepina sava kroni kā pēdējo greznojumu..

Šīs dienas kroņu darbnīca nesa lielus panākumus un uzsvēra dalībnieku individualitāti, radot kroņus ar dziļi personīgu nozīmi. Varējām ar lepnumu likt tos galvā un savstarpēji dalīties ar to greznumu.

Pateicoties šīs dienas mākslinieces Brigitas Strodas plašām zināšanām kroņu vēsture un to darināšana, mēs apguvām līdz šim neapzinātu Latvijas kultūras sastāvdaļu. Mēs bijām pagodināti iepazīstināties ar Brigitas māksliniecisko vīziju.

Sirsnīgs paldies Brigitai, apdāvinātajai māksliniecei un patriotei, ka atvedi mums uz Tasmāniju tik gardu sālsmaizi!

Maruta Dēliņa Tauriņa
Laikrakstam „Latvietis“