Astoņi stāsti par pirmajiem soļiem

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Latviešu ogļracis Reinhards Vītols pēc darba maiņas ogļraktuvē „Florence Colliery“ Lielbritānijā ap 1950. gadu. Dāvinājis Reinhards Vītols.

Palielināt / Enlarge

Ķivere, kuru latviešu ogļracis Jānis Peniķis izmantoja raktuvēs 20. gadsimta 40. gadu otrajā pusē. Vēlāk viņš to ņēma līdzi uz Kanādu, kur turpināja strādāt raktuvēs. Dāvinājis Jānis Valdmanis.

Palielināt / Enlarge

Aušanas atspoles, izmantotas aušanai fabrikā Anglijā, Bradfordā, pēc Otrā pasaules kara. Īpašnieks nezināms, nonākušas Rūdolfa Priedes darbnīcā Bradfordā. Dāvinājusi Rita Jefimova.

Palielināt / Enlarge

Auduma lāpītājas Bradfordā, 20. gadsimta 50. gadi. Dāvinājusi Aina Novadnieks.

Šā gada 10. aprīlī muzejs un pētniecības centrs Latvieši pasaulē atklās izstādi Pirmie gadi Lielbritānijā: astoņi latvieši stāsta par jaunas dzīves uzsākšanu pēc Otrā pasaules kara. Izstāde būs skatāma līdz 30. jūnijam muzeja izstāžu zālē Berga bazārā – Rīgā, Dzirnavu ielā 84/2. Ieeja izstādē brīva.

Izstāde izgaismo astoņu latviešu dzīves brīdī, kad viņi atstāj bēgļu nometnes un ieceļo svešā zemē. Aculiecinieku interviju citāti, muzeja krājuma priekšmeti un fotogrāfijas sniedz ieskatu viņu dzīves apstākļos 20. gadsimta 40.–50. gadu Lielbritānijā – strādājot slimnīcās, raktuvēs un lauku darbos; dzīvojot barakās, šaurās istabiņās vai labdarības namos; mācoties angļu skolās un universitātēs. Šos latviešus vienoja Tēvzemes zaudējums, skarba pieredze bēgļu nometnēs un cerība uz jaunu, mierīgu dzīvi.

Lielbritānija bija pirmā valsts, kas organizēti uzņēma latviešu bēgļus, īstenojot darbaspēka piesaistes programmas Balt Cygnet un Westward Ho!. 1946.-1950. gadā tur ieceļoja ap 18 000 latviešu no bēgļu nometnēm Vācijā. Dzīves apstākļi pirmajos gados bija grūti – valdīja trūkums, darbs bija smags, bet atalgojums – niecīgs. Daudzi vēlāk emigrēja tālāk, taču aptuveni 13 000 latviešu palika dzīvot Lielbritānijā. Aktīvākie centās atrast cits citu, un jau drīz pēc ieceļošanas daudzviet sāka veidoties spēcīgas latviešu kopienas.

Atklāšanas sarīkojumā 10. aprīlī plkst. 18.00 apmeklētāji varēs ne tikai iepazīt izstādi kuratores Mariannas Auliciemas vadībā, bet arī uzzināt vairāk par Lielbritānijas latviešu kopienas veidošanos režisores Ilzes Kalves dokumentālās filmas Latvieši Apvienotajā Karalistē fragmentos.

Izstāde ievada Lielbritānijas latviešu kopienai veltītu izstāžu un sarīkojumu ciklu muzejā Latvieši pasaulē. Jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās to turpinās izstāde Blezūra skats, kas, izmantojot Harija Blezūra fotogrāfijas, piedāvās ieskatu Anglijas latviešu dzīvē 1960.–1980. gados.

Izstādes „Pirmie gadi Lielbritānijā: astoņi latvieši stāsta“ veidotāji:

Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē“

Kuratore: Marianna Auliciema

Dizains: Džeremijs Smīdss (Jeremy Smedes)

Iekārtojums: Uldis Dimiševskis

Atbalstītāji: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds

Danute Grīnfelde
Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē“