Kad Lieldienas ir īstas

Vai šis gavēņa laiks jums ir bijis garīgo pārdomu laiks? Vai esat biežāk domājuši par Dievu? Vai esat atcerējušies lūgt, it īpaši tad, kad jums ir bijuši grūtāki laiki?

Vēl nav par vēlu. Mēs joprojām atrodamies gavēņa laikā, kura galvenais mērķis ir atgriezties pie Tā Kunga.

Šis varētu būt laiks, kad ļaut Dievam ienākt savā dzīvē, pārdomājot Lieldienu stāstu. Dievs nāca, lai mājotu mūsu vidū, Dievs miesā, Dievs iemiesojies – kā Jēzus. Jēzus, Dieva dēls, bija saistīts ar cilvēkiem no visām dzīves jomām, gan ar ļoti reliģioziem cilvēkiem un tiem, kurus citi uzskatīja par grēciniekiem. Jēzus runāja ar cilvēkiem, un viņš klausījās. Kad viņi lūdza viņus dziedināt, viņš to darīja. Viņš nenāca, lai viņu pielūgtu, tā vietā viņš nāca palīdzēt un kalpot cilvēkiem. Viņš piedeva cilvēkiem Dieva vārdā, lai tie varētu tikt atbrīvoti, lai dzīvotu priecīgu dzīvi. Viņš mīlēja nemīlamo.

Kad pienāca laiks, viņš iejāja Jeruzalemē uz pazemīga ēzeļa. Cilvēki sauca pēc palīdzības „Ozianna“! Lai Viņš viņiem palīdzētu, bet ne tā, kā kāds to būtu gaidījis. Ka Viņš tiem atdotu visu; pat viņa dzīvi. Pēdējās vakariņās viņš deva maizi un vīnu, savu ķermeni un asinis, par kurām viņš zināja, ka viņam tas tiks atņemts. Viņš deva šos sakramenta elementus, lai viņš varētu būt kopā ar saviem sekotājiem mūžīgi. Ikreiz, kad viņi (vai mēs) saņemam maizi un vīnu, mēs savā dzīvē saņemam Dieva klātbūtni caur Jēzu Kristu.

Jēzus varēja izbēgt, taču viņš labprātīgi ziedoja savu dzīvību aiz mīlestības pret visu cilvēci. Viņš nomira pie krusta, pievienojoties visiem cilvēkiem viņu sāpēs un ciešanās. Viņš cieš kopā ar mums arī tagad; mēs nenesam savas nastas vieni. Tāds mums ir Dievs. Dievs, kas ir līdzās mums dzīves kāpumos un kritumos. Īpaši tad, kad mums ir sāpes un dzīve ir grūta. Mēs to zinām, jo Jēzus nomira pie krusta.

Un tad notika neiespējamais. Viena lieta, kas dod mums cerību visu mūžu. Jēzus tika augšāmcelts no miroņiem. Ja mēs ticam Jēzus Kristus augšāmcelšanai, tad mēs varam ticēt arī dzīvei aiz kapa. Tas padara visu atšķirīgu. Bēres tas nenozīmē beigas. Mēs vienkārši atrodamies citā vietā Dieva Visumā; tie, kas ir bijuši pirms mums, joprojām pastāv. Viņi atrodas Dieva tuvākajā klātbūtnē, Dieva mīlošā apskāvienā.

Mēs arī esam Dieva klātbūtnē. Ja jūs ticat Jēzus augšāmcelšanās un mūžīgās dzīves iespējamībai, tas ietekmēs visas mūsu attiecības. Mums nav pārāk cieši jāturas pie tiem, kurus mīlam šajā dzīvē. Mēs varam izbaudīt laiku, kas mums tagad ir dots, nebaidoties tos zaudēt. Viņu dzīves beigās mēs varam atlaist un paļauties, ka mēs viņus ieraudzīsim otrā pusē.

Es ceru, ka jums būs laiks, lai savā sirdī un domās atgrieztos pie Tā Kunga. Ja jau tici, pajautā sev – vai es dzīvoju tā, it kā augšāmcelšanās būtu īsta? Ja nē, varbūt jūs varētu jautāt – vai es gribu ticēt, ka tā ir taisnība? Un ja tā, lūdziet Dievam ticību. Dievs tevi neatraidīs. Dievs vienmēr nāk pie mums mīlestībā.

Prāveste Helga Jansone