Jauna grāmata par Arvīdu Blūmentālu jeb Krokodilu Hariju

Palielināt / Enlarge

Grāmata „„Mīla, karš un krokodili. Arvīda Blūmentāla jeb Krokodilu Harija dzīves stāsts“.

Palielināt / Enlarge

Grāmatas aizmugures vāks.

Palielināt / Enlarge

Ināra Strunga pie krokodila pieminekļa Dundagā. FOTO no Ināras Strungas personīgā arhīva.

Ir iznākusi mana jaunā grāmata par Arvīdu Blūmentālu jeb Krokodilu Hariju (1925-2006), kas šogad 19. martā būtu kļuvis simtgadnieks.

Esmu pētījusi Arvīda dzīvi, rakstot viņa biogrāfiju, un pat apciemoju viņa dzimto Dundagu un pēdējo dzīves vietu Kūberpedijā (Coober Pedy). Man interese radās no vecāsmātes, kas labi pazina Arvīda grāmatu izdevēju Ernestu Jurku un palīdzēja pārdot Arvīda sūtītos krokodilu izbāžņus. Dažreiz vecmāmiņas istaba bija piepildīta ar krokodiliem.

Ko tad esmu atklājusi par Arvīdu un kāpēc vērts viņu pieminēt? Varbūt no sākuma jāteic, ka laiki mainās – bet arī nemainās. Tad, kad Arvīdam bija 16 gadi, viņš iestājās policijas bataljonā (jo Latvijā valdīja vācieši), lai aizstāvētu savu zemi no padomju uzbrukuma. Šodien ienaidnieks atkal glūn pie robežas pēc iebrukuma Ukrainā.

Kāds tad bija Arvīda dzīves gājums? Tēvzemi mīlot un pēc dēkām dzenoties, Arvīds cīnījās latviešu leģionā, tika četras reizes smagi ievainots un kara beigās kļuva par kara gūstekni. Pēc tam viņš bez ģimenes klejoja pa Vācijas dīpīšu nometnēm. 1949. gadā viņa ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. 1951. gadā Arvīds izceļoja uz Austrāliju un apbraukāja šo zemi, strādājot vairākos interesantos darbos, piemēram, kā krokodilu mednieks, gravitācijas mērītājs un beidzot opālu racējs Kūberpedijā.

Kāpēc tad pieminēt šādu personu? Ir vairāki iemesli. Pirmkārt Arvīdam bija interesants raksturs –dažreiz viņš bija nopietns, citreiz jautrs stāstītājs un fantazētājs, kas dzina jokus un krāja cepures, karogus un sieviešu apakšveļu. Otrkārt ir vērts aprakstīt viņa raibo dzīvi un neparastās nodarbošanās. Treškārt – no vēsturiskā viedokļa skatoties, Arvīds pārstāv traģisku paaudzi, kuru stipri satrieca un psihiski un fiziski ievainoja karš. Daudziem šiem bijušiem karavīriem bija lemts klīst vientuļiem pa pasauli, bieži neatgriežoties tēvzemē. Vispārīgi ir svarīgi dokumentēt kura katra latvieša raibo dzīvi diasporā.

Un kas bija īpašs par Arvīdu? Varbūt viņa drosme, patriotisms un radošums, kā arī humora izjūta, kas viņam kādreiz sagādāja nepatikšanas. Un noteikti viņa dēkaiņu gars. Nav daudz tādu, kas varētu noķert un nodīrāt 6 metri garu krokodili, šaut tanku dūres pret krievu tankiem, dzīvot tropu mežos un iztikt no dabas (ogām, austerēm, dzīvnieku aknām), un rakties pazemē meklēt opālus. Un lielīties un mīlēt tik daudz sieviešu – un izdzīvot. Nav tādu, kas šādu dzīvi ir aprakstījuši grāmatās, par kuru visas pasaules mediji ir vēstījuši, un, pie kura ir viesojušās slavenības, tā kā Tina Turner un Olivija Ņūton-Džona (Olivia Newton-John).

Grāmatā ir aprakstīti vairāki jaunumi par Arvīdu, piemēram, par viņa kara gaitām, par pirmo mīlestību, par meitu Ivonnu, kas ir uzradusies, un par slaveno tiesas izmeklēšanu, kurā Arvīds piedalījās. Arī ir pieminēts, kā mēs ar Arvīda māsīcas Ausmas Bukovskas un Ivonnas atbalstu uzstādījām Arvīdam jaunu kapakmeni Kūberpedijā.

Tātad ir vērts Arvīdu pieminēt, ne tikai interesantā rakstura un dēku dēļ, bet arī jo viņš dziļi cieta, cīnoties par Latvijas brīvību un vienmēr palika latvietis, kā Sauleskalns teica – „tie, kas tālu aizklīst pasaulē / Dzimto zemi karstāk iemīlē“.

Grāmata angļu valodā, saucās „Love, War and Crocodiles. A Life of Arvīds Blūmentāls, aka Crocodile Harry“ un ir pieejama interneta veikalos, ieskaitot Amazon. Uz grāmatas vāka redzams, ka Arvīdam mugurā ir opālu krāsu džemperis, ko viņam uzadīja dzimto māju kaimiņiene un žurnāliste Maija Brūvere.

Ināra Strunga
Laikrakstam „Latvietis“