Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Izstādes atklāšana. Astrīde Skulme. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Uga Skulme. „Kompozīcija Divas figūras ar vijoli un nošu lapu“. 1923. Zuzānu kolekcija. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Uga Skulme. „Elza Skulme“. 1926. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Uga Skulme. „Lestenes Bražas“. 1943. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Uga Skulme. „Jurģis“. 1933-1934. FOTO Māris Brancis.

Latviešu mākslā liela nozīme ir Skulmju dzimtai ar diviem brāļiem. Jaunākajam no brāļiem gleznotājam Ugam (1885-1963) šogad svētāma 130 gadu jubileja (otrs ir Otto Skulme, arī gleznotājs). To svinot, 1. martā Tukuma mākslas muzejā (bet ne Rīgā, kurai viņi veltījuši lielāko daļu sava radošā mūža) tika atklāta izstāde Klasiskais modernists Uga Skulme, kas tur skatāma līdz 22. jūnijam. Tajā apkopoti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, mākslas centra Zuzeum un Tukuma muzeja kolekcijas, tomēr liela daļa gleznu nāk no ģimenes krājumiem, kuru pārstāv jubilāra dēla Jurģa Skulmes sieva Astrīde Skulme.

Atgādināšu, ka Uga Skulme nāca pasaulē Jēkabmiestā, kā 19. gs. dēvēja Jēkabpili, namsaimnieka un sīkpilsoņa (cara valdīšanas laikā ikviens tika pieskaitīts pie noteiktas ļaužu kārtas), kaļķu deģa Jēkaba un viņa laulātās draudzenes Jūlijas ģimenē kā septītais desmit bērnu saimē. Vecāki vēlējās, lai viņu atvases saņem pienācīgu izglītību, tādēļ nauda netika žēlota. Uga mācījās gan Jēkabpilī, gan Dubultos, gan arī Rīgā Aleksandra ģimnāzijā, kurā šobrīd atrodas J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Ir saglabājies kāds ap 1909. gadu zīmēts Jēkabpils skats, kas atklāj autora talantīgumu, taču jaunais cilvēks sadomāja mācīties Pēterburgas universitātē un kļūt par mežkopi. Tomēr mākslas pasaule jaunekli par visām lietām piesaistīja visvairāk, tādēļ viņš iestājās un sāka studēt Pēterburgas Mākslas akadēmijas arhitektūras nodaļā. Diemžēl sākās I pasaules karš, un karot bija jādodas arīdzan viņam. Uga Skulme nokļuva frontē, saslima un atveseļojās, atkal nonāca frontē. Pa to laiku pienāca 1920. gads, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas līgums, kas atļāva latviešiem atgriezties dzimtenē.

Pārradies tēvzemē, viņš iestājās Rīgas mākslinieku grupā, kļuva dedzīgs modernisma aizstāvis un rakstīja izstāžu recenzijas. Kā gleznotājs Uga Skulme tajā, Anšlava Eglīša vārdiem runājot, „ir visnemierīgākais, lielākais eksperimentētājs un meklētājs. Viņa gleznotāja gaitas ir visai sarežģītas; pārvarēdams daudzus virzienus un uzsākdams sevī daudzus iespaidus, viņš tomēr veidojies ļoti apzinīgi un mērķtiecīgi un galu galā izstrādājis savu patstāvīgu pieeju un glezniecības veidu“.

Šos meklējumus varam novērot arīdzan Tukuma izstādē. Tā divos Jēkabmiesta gleznojumos, kas tapuši 1921. un 1922. gadā, ēkas attēlotas ar kubistiskām formām un koki un apkārtne atveidota shematiski. Nākošajā gadā tapušā klusajā dabā priekšmeti jau ieguvuši izteikti ģeometrisku formu (Kompozīcija. 1923). Pagāja vēl neliels laika sprīdis un Uga Skulme līdz ar citiem Eiropā pievērsās klasicizējošam reālismam, ko mākslas vēsturē dēvē par Jauno lietišķību. Tajā tapis pirmās sievas Elzas portrets, kurā spēcīgās gaismēnas izceļ jaunās sievietes teju vai skulpturālās formas.

30. gados mākslinieks pietuvojās impresionismam, ļaujot gaismas iespaidā izšķīdināt lietu un priekšmetu tvirtās formas. Tāds ir tapis dēla Jurģa portrets (1933-1934).

Kara laikā viņš satuvinājās ar Irlavas slimnīcas dakteri Krišjāni Katlapu, kurš radīja pirmo mākslas muzeju laukos. Uga Skulme bija viņa draugs un padomdevējs. Viņš daudz gleznoja Irlavas apkārtnē un Lestenē. Te viņš iemūžinājis vēl nesagrauto Irlavas ainavu ar tās vējdzirnavām un vēl skaistajām Zemgales bagātajām lauku sētām, kas drīz vien piedzīvoja kara darbību Kurzemes cietokšņa laikā un pēckara kolektivizācijas briesmas. Tā gleznas atsauc atmiņā mūsu tautas brīvības laikus pirms abas lielvalstis sāka Otro pasaules karu.

Vēl domājot par Ugas Skulmes vietu latviešu mākslas vēsturē, jāatgādina iepriekš pieminētie raksti 20. gs. 20.-30. gadu presē, kurus, apkopotus atsevišķās burtnīcās, tagad izdevis apgāds Neputns. Turpat laisti klajā arīdzan Laimas Slavas sastādītie un dēla Jurģa Skulmes paskaidrotie un papildinātie gleznotāja memuāri Atmiņu grāmata, kas atklāj ļoti daudz faktus un sīkas detaļas, par ko parasti plašāk nestāsta, noklusē vai piemirst.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“