Lieldienu mistērija

Palielināt / Enlarge

Pirms Debesbraukšanas. FOTO R.S.&DeepAI.

Jo kaps bija tukšs. Otrkārt, Jēzus ēda zivis un maizi. Treškārt, rādīja rokas un sānus, kur vēl bija rētas, un mācekļi Viņam varēja pieskarties fiziski. Un ceturtkārt – lauza maizi pie galda un tiem to deva. Tas viss skaidri norāda, ka Viņš pēc Augšāmcelšanās bija fiziskā Miesā, un nevis tikai Gars/Dvēsele vien. Viņš bija, un šobrīd ir – Gars/Dvēsele/Miesa – kā mēs katrs, un tāds Viņš bija kopš dzimšanas brīža līdz Krusta nāvei. Viņš ņēma uz Sevis un nesa mūsu grēkus, slimības, trūkumus un ciešanas – cauri Laikam. Tad, pēc aiziešanas uz īsu brīdi palikdams ārpus fiziskās miesas: „Un Jēzus sauca skaņā balsī: „Tēvs, Es nododu Savu garu Tavās rokās.“ Un, to sacījis, Viņš nomira.“ (Lk.23:46). Un Viņa Miesa tika apglabāta. Bet trešajā dienā – Viņš Augšāmcēlās Atjaunotā Miesā – tādējādi no jauna tapdams pilnīgs Cilvēks – Gars/Dvēsele/Miesa. Tādēļ par Jēzu kristietībā ir radies teiciens – Dzīvais Pestītājs.

Šeit gan jāprecizē, ka saskaņā ar Bībeli – VISI dzīvo, arī tie, kas aizgājuši no šīs Pasaules. To ir jāatceras. Viņpasaulē tie aiziet citā stāvoklī, jo pēc miesas nāves turpina dzīvot cilvēka Dvēsele/Gars, kas ir tas „Tu Pats“, tava Apziņa, kā viena konkrēta būtne, bet bez rupjās fiziskās miesas. To zināja arī Jēzus mācekļi. Bet to nedrīkst jaukt ar Miesas Augšāmcelšanos, ko īstenoja Jēzus Kristus kā Cilvēks-Dievs, un ko mēs visi sagaidām Nākotnē. Jēzus šo apstākli aizrādīja saviem mācekļiem, kad tie sākotnēji noturēja Viņu par Dvēseli/Garu. Jēzus teica: „Redziet Manas rokas un Manas kājas! Es pats tas esmu. Aptaustait Mani un apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.“ (Lk.24:39).

Bībelē sacītais par Jēzus augšāmcelšanos

Pēc tam kaut kas ļoti būtisks bija mainījies.

Jēzus varēja veidot Savu izskatu pēc vēlēšanās, jo Marija sākotnēji Viņu nepazina, un tie, kas Jēzu sastapa Emmaus ceļā, arī Viņu nepazina. Bet kad Viņš Pats gribēja, tad tie Viņu pazina. Otrkārt, Viņš ienāca fiziski noslēgtā telpā un stājās viņu vidū, nevis ienāca pa durvīm. Bet pie galda mielasta laikā, kurā Viņš Pats lauza maizi rokās turēdams, tad atpazīts nozuda, nevis izgāja pa durvīm.

Treškārt, Jēzus fiziski klāt nebūdams, tomēr bija dzirdējis Tomu un citus mācekļus par Viņu runājam, un kad Viņš sastapa Tomu, tad mudināja viņu pārliecināties par Savas Miesas fizikalitāti.

Un ceturtkārt, atvadoties Jēzus pacēlās/pacelts pretīm padebesim, kas Viņu apņēma. Un tikai tad Viņš izzuda viņu skatam.

Ko tas viss liecina? Un ko tas viss, kopā ņemot, mums norāda?

Jēzus Jaunās Miesas īpašības

Pirmkārt, pēc Augšāmcelšanās Jēzus ar nolūku rāda, ka Viņš ir tikpat fizisks, cik iepriekš. Viņš var ēst, runāt, pieskarties citiem, turēt rokās fiziskus priekšmetus. Viņš ir Gars/Dvēsele/Miesa – kā katrs Cilvēks. Viņš ir Miesā. BET! Ir radikāli mainījušās Viņa Miesas īpašības. Tās ir jaunas, dievišķas, neizprotamas, un paaugstinātas. Tās ļauj iet caur slēgtām durvīm, resp. – ierasties telpā momentāni jebkurā vietā, un tikpat pēkšņi nozust. Tās ļauj mainīt savu ārējo izskatu pēc vēlēšanās. Un tās ļauj it kā pretēji gravitācijas likumiem (mums zināmajiem) fiziski pacelties gaisā. Mūsdienās to dēvē levitācija, teleportācija, formas maiņa (shape shifting). Pie tam, tās varbūt ir tikai vēl dažas no dievišķām īpašībām, kas piemīt jaunajai – apskaidrotajai, augšāmceltajai Cilvēka Miesai. Jaunās Derības oriģināltekstā to sauc „soma“ (σόμα, grieķ.). Bet patreizējā fiziskā miesa saucas „sarks“ (σάρκσ, grieķ.), ko pēc nāves gulda sarkofāgā.

Jaunās Miesas apsolījums mums

Jēzus Miesas Augšāmcelšanās ir arī mūsu miesas augšāmcelšanās garantija. Jēzus Jaunā Miesa ir arī mūsu jaunās miesas apsolījums. Un neatkarīgi – vai cilvēka miesa „sarks“ top apglabāta, vai pelnos izkaisīta, – augšāmcelšanās cēlienā Tas Dieva Spēks, kas Kristu ir uzcēlis no miroņiem, arī mūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas kā „soma“. Jo cilvēks ir Gars/Dvēsele/Miesa. Katrs cilvēks. Un Dieva Tā Kunga nodoms ir tādu veidot Cilvēku arī mūžībā – Trīsvienīgu. Jēzus Kristus Miesas Augšāmcelšanās to mums droši apzieģelē. Un Augšāmceltā Jēzus Kristus Debesbraukšana dod mums orientieri uz vēl tālāko attīstību, pāri par Zemes robežām. „Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai.“ (1.Tes.5:23).

Viņš tagad ir Dievs-Cilvēks, un pēc mērogiem lielāks par mūsu Universu. Mēs abstrakti sakām: „sēž pie Tēva Labās Rokas“. Caur Viņu mūsu Universs un Multiverss, Visums un Izplatījums – ir radīts, ar visu Dzīvību Tajā. Nāc, Kungs Jēzu!

Lai gods, slava un pateicība Dievam Tēvam, visa Radītājam, Dievam Dēlam, mūsu Kungam un Pestītājam, un Dievam Svētajam Garam, visa uzturētājam un svētītājam! Amen

Mācītājs Raimonds Sokolovskis