|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 844, 2025. g. 8. maijā
Ieva Freinberga -
Grāmatas „Bēgšana no Berlīnes: Latviešu 15. SS divīzijas Januma kaujas grupas neticamais ceļojums 1945. gada aprīlī“ vāks.
Pulkvedis Vilis Janums sava karavīru priekšgalā. FOTO Kadrs no filmas.
Latviešu karavīri Kalbē, Vācijā. FOTO Kadrs no filmas.
Latviešu karavīri Kalbē, Vācijā. FOTO Kadrs no filmas.
Pulkvedis Vilis Janums un pulkvežleitnants Edvīns Bušmanis. FOTO Kadrs no filmas.
Latviešu karavīri ASV armijas smagajās automašīnās. FOTO Kadrs no filmas.
Latviešu karavīri ASV armijas smagajās automašīnās. FOTO Kadrs no filmas.
Karte no grāmatas.
Karte no grāmatas. Viļa Januma kaujas grupas maršruts, apejot Berlīni.
Otrais pasaules karš joprojām gruzd un sāp. Mūsu vectēvi un vecvectēvi – latviešu karavīri šajā karā joprojām ir karstu strīdu un diskusiju avots. Visvieglāk ir noliegt. Tāpēc ka nezina. Šis ir arī ļoti maz pētīts temats. Tāpēc vēl jo svarīgāks bija sarīkojums „Latviešu virsnieks starp vēstures dzirnakmeņiem“, kuru 29. aprīlī rīkoja Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar Latvijas nacionālo karavīru biedrību.
Sarīkojumā atvēršanas svētkus pieredzēja vairākkārt godalgotā britu žurnālista un vēsturnieka Vinsenta Hanta (Vincent Hunt) ceturtā un jaunākā grāmata par Latvijas vēsturi – Bēgšana no Berlīnes: Latviešu 15. SS divīzijas Januma kaujas grupas neticamais ceļojums 1945. gada aprīlī („Escape from Berlin: The Incredible Journey of the Latvian 15th SS Janums Battle Group April 1945“).
Grāmata stāsta par leģendārā pulkveža Viļa Januma kaujas grupas pēdējām dienām 1945. gada aprīlī. Lai glābtu aptuveni 850 latviešu karavīru no bezjēdzīgām kaujām Berlīnē un padošanās padomju gūstā, grupas komandieris pulkvedis V. Janums apzināti ignorēja Vācijas armijas vadības pavēli doties uz Berlīni, lai to aizstāvētu, bet tā vietā ar savu kaujas grupu apgāja apkārt Berlīnei un padevās gūstā ASV armijai.
Darbs balstīts Viļa Januma adjutanta pulkvežleitnanta Edvīna Bušmaņa dienasgrāmatā, kas soli pa solim atklāj viņu neticamās bēgšanas dramatismu. Dienasgrāmatas oriģinālu glabā Latvijas Kara muzejs, un kopā ar citām muzeja apkoptajām liecībām tā plaši izmantota V. Hanta grāmatā.
Pētījuma autors klātesošos ne tikai iepazīstināja ar darba tapšanas gaitu, bet parādīja arī dzīvu, unikālu vēstures liecību – filmu, kurā dokumentēti notikumi, par kuriem iepriekš bija tikai dzirdēts nostāstos un lasīts atmiņās. Tie bija amerikāņu armijas operatoru Kalbē, Vācijā, filmētie kadri ar latviešu 15. divīzijas padošanos. V. Hants apraksta filmā redzēto: leģionāri formastērpos, bet bez zīmotnēm – kāpj ASV armijas smagajās automašīnās, amerikāņi viņus saskaita, viss notiek pavisam mierīgi, amerikāņu militārā policija dod norādes – tā bija ļoti apjomīga operācija. Šo ārkārtīgi vērtīgo vēstures liecību V. Hants atrada ASV Holokausta muzejā, kur viņš bija nonācis materiālu meklējumos topošajai grāmatai.
Turklāt viņš bija devies arī uz Vāciju, lai izstaigātu 15. divīzijas maršrutu. Vēlāk šie latviešu karavīri nokļuva Zēdelgemas karagūstekņu nometnē, no kurienes pēc tam devās uz Lielbritāniju, ASV, Austrāliju u.c. valstīm, veidojot sākumu pēckara latviešu trimdas sabiedrībai.
Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis Aivars Sinka Vili Janumu raksturo kā ārkārtīgi spēcīgu personību un uzskata, ka viņš bija viens no visizcilākajiem latviešu virsniekiem. A. Sinka uzsver, ka Vinsenta Hanta grāmata ir ļoti svarīga tieši tādēļ, ka žurnālists materiālus tai ir sakopojis no daudziem vēsturiskiem avotiem: „Hants paspēja Anglijā nointervēt bijušos leģionārus, tāpēc grāmatā ir iekļautas to karavīru liecības, kuri toreiz piedalījās šajā pārgājienā. Tas viņa grāmatu padara unikālu.“
A. Sinka izceļ ārkārtīgi lielo vērtību – Hanta atrasto filmu, kurā dokumentēts brīdis, kad leģionāri kāpj ASV armijas automašīnās – šajos kadros var redzēt arī pašu pulkvedi Janumu.
„Var teikt – kopš brīža, kad Janums apzināti izlēma dezertēt, viņš ar saviem karavīriem no leģionāriem kļuva par Latvijas armijas karavīriem,“ uzsver DV CV priekšsēdis. „Viņi bija gājuši šo kara ceļu, lai mēģinātu nosargāt Latviju. Un vēlāk trimdas apstākļos turpināja savu cīņu pret padomju virskundzību Latvijā. Tas ir patiešām varonīgs stāsts.“
Grāmatas atvēršanai sekoja vēsturnieku diskusija. Tajā piedalījās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta direktors Dr. hist. Uldis Neiburgs; Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis Aivars Sinka; Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins un Latvijas Kara muzeja Vēstures departamenta Kara un militārās vēstures pētniecības nodaļas vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Diskusiju vadīja Latvijas Radio žurnālists un publicists Eduards Liniņš.
Diskusijas dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem par latviešu virsnieku lomu, nozīmi, motivāciju un darbību Otrā pasaules kara laikā, kad bija jāizdara sarežģītas personīgas un profesionālas izvēles, atrodoties starp divu lielvaru dzirnakmeņiem.
Daži no diskusijas tematiem:
Pēc diskusijas klātesošie varēja uzdot vēsturniekiem jautājumus.
Sarīkojuma noslēgumā notika aizkustinoša sadziedāšanās ar kori „Tēvija“, kur šo sadziedāšanos līdzfinansēja Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programma.
Šāds sarunu vakaru cikls notiek jau otro sezonu. Tā mērķis ir stiprināt latviešu sabiedrības un latviešu karavīru kopības apziņu.
Kopīgu vēsturisko apziņu sekmēs arī pulkveža V. Januma piemiņas godināšana Ogres Neatkarības laukumā. Ogres novada pašvaldība iecerējusi godināt Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieka, viena no Daugavas Vanagu dibinātājiem un to pirmā priekšsēža pulkveža Januma piemiņu, 4. maijā atklājot viņam veltītu pieminekli, kas būs daļa no Neatkarības laukuma un Brīvības ceļa ekspozīcijas, kur būs godināta arī citu Latvijai nozīmīgu personību piemiņa.
Par Januma pieminekli pēdējā laikā ir bijis ļoti daudz diskusiju – vai sarkanbaltsarkanais leģionāru vairodziņš līdzās militārajam formas tērpam ir saderīgs ar spēkā esošajiem Latvijas likumiem. Tomēr Saeimas atbildīgā apakškomisija kopā ar ekspertiem nupat atzinusi, ka pieļaujams ir piemineklis, kurā Janums tiek attēlots Latvijas armijas, nevis leģionāra formastērpā un sarkanbaltsarkanais vairogs paliek kā vizuāls elements un nav daļa no apģērba – vairodziņš būs novietots uz pieminekļa postamenta kā atsevišķs simbols.
Secinājums: vairogs, ko valkājuši leģionāri, nav skatāms tikai un vienīgi kontekstā ar šo leģionāru formastērpu. Tā ir pilnīgi atsevišķa zīme, kas Trešā reiha dokumentos nav bijusi reglamentēta, lai mēs to šodien uztvertu kā nacisma simbolu – uzsver Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus.
Darbs pie vēsturiskās patiesības atzīšanas turpinās. DV CV priekšsēdis Aivars Sinka turpina sarunas ar Rīgas Domes pārstāvjiem, lai Viļa Januma vārds sabiedrībā izskanētu aizvien plašāk un viņa vārds tiktu pelnīti godināts, veltot pulkvedim kādu piemiņas vietu arī Rīgā.
V. Hanta atrastās filmas kadros redzami daudzi jauni puiši un vīri, kuri cerēja aizstāvēt savu Latviju. Varbūt starp viņiem ir arī Tavs vectēvs vai vecvectēvs? Vai Tu pazīsti kādu no viņiem?
Filmu skaties te: https://dvcv.org.lv/dvcv-%E2%80%98ratsnama%E2%80%99-sapulces?77
Ieva Freinberga