Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Latviešu vienotība ir tēma, par ko var daudz rakstīt bet reizē brīnīties. Vislielākā kopības izpausme ir Dziesmu un deju svētki, kuri katrus piecus gadus pierāda, ka tūkstošiem latviešu var, ka teicienā, „dziedāt no vienas dziesmu lapas“. Mums šie svētki patīk tik daudz, ka „tukšajos“ gados tiek rīkoti dažādi varianti – šogad tuvojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuri no 5. jūlija līdz 13. jūlijam pulcēs 37 500 dalībniekus.

Dziesmu un deju svētku likums nosaka: „Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa. Dziesmu un deju svētkus tradicionāli veido Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki“. Likums nosaka, ka Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, un ka Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.

Tuvākā laikā, no 26. līdz 29. jūnijam Latvijā jau 13. reizi notiks Starptautiskais folkloras festivāls Baltica, kas šogad ar tēmu Valoda īpaši svinēs latviešu valodas dažādību un lībiešu valodu. Festivālā pulcēsies 3110 dalībnieki no visas Latvijas un diasporas, kā arī ārvalstu viesi no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Peru.

Pretstats dziesmotai vienotībai ir politiskā šķelšanās. Pašvaldību vēlēšanas notiks 5. jūnijā. Lielākā pašvaldībā – Rīgā – tiks ievēlēti 60 deputāti. Uz šīm 60 vietām sacenšas 740 kandidāti no 16 sarakstiem. Jāsaka „sarakstiem“, jo dažos sarakstos ir sametušās kopā vairākas partijas. Viena dīvainība – 10 sarakstiem ir vairāk nekā 60 kandidāti katram. Tātad – partija uzstāda vairāk savus kandidātus, nekā iespējams iebalsot.

Rīgā jaunākajam kandidātam ir 18 gadi, bet vecākam – 87 gadi. Virs 70 gadiem ir 44 kandidāti. 456 kandidāti ir latvieši, 70 krievi, tad vēl uzdotas 10 citas tautības, bet 186 kandidāti nav norādījuši savu tautību. Šajā sakarībā ir interesanti, ka Latvijas Krievu savienība nepiedalās pašvaldības vēlēšanās Rīgā, bet tomēr kandidē Rēzeknē, Liepājā un Salaspils novadā.

Partiju nosaukumi ir daudz un dažādi, un ne vienmēr saskan ar partijas īstiem mērķiem. Partijas bieži ir drīzāk veidotas ap personībām, ne ap politiskām filozofijām. Tāpēc vēl arvien 35 gadus pēc neatkarības atgūšanas nav iespējams apvienoties mazākā skaita partijās.

Vai varam iedomāties, ka jaunievēlētā Rīgas dome sadziedās tāpat kā lielais Dziesmu svētku koris? Tas gan būtu vareni!

GN
2025. g. 29. maijā