ES pārtrauc Krievijas mēslošanas līdzekļu importu

Palielināt / Enlarge

Inese Vaidere. FOTO Publicitātes foto.

„Liels gandarījums, ka kolēģi ar lielu, pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja manu ziņojumu par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas un mēslošanas līdzekļu importa pārtraukšanu. Bija jāiegulda liels darbs, lai kolēģus par to pārliecinātu, jo plašu pretkampaņu veica Rietumeiropas lielo lauksaimnieku lobijs,“ uzsver Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgā ziņotāja par šo likumprojektu.

Nupat pieņemtais ziņojums regulai „Par izmaiņām muitas nodokļos, kas piemērojami konkrētām importētām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuras tieši vai netieši eksportētas no minētajām valstīm“ paredz pasākumus, lai pakāpeniski trīs gadu laikā pārtrauktu mēslošanas līdzekļu un pārējo lauksaimniecības produktu importu no Krievijas. Jaunie noteikumi stāsies spēkā jau pavisam drīz – no šī gada pirmā jūlija.

Savā uzrunā pirms balsojuma, Starptautiskās tirdzniecības komitejas deputāte I. Vaidere uzsvēra: „Daudzi lauksaimniecības produktu ražotāji ir kļuvuši atkarīgi no Krievijas mēslošanas līdzekļu importa. Atkarību no Krievijas gāzes aizstāj jauna atkarība no Krievijas mēslošanas līdzekļiem, kuru ražošanā izmanto lēto Krievijas gāzi. Turklāt tas ir negatīvi ietekmējis Eiropas mēslošanas līdzekļu rūpniecību.“ Viņa arī aicināja deputātus noraidīt iesniegtos grozījumus, lai tādējādi lieki neaizkavētu likuma stāšanos spēkā, jo to pieņemšana novestu pie ilgstošām sarunām ar dalībvalstīm.

„Pieņemt šo ziņojumu bija ļoti svarīgi, jo tādējādi tiks pakāpeniski pārtraukta tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju, iezīmējot ceļu uz Krievijas kara finansēšanas patraukšanu,“ skaidro EP deputāte.

Inese Vaidere uzsver, ka Latvija, Igaunija, Čehija, Zviedrija, aizstāvot mūsu Eiropas vērtības, jau kara sākumā bija atteikušās no agresora produkcijas importa, kamēr citviet lauksaimnieki ir izmantojuši Krievijas lēto produkciju, radot negodīgu konkurenci Eiropā.

Viņa skaidro, ka šie noteikumi salāgo gan Eiropas mēslošanas līdzekļu ražotāju intereses, gan arī lauksaimnieku. Tas ir lielā mērā kompromiss. Tā kā tarifus paredzēts piemērot pakāpeniski, tas ļauj lauksaimniekiem pielāgoties, bet Eiropas mēslošanas līdzekļu ražošanas uzņēmumiem nostabilizēties. Netiek sagaidītas ievērojamas cenu izmaiņas, taču, ja tomēr tiktu novērots būtisks cenu kāpums, Eiropas Komisija ir apliecinājusi gatavību rīkoties, lai situāciju risinātu un nodrošinātu lauksaimniekiem atbalstu. Piemēram, Eiropas Komisija var uz laiku apstādināt muitas tarifu piemērošanu citām valstīm, no kurām ES importē mēslošanas līdzekļus.

Informāciju sagatavoja

Ineses Vaideres birojs.
2025. gada 22. maijā