|
|
Laiks Latvijā: |
Pērles uz stipra diedziņa saverot
Deviņas dienas Latviju savienoja kāds īpašs, kartēs neiezīmēts ceļš
Laikraksts Latvietis Nr. 848, 2025. g. 5. jūnijā
Anita Mellupe -
Ieteikt draugiem.lv
Limbažu mazpilsētas miers ir mānīgs, ik pa laikam to uzviļņo kāds no „kultūras devītajiem viļņiem“. Dejotāji un dziedātāji te izauguši paaudžu paaudzēs, kā sēnes pēc silti labvēlīga lietus. FOTO Anita Mellupe.
Ingu Krišāni, Dziesmu svētku gājiena idejas autori un režisori, 29. maijā nesatieku tautas tērpā, viņas „darba forma“ ir krekliņš ar uzrakstu „Ejam!“ Ingas dzīvesspara noslēpums meklējams jau šūpulī: dziesmām un stāstiem bagātā ģimenē un bērnībā nemierīgās Gaujas krastos. FOTO Anita Mellupe.
Ingu Krišāni, Dziesmu svētku gājiena idejas autori un režisori, 29. maijā nesatieku tautas tērpā, viņas „darba forma“ ir krekliņš ar uzrakstu „Ejam!“ Ingas dzīvesspara noslēpums meklējams jau šūpulī: dziesmām un stāstiem bagātā ģimenē un bērnībā nemierīgās Gaujas krastos. FOTO Anita Mellupe.
Šajos svētkos meitenes Rīgā demonstrēs skolas solā pašu dizainētus un izgatavotus tērpus. Četras limbažnieces nopelnījušas to godu būt izcilniešu pulkā. Fotogrāfijā gan apskatāma tikai viena tautumeita – ar cēlāko vainagu galvā. FOTO Anita Mellupe.
Eduards Grāvītis saņem kolektīvu „pērlītes“, viņa smaids ir kā papildus ceļazīme braucienam uz Rīgu. FOTO Anita Mellupe.
29. maija svētku epicentrā: Taisa Aruma ar saviem mazajiem dejotājiem un novada Domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. FOTO Anita Mellupe.
Kadrs no 30. maija koncerta ģenerālmēģinājuma – tā uzmundrinošās skaņas atbalsojās visā pilsētā. FOTO Anita Mellupe.
Vakara koncerts „Ir viena laimes zeme“ bija sirsnīgi asprātīgs un režijā raits, par to paldies visiem, it visiem! FOTO Anita Mellupe.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā Vērmanes parkā mirdzēs – no dalībnieku „pērlītēm“ veidotais – objekts Vijums. 29. maija saulainajā pēcpusdienā „pērļu“ zvejnieki ieradās Limbažos. Glītajā busiņā ar intriģējošo uzrakstu „Savīšanās ceļš“ jau ceturtajā pagarajā braucienā bija devusies neparastās ieceres autore – Inga Krišāne. (Oficiālos dokumentos viņa iegrāmatota kā lielā svētku gājiena Radi projekta vadītāja un režisore. Arī 2010., 2015. un 2021. gada svētku koncepcijas neparastumi tika izloloti Ingas sirdī un prātā: svītru kods, burtu burvība, rotaļa u.c. Šogad Vērmanes dārza sirdī, pie lauvām, Inga strādā ciešā tandēmā ar Rūdolfu Baltiņu un Elīnu Punculi.) Ingas Krišānes pārinieks ceļā uz Limbažiem jeb vēstnesis – ceļā uz Vidzemes izteikti latvisko novadu – ir virsdiriģents Eduards Grāvītis; viņa sirdī šim novadam īpaša vieta. Jaunos gados tieši Lēdurgā Grāvītis uzsāka savas emocionāli piesātinātās un gara spēka pilnās kordiriģenta gaitas.
Limbažnieki nemaz nemāk kaut ko saorganizēt uz vieglu roku. Novadā dziesmu un deju tradīcijas ir kā stelles, ap kurām čaklas rokas nebeidz darboties nekad – veco audeklu nenogriežot un pagātnes pieredzi nenopulgājot. Limbaži gadu gadiem var lepoties arī par to, ka tieši viņu „Tīne“ visai Latvijai noauž kilometru kilometrus tautisko brunču auduma. Bērnu un jauniešu centra direktore Ilze Žūriņa-Davidčuka ir lakoniska un pārliecinoša: 735 mūsējiem šis būs mūžam neaizmirstams pavasaris. No Limbažu novada uz unikālo svētku simbolu galvaspilsētā tiek nogādātas 53 „pērlītes“. Virtenei pievienojot arī tos pāris kolektīvus, kuri veiksmīgi startēja novada skatē, bet uz Rīgu nedosies. Limbažu novads uz lielajiem svētkiem apmācījis un saposis 735 bērnus un jauniešus (par lielo aktivitāti uzteicamas skolotāju un vecāku, un pats par sevi saprotams – arī novada domes – rūpes)!
Visā valstī šopavasar bērni ar sajūsmu izrotā un noformē sava kolektīva, kopas vai pulciņa „pērlīti“, pavisam tādām Rīgā jāatmirdz 2426 – šāda ir lieliski iepriecinošā statistika. „Pērles“ dzimtenes ceļos savāca ne tikai koru virsdiriģenti Edgars Vītols, Mārtiņš Klišāns, Eduards Grāvītis un Romāns Vanags, arī dejotāju autoritātes: Zanda Mūrniece, Rūta Cīrule, Ilze Mažāne, Liene Lūse, Indra Filipsone un Agris Daņiļevičs.
Mazs informatīvs papildinājums. Limbažnieki, iezīmējot Baumaņu Kārļa dzimšanas dienu, dziedāja un dejoja visu maija mēnesi. 11. maijā pirmoreiz tautās iznesa 191 metru garo sarkanbaltsarkano karogu (lūk, karoga izmēra atminējums – himnas autors kopā ar savu tautu iesoļo 191. gadā)! 24. maijā varens, viesu papildināts, kopkoris, Viļķenē – Baumaņu Kārļa dzimtenē – godam nodziedāja gandrīz nedzirdētas Baumaņa kompozīcijas. Dziesmas gars kārtējo reizi izklīdināja negaisa padebešus un koristi varēja gavilēt, kad maģiskus skatus un žestus pār viņiem pacēla vairāki viesdiriģenti, arī harizmātiskā Aira Birziņa, šarmantais Ints Teterovskis un novada dzīvā leģenda – Māra Skride. (Tieši šajā dienā diriģents Ārijs Šķepasts Mārai atgādināja – viņa bijusi pirmā, kas no senām nošu lapām Baumaņu Kārļa darbus pārcēla dziedātāju balsīs. Savukārt cienījamā diriģente klātesošos pārsteidza ar speciāli šai dienai Viļķenes baznīcā izstādītām gleznām.)
Atgriežoties pie 29. maija. Pilsētas centrālajā laukumā – pie simboliskās kamolstrūklakas – īpaša cieņa tika parādīta deju svētku bišu mātei Taisai Arumai. (Jau nākamās dienas vakarā mazie un puslielie limbažnieki pulcējās koncertā, kurā vecāki un citi interesenti varēja novērtēt daļu no lielo svētku repertuāra – bet savdabīgā stāstā iemūžinātu. Limbažniekiem ir plašas sirdis, viņi labprāt uzņem viesus, uz brīvdabas estrādes skatuves dejotāju pulkā bija arī stalti jaunie ādažnieki un rīdzinieki, – visiem kopā bija ko pabrīnīties, ka tik ierastā vieta papildināta ar dzīvespriecīgu jaunu vides objektu – strūklakām. Mazļaužiem pieskatuvē prieku sagādāja īstas siena kaudzes no īsta siena, balts zirgs un pāris raibu kazlēnu. Tā teikt, lauku idille pilsētas centrā.)
Tā bijis un tā būs, Dziesmu un deju svētku laikā Rīgas centru par varenāko latviešu tautas spēka artēriju pārvērš dalībnieku GĀJIENS. Jau 2010. gadā Inga Krišāne iedibināja divplūsmu gājienu, kura sākums ir Laimas pulkstenis, sadalīšanās divās upēs – pie Brīvības pieminekļa un atkalapvienošanās – pie Elizabetes ielas. Līdz ar to gājiens laika dimensijā ir divreiz īsāks nekā pieaugušajiem. Bērni ir dinamiski, viņiem jāpaspēj papusdienot un nenokavēt noslēguma koncertu Mežaparkā, – tā Inga. Pirmoreiz pati gājienā piedalījos 1995. gadā, būdama Talsu ģimnāzijas meiteņu kora pavadone, kopā ar savējiem nakšņoju Imantas ģimnāzijā. 2000. gadā tiku par pūtēju orķestra koncerta režisora asistenti, bet palīdzēju arī režisoram Arnim Ozolam Noslēguma koncertā. Man bija uzticēts sekot scenārijam un atbildēt par aktieriem. Liktenim labpatikās pajokot: Ozols bija izdomājis tieši tajā laikā paviesoties Francijā, tālab svētku dienā estrādē kā galvenā režisētāja attapos es viena pati!... 2005. gadā jau biju gājiena režisora asistentes amatā, pūtēju koncertam – režisore. Pūtēju lielkoncerta „Tā radās skaņa“ režisore esmu arī šogad. Mūsu īsās sarunas nobeigumā Inga pasmaida: Kur gājiena laikā būšu es? Protams, pašā gājiena astē!
29. maijā limbažniekus sirsnīgi uzrunāja dzīvesprieka paraugs – kordiriģents Eduards Grāvītis –, tieši viņš no dziedātāju rokām saņēma „pērles“ un saudzīgi ievietoja busiņā. Eduarda raibā un krāšņā koru vadītāja pieredze aizsākusies, kā jau minēju, darbā ar Lēdurgas kori, Grāvītis savulaik atjaunoja un spodrināja Vecpiebalgas dziedātāju balsis: tolaik korī kolhozniekus nācies pierunāt, personiski apbraukājot mehāniskās darbnīcas un lopu fermas. Rīgas koru elitē un starptautiskajos festivālos Grāvīša sirds un rokas ierakstīja leģendāros korus Senais kalns un Auseklis. Bet galvenā caurlaide, kura devusi prasmi un spēku, jau sākot ar VIII Skolēnu svētkiem, lai droši stātos jaunatnes priekšā: Eduards no zēna kājas bijis aizrautīgs dziedātājs, turklāt pilns niķu un stiķu! (Ceru, ka Eduards reiz uzrakstīs memuārus, to lielisks pirmsākums meklējams Likteņstāstu reiz izdotajā grāmatā Likteņdziesma.) Un galvenais – viņa iedvesmojošais darbs gana sūrajos mēģinājumos daudzās jaunās sirdīs iegravēs tādu pašu laimes un kopības sajūtu, kādu skolas gados Dziesmu svētkos iemantoju arī es, neizlaižot no skatiena Jāni Erenštreitu.
Anita Mellupe
speciāli laikrakstam „Latvietis“
Pirmais Anitas Mellupes fotostāsts sērijā KAD DZIESMA un DEJA IZIET IELĀS
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
