Austrālijas latvieši 2025. gada Rīgas maratonā

Palielināt / Enlarge

Lija Andersone un Greiems Andersons. FOTO Kristo Parksepp.

Palielināt / Enlarge

Mārtiņš Līdums. FOTO sportfoto.com.

Palielināt / Enlarge

Gints Ceplenieks sveic skrējējus pie Brīvības pieminekļu. Pie viņa Anita Andersone. FOTO Vineta Freimane.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Anita Andersone un Vineta Freimane. FOTO no Vinetas Freimanes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Skrējiem izniedza banānus pie finiša. Kā redzams, tie bija populāri! FOTO Anita Andersone.

Palielināt / Enlarge

Ballīte Folklubā ALA pagrabā pēc skriešanas. Priekšā Anna Kļučņika un Lija Andersone. Fonā Oskars Graudiņš (neskrēja), Marks Bormanis un Mārtiņš Līdums. FOTO Anita Andersone.

Rīgas maratona 35 gadu jubilejas skrējienus 2025. gada 18. maijā atzīmēja ar 6 km, 10 km, pusmaratona (21,1 km) un pilnu maratona (42,2 km) distancēm. Vairāk kā 40 000 dalībnieku vidū bija Austrālijas latviešu un ģimenes locekļu kontingents: Marks Bormanis, Lija un Greiems Andersoni pilnā maratonā; Martiņš Līdums pusmaratonā; un 6 km skrējienā – Anita Andersone, Linda un Andis Graudiņi, un Martinš un Elizabete Bičevski.

Kopā ar Anitu Andersoni skrēja arī Vineta Freimane, kura nesen atgriezās Latvijā pēc 3 nostrādātajiem gadiem Latvijas jaunatvērtajā vēstniecībā Kanberā. Anita bija pārliecinājusi skrējienā pārstāvēt Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA) Mārīti Klaviņu no Vācijas, PBLA vice-priekšsēdi, un Raitu Eglīti, PBLA izpilddirektoru, no Rīgas, kopīgi uzrīkojot arī pēc-maratona satikšanos Vecrīgā.

Maratona rezultāti atklāj, ka bija daudzi citi skrējēji, kuri piereģistrējušies no Austrālijas – 24 maratonā, 15 pusmaratonā un 4 desmit kilometru distancē. Nevienam no šiem dalībniekiem nav man pazīstami, nav arī latviešu vārds – ne pirmais, ne otrais. Man žēl, ka nevaru par šiem skrējējiem sniegt papildu informāciju.

Ir ierasti, ka ikgadējā trase visām distancēm sākas un beidzas Daugavas krastmalā, Vecrīgā, un ved pāri tiltiem turpatpakaļ uz Pārdaugavu, caur Rīgas centru un Vecrīgu. Šogad pilnais maratona maršruts ietvēra ne tikai 3 tiltus („Akmens tiltu“ – divas reizes, „Dienvidu tiltu“ un „Vanšu tiltu“), bet arī ekskursiju pa Mežaparka dzīvojamo rajonu, pēc tam caur mežu un ap Dziesmu svētku estrādi.

Maratons sākās pulksten 7 no rīta. Laika apstākļi nebija īpaši vējaini, ne auksti. Tomēr neatlaidīgās lietus gāzes bija ļoti nevēlamas. Mēs ar Liju skrējām kopā, no sākuma līdz beigām. Tas bija Lijas pirmais pilnais maratona distances skrējiens.

Mūsu līdzjūtēju komanda (Anita un draugi Gunta ar Ziedoni), mūs uzmundrināja, kad mēs bijām sasnieguši Mežaparku. Mums bija arī īslaicīgi grupu apskāvieni, vispirms sastopoties ar virsdiriģentu Gintu Ceplenieku (un viņa koristiem), kuri iedrošināja skrējējus pie Brīvības pieminekļa, pēc tam tālāk Brīvības ielā, ar populāro dziedātāju Katrīnu Dimantu, kura pie mikrofona deva tālāk skriešanas spēku ar stiprinošiem uzsaucieniem „LIJA!“, „GRAHAM!“ un „AUSTRĀLIJA“!

Es iepriekš biju skrējis Rīgas maratonu 2018. gadā. Tajā laikā es cietu no ceļgala traumas, ko ārstēju ar degvīna un kāpostu lapu kompresi, ko vietējie saimnieki bija apliecinājuši, kā drošu un izplatītu tūskas un iekaisuma ārstēšanas metodi. Šogad atkārtota ceļgala problēma tika ārstēta tradicionālāk ar Diānas Stupeles fizioterapijas palīdzību un viņas vadītajām brīvdabas treniņu sesijām, kopā ar Latvijas sportistu grupu, tostarp Beižingas olimpieti, Artūru Matisonu. Bez šaubām šis ir viens no maniem divu mēnešu Latvijā pavadītajiem spilgtākajiem piedzīvojumiem.

Šīgada maratona skrējiena beigās mēs ar Liju drīz pēc pusdienlaika atgriezāmies mājās, lai atgūtos. Es paliku mājās, bet Lija ar lielu izturību pēc īsa brītiņa atgriezās centrā kopā ar Anitu, kura devās uz 6 km skrējiena startu – un pēcsacīkšu svinībām Vecrīgā Krīšjāņa Putņiņa vadītajās telpās Folkklubs Ala Pagrabs un jaunnosauktajā PIGA gastrobārs.

Visvairāk pelnījis atzinību bija Mārtiņš Lidums, kurš izcilā laikā, 1:16:45, noskrēja pusmaratonu. Martiņš ieņēma 5. vietu vīriešu vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem.

Rīgas maratons pirmo reizi notika 1991. gadā, 2019. gadā iegūstot Pasaules vieglatlētikas savienības piešķirto prestižo Zelta zīmes maratona statusu (ar šādu atzinību vienīgais Ziemeļeiropā), šogad piesaistot skrējējus no 107 valstīm.

Ātrākais maratona vīrieša skrējējs bija Melikhaja Frans no Dienvidāfrikas Republikas 2:13:20. Nākamos trīs vīriešus šķīra tikai 17 sekundes. Ātrākais latviešu vīrietis bija devītās vietas ieguvējs Kristaps Bērziņš ar laiku 2:25:40. Pirmo vietu sieviešu kategorijā ieguva Ajantu Kumela no Etiopijas ar laiku 2:28:24. Ātrākā latviete bija sestās vietas ieguvēja Anna Kļučņika ar laiku 2:50:18. Anna ir ļoti populāra sportiste un pievienojās pēc sacensību svinībās Vecrīgā saviem draugiem, arī jaunākajiem Austrālijas skrējējiem.

2026. gadā Rīga maija vidū atkal svinēs Rīgas maratonu.

Greims Andersons (Graham Anderson)
Laikrakstam „Latvietis“