Tagad jūtu patiesu saikni ar Latviešu Luterāņu Baznīcu Pasaulē

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Arhibīskaps Žols pieņem sveicējus. Centrā Austrālijas prāveste Helga Jansone. FOTO Rihards Puriņš.

Palielināt / Enlarge

Ceturtais no priekšas – Pēteris Saulītis. FOTO Rihards Puriņš.

Palielināt / Enlarge

Bērnu sirsnīgie vēlējumi arhibīskapam. FOTO Rihards Puriņš.

Man ir tik aizraujoši būt daļai no draudzes, kas ir visā pasaulē. Beidzot man bija iespēja satikt LELBP (Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca Pasaulē) virsvaldes 21 amatpersonu; 11 garīdzniekus vai prāvestus, un 10 laiju personas, kurus iepriekš biju satikusi tikai tiešsaistē. Plašākas baznīcas darbs man kļuva dzīvs ar nozīmi. Mēs visi piedalījāmies plenārsēdē vairāku diena garumā (24-28. aprīlī). Mēs atskatījāmies uz paveikto darbu apgabalos, kur ir latviešu draudzes ap pasauli, un kas iet labi. Mēs arī pārrunājām mūsu izaicinājumus. Piemēram, ieinteresēt jaunākus cilvēkus kļūt par mācītājiem vai pat nākt uz dievkalpojumiem. Tas arī bija laiks, lai apspriestu latviešu luterāņu baznīcas nākotni visā pasaulē. Mūsu draudzes priekšnieks Pēteris Saulītis ir kalpojis LELBP prezidijā. Plenārsēdē viņš tika ievēlēts par LELBP Laju viceprezidentu. Varētu teikt, ka Pēteris ir arhibīskapa kreisā roka. Prāveste Anita Vārsberga-Pāža ir arhibīskapa garīgā vietniece vai garīgā viceprezidente.

Arhibīskapa Kārļa Žoļa konsekrācija bija fantastiska. Par to aprakstīja mācītājs Guntis Bukalders, ko jūs varējāt izlasīt pēdējā laikrakstā Latvietis. Es tikai vēlos piebilst, ka tā tiešām bija garīga un spēcīga pieredze. Torņakalna baznīca bija piepildīta ar cilvēkiem un svēto garu, ar mūziku, un ar cerību!

Melburnas un Adelaides latviešu skolas bērni, kā arī bērni citās draudzēs visā pasaulē bija iekrāsojuši sirsniņas, kuras tika uzkārtas bērza zaros un pasniegtas arhibīskapam ar bērnu sirsnīgiem vēlējumiem. Latvijas bērni no vairākām vietām tos pienesa un dāvināja arhibīskapam.

Pirmdien pēc konsekrācījas virsvalde atkal sanāca kopā uz plenārsēdi, un dzirdējām arhibīskapa Kārļa Žola vīziju LELBP nākotnei. Jaunam arhibīskapam prioritāte ir, ka mēs cenšamies strādāt, lai draudzes un draudžu locekļi jūtās, ka mēs esam viena saime un lielāka vienotība. Mums ir nepieciešams veidot šo sadraudzību, lai tā būtu īsta, patiesa un dzīva. Mēs esam darbarīki Dieva rokās, kas to vienotību veidojam. Tajā vakarā mēs noturējām dievkalpojumu, lai arī izteikt pateicību arhibīskapai emeritus Laumai Zušēvicei par viņas desmit gadiem kā LELBP arhibīskape. Viņa tik mīlīgi un centīgi strādāja baznīcas labā. Un ar asarām bet arī ar prieku viņa mūs visus svētīja ar savu lielo mīlīgo sirdi. Viņa ir priecīga, ka jaunais arhibīskaps dzīvo Latvijā.

Kā jūs varbūt zināt ir vēl viena Latviešu Luterāņu sinode Latvijā; LELB (Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca). 7. jūnijā šo gadu LELB ievēlēs jaunu arhibīskapu – Jānis Vanags ir atkāpies no amata. Cerība ir, ka LELBP un LELB varēs ar cieņu strādāt blakus, neskatoties uz teoloģiskajām un baznīcas atšķirībām.

Jūsu zināšanai: LELBP kopumā ir 85 baznīcas visā pasaulē. Latvijā ir 8 draudzes un vairākas LELBP kopas. Latvijā ir 15 garīdznieki, kuri pieder LELBP. Jūs varat uzzināt vairāk par LELBP www.lelbpasaule.lv. ALELDA (Austrālijas Latviešu Evanģeliski Luterisko Draudžu Apvienības) pieder LELBP un mums ir trīs draudzes; Melburnā, Adelaidē un Brisbenā. Mums būs sinodālā sēde šī gada 26. oktobrī.

Viena lieta man kļuva ievērojama pēc sarunas ar vismaz septiņiem cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā. Viņiem nav latviešu sabiedrība, lai piederētu tā, kā mēs šeit ārpus Latvijas. Cilvēki šeit varētu būt pazīstami 70 gadus. Neatkarīgi no tā, vai cilvēki ir vai nav labi draugi, viņi zina viens par otra dzīvi, un kad tas aiziet mūžībā, apmeklē to cilvēku bēres.

Viens cilvēks Latvijā man stāstīja, ka uz viņas vīra bērēm ieradās tikai viens cilvēks, kurš nebija no ģimenes. Cits man stāstīja, ka pazīst tikai 3 cilvēkus apkārtnē pēc tam, kad tur dzīvoja vairākus gadu desmitus. Latviešiem Latvijā nav latviešu nams vai Tālava, kurp doties sestdienas rītā, kur kāds apsēstos un atrast citu ar kuru parunāties un uzdzert kafiju un paēst pīrāgus. Latvieši, kas dzīvo starp latviešiem, var būt draugi no skolas, darba vai kopīgas intereses. Bet šie ilgstoši ciešie sakari, kas mums ir trimdā, ir reti. Vientulībā viņiem apkārt nav cilvēku, kuriem rūp viņu dzīvē notiekošais.

Tā kā LELBP ministrijas – draudzes un kopienas – piedāvā iekļaujošu un pretimnākošu teoloģisku alternatīvu, domāju, ka baznīcai ir potenciāls augt Latvijā. Tā var būt svarīga piederības un saiknes vieta, kur cilvēki rūpējas viens par otru. Es piekrītu arhibīskapei emeritus Laumai, ka tas tiešām ir labi, ka jaunais arhibīskaps rezidē Latvijā. Kad arhibs. Kārlis Žols brauc ciemos pie latviešiem citās valstīs, mūsu vienotība turpinās augt. Viņam jau ir plāns nākamā gada laikā apmeklēt Austrāliju. Vairāk par to, kad lietas tiks apstiprinātas.

Prāveste Helga Jansone
Laikrakstam „Latvietis“