Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās. Drošības iestādes ziņo, ka nav novērotas nekādas iejaukšanas vēlēšanu procesā, un tāpēc nav iemeslu apšaubīt rezultātu godīgumu.

Bet balsu skaitīšana nemaz negāja gludi, un notikušais tiek aprakstīts kā „fiasko“, kura vārda nozīme vietnē tezaurs.lv ir uzdota kā „galīga neveiksme, neizdošanās“.

Šī gada pašvaldību vēlēšanām tika izstrādāti jauna dizaina vēlēšanu biļeteni ar domu, ka vairs nevajadzēs ar roku saskaitīt visus „plusus“ un „mīnusus“, kuras vēlētāji var likt pie katra atsevišķa kandidāta, bet varēs biļetenus vienkārši „iebarot“ skenerī, kurš tad automātiski visu piereģistrēs, un sistēma pati saskaitīs.

Jaunā vēlēšanu tehnoloģiskā sistēma jau iepriekš vēlēšanas dienās nedarbojās gluži tā kā vajadzētu. Un pašas vēlēšanas dienas vakarā, kad skeneriem vajadzēja ātri tikt galā ar skaitīšanu, izveidojās lieli kavējumi. Tai vietā, lai pārietu uzreiz uz izsludināto „Plānu B“ – manuālo skaitīšanu – Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nogaidīja vairākas stundas, pirms deva šādu rīkojumu.

Ministru prezidente Evika Siliņa rakstīja savā „X“ kontā: „Vēlēšanu rezultātu skaitīšanas kavēšanās un tehniskās problēmas sistēmām ir tieša CVK un VDAA* atbildība. CVK nepamatota vilcināšanās vēlēšanu iecirkņos atļaut pāriet uz manuālu balsu skaitīšanu atbilstoši iepriekš apstiprinātam plānam B nav attaisnojama. (..) Šāda tūļāšanās un sistēmu kavēšanās ir nepieņemama un nedrīkst tikt pieļauta. Par notikušo prasīšu skaidru atbildību un konkrētus risinājumus no atbildīgajām amatpersonām.“

Savukārt, valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā Facebook kontā rakstīja: „Diemžēl Centrālā vēlēšanu komisija un Valsts digitālās attīstības aģentūra ir izgāzušās šī procesa organizācijā, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.“

Jaunās informātikas sistēmās vienmēr var būt problēmas, bet tāpēc pastāv testēšana. Šajā gadījumā nevarēja būt nekādi pārsteigumi. Bija precīzi zināms, cik daudz vēlēšanu iecirkņu darbosies, bija aptuveni zināms cik daudz biļetenu būs jāskenē un kad tie būs jāskenē. Viss process pašā iecirknī vajadzēja būt precīzi izstrādātam.

Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Jorens Liopa aģentūrai LETA ir teicis, ka vēlēšanu sistēma ir divus gadus veidota platforma, kurai jāpārdomā gan infrastruktūra, gan sistēmas arhitektūra un „bišķīt jāpilnveido uz Saeimas vēlēšanām“, lai process būtu ātrāks un efektīvāks. Viņš aizbildinājās ar apgalvojumu, ka dzīvē situācija atšķiras no testa vides, tostarp dzīvē esot lietotāju papildu darbības, ko testa vidē nevar identificēt.

Te tikai jāpiebilst, ka, acīmredzot, testa vide nav bijusi pietiekami kvalitatīvi izveidota.

Pašvaldību vēlēšanu rezultāti ir kārtējo reizi pierādījuši, ka Latvijas balsstiesīgie lielā mērā nesaprot demokrātijas spēku. Visā Latvijā vēlēšanās piedalījās tikai 646 867 jeb 46,97% no 1 377 183 balsstiesīgiem. Vēlētāju izvēle bieži bija tāda, kas neveicinātu Latvijas un katras konkrētās pašvaldības izaugsmi. Liekas, ka lielāka ticamība ir bijusi piešķirta kandidātu pacilājošām frāzēm un jauniem solījumiem nekā agrāk lauztiem solījumiem.

Ļoti svarīga ir patiesās informācijas izplatīšana un dezinformācijas apkarošana. Lai varam balsot kā informēti pilsoņi.

GN
2025. g. 12. jūnijā

* Valsts digitālās attīstības aģentūra