Nezināmie Svētki

Kad mācīju ticības mācību Daugavas skolā, man patika šinī gada laikā jautāt skolniekiem, „Kas ir trīs galvenie baznīcas svētki?“ Bērni parasti uzminēja pirmos divus: „Ziemsvētki.“ „Lieldienas.“ Tad klusums. Reti kāds varēja uzminēt kas trešie lielākie baznīcas svētki. Daži sāka minēt, „Valentīnas diena?“ „Jāņi?“ „Mana dzimšanas diena?“ Ir žēl, ka šie trešie svarīgākie svētki daudziem nav zināmi. Mūsu senčiem tas būtu neiedomājams. Latvija kā valsts nopietni sāka veidoties sakarā ar šiem svētkiem. Tie arī ne pa velti tiek aprakstīti kā „baznīcas dzimšanas diena.“ Mēs tos saucam par Vasarsvētkiem.

Kāpēc mūsu senči to atcerētos vai cienītu? Vēsturnieka Gundars Ceipes vārdos, „Galveno zemes atmodas eksplozijas momentu uzskata 1739. gada Vasarsvētku svinības dienas. Vidzemē sāka masveidu notikt vārdos grūti aprakstāmas vēl nebijušas brīnumainas lietas. Vasarsvētku galvenā saiešana notika zem klajas debess diakonāta priekšā, jo telpas bija par šauru. Notika tas, ko aprakstīt un saprast ir neiespējami, ja pats neesi piedzīvojis kaut ko vismaz attāli līdzīgu. Pār šiem cilvēkiem Gaujas krastā atvērās Dieva valstības debesis, no kurām pār cilvēku dvēselēm izlijas Svētais Dieva gars… Pašā dziļākajā verdzības bedrē bija sācies Svētā Gara žēlastības un cilvēku pārvēršanas darbs. Tas eksplozīvi sākās un ilgi neatslāba. Šis latviešiem bija un ir svētumu svētums, kā debesis atvērās un tautā ienāca uzvarētāju ticības spars un pašas debesis.“

Tas atspoguļo kas notika pirmos Vasarsvētkos. „Kad Vasarsvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā, un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja.“ (Ap.Dar.2:1-2). Pēc Lieldienām kad Jēzus mācekļi atkal sāka Viņam ticēt Viņš teica, „Bet palieciet pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.“ (Lk. 24:49). Jēzus pēdējie vārdi Saviem mācekļiem pirms Vasarsvētkiem bija, „Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.“ (Ap.Dar.1:8). Vasarsvētkos tas piepildījās, un turpināja. Apustulis Pāvils, kas tikai pēc tam nāca pie ticības un tika pildīts ar Svēto Gara, rakstīja, „lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.“ (1Kor.2:5). Mēs joprojām dzīvojam „pēdejās dienās“ kad Svētā Gara spēks tiek izliets pār tiem, kas to lūdz un vēlas. Rezultāts ir ka mēs zinām „Jēzus ir Kungs“ un apliecinām to citiem.

Bērēs bieži dzirdam Jēzus atvadu vārdus pēdējā vakarēdienā. „Un, kur Es noeju, to ceļu jūs zināt. Toms Viņam saka: „Kungs mēs nezinām, kurp Tu ej; kā lai mēs zinātu ceļu?“ Toms atspoguļo ko daudzi domā, bet varbūt atklāti nesaka, „mēs nezinām.“ Angliski tādu cilvēku apraksta ar vārdu, „agnostic“ – „bez zināšanas.“ Tomam tas mainījās pēc Lieldienām, kad viņš Jēzu redzēja un izteicās, „Mans Kungs un mans Dievs!“ Tomēr, viņš vai neviens nebija saņēmis Tēva apsolījumu.

Svētā Gara spēks ne tikai atļauj mums ticēt Jēzum un Dieva mīlestībai uz mums, bet tas ir domāts stiprināt mūs būt par lieciniekiem šai mīlestībai pārejai pasaulei. Tas ir kas notika ar agro baznīcu, kas no sākuma tikai bija jūdu sekta, kamēr tā auga un izplatās līdz pasaules galam. Tas spēks atveda Brāļu draudzes uz Latviju, un caur viņām ļāva latviešiem šo spēku piedzīvot. Tas mudināja latviešus iet tālāk līdz kamēr Latvija kā valsts tika izveidota kā Dieva svētīta zeme.

Jautājums paliek mums: „Ko Vasarsvētki mums nozīmē?“ „Vai pazīstam šo spēku no augšienes?“ „Uz kā mūsu ticība paļaujas?“

Novēlu jums sekot mūsu senču pēdās to zināt, piedzīvot, un nest to tālāk citiem. Priecīgus Vasarsvētkus jums visiem! Mācītājs Aldis

To mīlestības spēku sveicu, Ko Dievs man Jēzū dāvājis,
Es necienīgu sevi teicu, Ka mani tā Viņš mīlējis.
Uz sevi domāt grēks man būtu, Šo mīlestību vien lai jūtu.

Cik mīļi mani turi vērā, Cik ļoti manis ilgojies!
Kaut izdotos man tādā mērā Pie Tevis cieši pieglausties!
Tu, Kungs, pie sevis mani sējis, Tu man', es Tevi izredzējis.

Sirds jūt, Tu esi mana rota, Tev vienam es šeit dzīvoju.
Šī dzīvība lai Tev vien dota, Ko pasaulē es mantotu?
Pie Tevis mieru atradīšu, Tu mani velc, es paklausīšu.

Tavs vārds, ak Jēzu, lai jel pilda Pavisam manu dvēseli,
Lai Tava mīlestība silda, Ka varu atstāt pasauli,
Un vārdos, darbos, visās lietās Lai Tev vien manī būtu vietas!