Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latviešu Ciems Melburnā – 25 gadi

Ieskats vēsturē

Laikraksts Latvietis Nr. 147, 2011. g. 25. maijā
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LatviesuCiems

Aprūpes nama oriģinālais plānojums 1983. gadā – Ansis Skulte.

Ābeļdārzs Dienvidvantirnā, kura vietā tagad plešās Latviešu ciems.

Būvlaukuma gatavošana Ciemam.

Latviešu Ciema pamatakmeni liekot 1985. g. 31. martā. Runā Arvīds Prods, no viņa pa kreisi Ruta Slapjuma un Rasma Vugule.

Aprūpes nams ceļas.

Kad meklējams sākums idejai par Latviešu ciemu, kas ir sākums Ciemam?

Citēšu no Archīva 28. sējuma: „Jau 1968. gada decembŗa gadasapulcē Latviešu apvienība Austrālijā uzdeva Melburnas latviešu savstarpējā fonda priekšsēdim Arvīdam Prodam skaidrot iespējas biedrības dibināšanai, kas tiesīga kārtot dzīvības un veselības apdrošināšanu līdzīgi slimokasēm Latvijā un celt pensionāru mītnes.“

Tas bija laiks, kad arī Austrālijas valdība ļoti labprāt atbalstīja šādu ideju.

Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā arvien biežāk latviešu sabiedrībā izskanēja doma, ka būtu jāpadomā par dzīvokļiem latviešu pensionāriem. Emīla Dēliņa laikrakstā Austrālijas Latvietis par to rakstīja Z. Bārda, kā arī prof. E. Dunsdorfs. Pēdējais 1972. gadā izveda nejaušības izlases aptauju par Aprūpes nama-mītnes nepieciešamību. Šajā aptaujā tika gūta tautiešu atsaucība un piekrišana. Jautājumi bija – Vai vēlaties, lai iekārto latviešu: a) veco ļaužu mītni; b) aprūpes namu (Nursing Home)?

Melburnas Latviešu organizāciju apvienība (MLOA) 1973. gadā izvēlēja I. Daliņu, R. Hartmani, P. Leju, A. Produ un K. Ramatu, lai viņi veiktu nepieciešamos priekšdarbus Savstarpējās palīdzības biedrības (SPB) dibināšanai.

Rasma Hartmane (vēlāk Vugule), pirmā talcinieču vadītāja, piedalījās jau pirmajā pensionāru nama celšanas komitejā 1973. g. Pateicoties viņai, samērā īsā laikā tika noorganizēta talcinieku kopa ar 30 loceklēm. Tā aktīvi rūpējās par ziedojumu vākšanu Ciemam, kā arī par sarīkojumu organizēšanu ziedojumu vākšanai.

1974. gadā notiek SPB dibināšanas sapulce, kurā tiek ievēlēta valde sekojošā sastāvā: Arvīds Prods (priekšnieks), Ivars Daliņš, Daina Brēmane-Holdena, Rasma Hartmane, Pēteris Leja, Kaspars Ramats un Jānis Vērnieks, bet uzticībnieki: Arturs Kenne, Andris Miglis un Uldis Šterns. Šajā laikā turpinās aktīvi iesāktā līdzekļu vākšana. Nākamajā – 1975. gadā, paralēli līdzekļu vākšanai, notiek apbūves zemes gabala meklēšana, un jau 1976. gadā tiek nopirkta zeme Hērstbridža (Hurstbridge) apkārtnē. 1978. gadā tiek saņemta būvatļauja, bet vietējā pašpārvalde to vēlāk atsauca, paskaidrojot, ka latvieši Hērstbridžā ierīkošot geto. Palīdzības biedrība lēmumu pārsūdz Melburnas Plānošanas tribunālā, bet bez sekmēm.

1975. g. R. Hartmane un talcinieki rīkoja balli, ko kuplināja Hugo Misiņa dziesmuspēle Zeme galvenais. Šo uzvedumu noskatījās ap 200 cilvēku, pienesot $1415 peļņu.

Viena otrai sekoja talcinieču kopas rīkotās un kupli apmeklētās tējas pēcpusdienas, kurās tika spēlētas Hugo Misiņa sarakstītās dziesmuspēles: Zeme galvenais (1975. g.), Rīga, mana Rīga (1976. g., 427 skatītāji, $2300 peļņa), Aiz tiem puriem, aiz tiem mežiem (1977. gada jūnijā, Melburnas Latviešu namā, 397 skatītāji, $1559 peļņa), Nāc un sēdies kulbā (1978. gada 30. aprīlī un 7. maijā, Melburnas Latviešu namā, 431 skatītājs, $2679 peļņa), Lai ar kādi vēji pūš (1979. g. 6. un 20. maijā, Melburnas Latviešu namā, 422 skatītāji, $2495 peļņa) un Raibs karogs plīvo mastā (1980. g. 11. un 25. maijā, Melburnas Latviešu namā, 441 skatītājs, $2300 peļņa) Valdas Rubes režijā un Dziesmu kavalkāde – uzvedums četrās ainās, kurā bija fragmenti no Hugo Misiņa dziesmu spēlēm (1981. g. 22. novembrī, Melburnas Latviešu namā, apmēram 170 apmeklētāju, $967). Tēlotāji bija gan dažāda vecuma, gan arī no dažādām vietām, bet galvenokārt aktieri no Austrālijas Latviešu teātra un Melburnas Latviešu biedrības jauktā kora Rota dziedātāji.

Kopā 11 izrādes noskatījās aptuveni 2500 tautieši, tādā veidā atbalstot Latviešu ciemu – SPB fondu ar $13 726 kopējo atlikumu.

1979. gadā tiek sameklēts cits būvlaukums – šoreiz – Dienvidvantirnā (South Wantirna). No Noksa (Knox) pilsētas pašpārvaldes tiek lūgta un saņemta atļauja Latviešu ciema būvēšanai. Ciema plānošanas atļauju saņem 1981. gadā, un ātri sākas Ciema būves priekšdarbi.

1982. gadā R. Hartmane-Vugule atteicās no talcinieku kopas vadības, un par vadītāju ievēl Mirdzu Saulīti, kas ir arī talcinieku kopas pārstāve valdē.

Turpinās talkas, līdzekļu vākšanas sarīkojumi un tiek uzsāktas sarunas ar valdību par valsts pabalsta saņemšanu, kas vainagojas ar $ 542 080 valdības piešķirtā pabalstā saņemšanu ēkas būvei.

Biedrības labvēle Anete Elvīra Silarāja, mūžībā aizejot, atstāja savā testamentā novēlējumu SPB, apmēram, $ 180 000.

1984. gadā A. Prods atsakās turpmāk kandidēt, un Latviešu SPB vadību pārņem Ruta Slapjuma.

1984. gadā tiek sagatavoti jauni plāni Latviešu ciemam, tiek apstiprināti būves plāni, un valde paraksta būves līgumu. 1985. gada 31. martā liek pamatakmeni Ciemam, tādā veidā iesākot būvdarbus, un pavisam drīz – jau 14. jūlijā tiek svinēti Spāru svētki. Tā paša gada 17. novembrī notiek ēkas iesvētīšana, bet jau 1986. gada janvārī jaunuzceltajā Aprūpes namā tiek uzņemti pirmie iemītnieki.

Bet visu šo laiku nenorimst talcinieku atbalsts. Sākot jau ar Aprūpes nama būvlaukuma sagatavošanas talkām, kurās desmitiem atsaucīgu talcinieku izraktās ābelītes zāģēja, cirta un sadedzināja. Tas vien bija darbs vairākām nedēļām, un allaž par talcinieku azaida gatavošanu rūpējās īpašuma pārzine Klāra Kuka. Ciema labvēļi un talcinieki nesavtīgi palīdzēja gan gatavojot pusdienas nedēļas nogalēs, gan sarīkojumu organizēšanā, kā arī līdzekļu sagādē. Piemēram, akadēmiskā vienība Auseklis, izveidoja, apstādīja un kopa arhitektes Emīlijas Špīlbergas izplānoto dārzu. Turpinās arī Hugo Misiņa sarakstīto dziesmu spēļu, tā saukto Misiņa Operu iestudēšana. 1987. g. 21. jūnijā, Melburnas Latviešu namā uzvests tiek Mazliet sentimentāli, bet 1988. g. 27. novembrī Vai tad mēs nu gluži bešā – Latviešu ciema talcinieču sarīkojums Melburnas Latviešu namā.

1991. g. 28. aprīlī, Latviešu ciemā – Vēlreiz Rīgā, kā arī 15 gadu darbības atceres sarīkojums Talka nāca sētiņā Melburnas Latviešu namā, 8. oktobrī.

Aprūpes nama (hosteļa) 5 gadu pastāvēšana tiek svinēta 1991. gada 18. maijā.

1992. gada aprīlī Austrālijas valdība piešķīra $ 362 850 lielu pabalstu, lai paplašinātu Latviešu ciemu, kas arī notiek, un jau 1993. gada maijā atkal sākas būvdarbi. Šajā pat gadā Ciema Lielā zāle tiek nosaukta par Anetes Elvīras Silarājas zāli.

1993. gada oktobrī ir pabeigtas 11 hosteļa istabas, bet 1994. gadā februārī jau uzsākta 7 māju būvēšana. 1999. gadā tika pabeigtas vairākas zīmīgas būves, kā piemēram Ciema baznīca, dārznieka istaba, garāža mazajam busiņam, vēl četras privātmājas un Sarīkojumu zālē (tautā saukts Prieka nams).

SPB valdē visus gadus ir darbojusies kāda no talcinieču kopas pārstāvēm, pašreiz tā ir Nora Žubecka. SPB čaklo dāmu – talcinieču kopa laiku pa laikam ar plašu vērienu noorganizē atklātus sarīkojumus, cienājot ar pašu gatavotiem gardumiem, rīkojot loterijas izlozi u.c. Sarīkojumi ir kupli apmeklēti un dod arvien pienesumu SPB kasē, lai uzturētu un labiekārtotu Latviešu ciemu.

Agrākos gados tika rīkoti četri sarīkojumi gadā, bet pēdējos gados ir trīs lielāki sarīkojumi, kurus vada Ingrīda Ozoliņa Houka (Hawke).

2002. gadā tiek palielināta Reģistrācijas (Receptions) telpa un dārza, kurā auga papardes, vietā tagad ir viesu istaba. Liels darbs veikts 2010. gadā, kad Aprūpes namā 13 istabas pārbūvētas, iekārtojot katrai privāto dušu un labierīcību telpu. Bet darbi pie Latviešu Ciema labiekārtošanas, uzlabošanas nebeidzas: tiek krāsots, labots, mainīti paklāji.

Šogad Ciems svin savas pastāvēšanas 25 gadus, bet tas, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pilnīgi gatavs, jo gan uzlabojumi, gan labiekārtošanas darbi arvien turpināsies... Arvien tiek gaidīti talcinieki, arvien tiek gaidītas palīdzīgas rokas un labvēļu atbalsts. Šī latviešu paaudze, kas tagad pavada Latviešu Ciemā savu pelnīto atpūtu ir tā, pateicoties kurai latviešiem Melburnā ir sava latviešu baznīca, savs Latviešu Nams un skola un Savs Ciems.

Cēlu krēslu vakarā,
Lai sēž mana māmuliņa:
Mātei kājas piekusušas,
Visu dienu tekājot.

( LTDz, K 1935, 2319).

Materiālus apkopoja Ilze Nāgela

Pateicos Norai Žubeckai un Dagnijai Bamfordai (Balmford) par sniegto informāciju, kā arī izmantoti dati no Archīva 28. sējuma. ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com