Aizvesto piemiņas akts Sidnejā

Palielināt / Enlarge

Skatuvi bija dekorējuši Vija Spoģe-Erdmane, Pēteris Erdmanis un Andris Kariks. FOTO Valdis Krādziņš.

Palielināt / Enlarge

Ukrainas armijas karavīrs Nazars sēž starp Jaundienvidvelsas Ukraiņu padomes priekšsēdētāju Endrjū Mencinski un Jaundienvidvelsas Ukraiņu padomes kultūras direktoru Olju Olhoviku. FOTO Lietuvas vēstniecība Austrālijā.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas latviešu vīru koris. FOTO Lietuvas vēstniecība Austrālijā.

Palielināt / Enlarge

Igauņu koris „Kooskõlas“. FOTO Lietuvas vēstniecība Austrālijā.

Palielināt / Enlarge

Lietuviešu ansamblis „Atspindys“. FOTO Lietuvas vēstniecība Austrālijā.

Palielināt / Enlarge

Mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson). FOTO Lietuvas vēstniecība Austrālijā.

Aizvesto piemiņas akts notika svētdien, 15. jūnijā, plkst. 14.00 Sidnejas latviešu nama lielajā zālē. Piedalījās kupls skaits baltiešu. Latvijas vēstnieks Kanberā, Marģers Krams, bija atvainojies, jo bija jāpiedalās Aizvesto piemiņas aktā Melburnā.

Aktā Sidnejā piedalījās Igaunijas vēstniecības Kanberā pilnvarotā Merike Grunthal un Lietuvas vēstniecības pilnvarotā Kanberā Skaiste Aniuliene, kā arī Igaunijas goda konsuls Sulev Kalamae. Piedalījās arī citi baltiešu pārstāvji. Bija ukraiņu pārstāvji Endrjū Mencinskis (Andrew Mencinsky), Ukraiņu padomes Jaundienvidvelsā (JDV) priekšsēdis un Katerīna Argirū (Kateryna Argyrou), Austrālijas Ukraiņu organizāciju federācijas priekšsēde.

Dziedāja Austrālijas himnu. Andris Kariks, Apvienotās baltiešu komitejas priekšsēdis, uzrunāja klātesošos. Pagājuši ir 84 gadi kopš 1941. gada 14. jūnija, kad vardarbīgi deportēja ap 60 000 nevainīgus iedzīvotājus no Baltijas valstīm uz Sibīriju. Igauņi, latvieši un lietuvieši ir iesakņojušies savu dzimto zemju dabā, ar dziesmu un deju. Vēl runāja Dr Juho Looveer, igauņu sabiedrību padomes priekšsēdis un māc. Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson), kas noskaitīja Sv. Franciska lūgšanu un Tēvareizi. Pēc tam lietuviešu priesteris Juozas Deveikis noskaitīja lūgšanu.

Galveno runu teica ukrainiete Olja Olhovika (Olya Olkhovyk), ukraiņu padomes JDV kultūras direktore. 2022. gada martā, sākoties krievu uzbrukumam, viņa ar savu trīs gadus veco meitiņu bēgusi no Kijivas Ukrainā. Grūtākais bijis atstāt ģimeni. Pieminot baltiešu deportācijas 1941. gadā, viņa teica, ka tas ir bijis genocīda paveids. Tagad krievi ir deportējuši daudz ukraiņu bērnus uz Krieviju. Ukraiņu karavīri ir cīnījušies ļoti varonīgi. Runas beigās viņa stāstīja, kā var ziedot Ukrainas atbalstam.

Pēc viņas runāja, ar tulka starpniecību Ukrainas armijas karavīrs Nazars, kam ir veiktas vairāk kā 10 operācijas, lai izlabotu viņa sadragāto kāju. 18 gadu vecumā viņš ir pieteicies Ukrainas armijai, lai aizsargātu savu ģimeni, draudzeni, Odesu un Ukrainu. Viņu apbalvoja par varoņdarbiem, aizsargājot Bahmutu. 2023. gadā novembrī viņu smagi ievainoja drons, kuru nevarēja novērst tehnisko speciālistu trūkuma dēļ. Viņu no karalauka aizveda bušmāsters (Austrālijā ražota apvidus mašīna) Kāja vēl nav atkopusies. Viņš stāstīja, ka ne tikai Eiropa ir apdraudēta, bet arī Indo-Pacifikas reģions. Viņš lūdza, lai atbalsta Ukrainu.

Runāja arī Matt Bendt, igaunis, brīvprātīgais Ukrainā. Viņa vecāmāte pēc deportācijas uz Sibīriju atgriezās dzimtenē. Cits radinieks, ukrainis ir kritis 2022. gadā aizstāvot Kijivu. Kā brīvprātīgais Matt ir koordinējis sūtījumus no Igaunijas un Somijas, izvadājis medicīnu, žņaugus (kas ir glābuši daudz dzīvību) un citus medicīniskos piederumus. Viņš ieteica ieinteresētiem arī strādāt šinī jomā.

Sekoja klusuma brīdis pieminot igauņu, latviešu, lietuviešu un ukraiņu upurus. A. Kariks piekodināja visiem būt priecīgiem.

Sākās akta koncerta daļa. Pirmie uzstājās igauņu jauktais koris Kooskolas, kurā bija 18 dziedātāju. Vadīja Kieran Scott, muzikālā direktore Dr Naomi Kūpere (Cooper) un pianists Kevin Vangs (Wang). Dziedāja dziesmas Mis need ohjad meida hoidvad, Allikas, Sa oled ainus un Elukoor. (Jāpiemin, ka šogad notiks Igaunijas dziesmu svētki)

Pēc tam lietuviešu ansamblis Atspindys dziedāja vairākas tautas dziesmas. *Jauniete Austeja Vytaite dziedāja Man patinka un noskaitīja savu dzejoli Soviets. Jadvyga Dambrauskas, 91 gadus veca un Grazina Pranauskas dziedāja deportēto lietuviešu dziesmu Leiskit i tevyne (Ļauj man atgriezties tēvijā). Apmēram 119 000 lietuviešu deportēja uz Sibīriju starp 1940-1953. gadam. Jadvigas tēvs, Antanas Semenauskas pēc kara šuva Lietuvas partizāniem apģērbu. Čeka viņu apcietināja un notiesāja uz 25 gadiem Arhangeļskas rajonā. Viņš atgriezās dzimtenē. *(Šo informāciju piegādāja Dr Grazina Pranauskas. Viņa arī uzstādīja scenāriju un sagatavoja Austeju Vytaiti dziedāšanā un dzejoļa lasīšanā.)

Biedrības priekšnieks Jānis Čečiņš visiem paziņoja, ka Valda Liepiņa, kas darbojas okupācijas muzeja valdē, oktobrī apciemos Sidneju un sniegs referātu ar pilnīgākām ziņām par Vitlama lēmumu 1974. gadā atzīt Baltijas valstis kā piederošas Padomju Savienībai, un par Freizera lēmumu šo atkal atcelt.

Pēdējie dziedāja Sidnejas Latviešu vīru koris. Dziedāja dziesmas Priedes, Vakarjunda, Pie tēvu zemes dārgās un Krāc jūrmalas priedes. Vadīja Aija Dragūne. Visai zālei kājās stāvot, dziedāja Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Ukrainas himnas. Pēc akta Andris Kariks visus uzlūdza pakavēties pie atspirdzinājumiem.

Skatuvi bija dekorējuši Vija Spoģe-Erdmane, Pēteris Erdmanis un Andris Kariks. Bija dzelzceļš, kas virzījās tālu mežā, tīts tumši zilā gaismā, un skatu sargāja trīs Baltijas Valstu karogi. Dzelzceļš arī bija kā piemiņas zīme. Programmas vāku gatavoja Juris Dukurs; valsts himnas pie klavierēm pavadīja Sandra Dragūne; pie apgaismošanas un skaņas darbojās Jānis Grauds, Okupācijas muzeja plakātus uzstādīja Apvienotā Baltiešu komiteja un atspirdzinājumus zālē gatavoja biedrības Dāmu komiteja.

Ukrainai var ziedot pie defendukraineappeal.org/donate/ kas piegādā militāru palīdzību, kas nav nāvējoša.

Valdis Krādziņš
Laikrakstam „Latvietis“