„Misiņa operas“ Latviešu ciemam

Palielināt / Enlarge

„Misiņa operas“ ansambļa dalībnieki Trūdes Bisnieces 50. dzimšanas dienā.

Palielināt / Enlarge

Izrāde „Lai ar kādi vēji pūš...“ 1979. g. maijā.

Palielināt / Enlarge

Izrāde „Raibs karogs plīvo mastā“ 1980. gada maijā.

Jancis laikrakstā Latvietis šī gada 6. aprīļa numurā (LL 140) par Latviešu Ciema tapšanas 25 gadu jubileju piemin izcilos Ciema radīšanas darbiniekus un viņu uzupurēšanos bezmaksas darbiem. Netiek aizmirsti arī tagadējie darbinieki, kuri turpina nu jau samērā lielā pasākuma pārvaldi un Aprūpes nama darbu, lai vecie ļaudis varētu saņemt pēc iespējas to labāko. Šaubu nav, ka radīt latviešu ciemu vistālākajā kontinentā no Latvijas, pieder Arvīdam Prodam un viņa atbalstītājiem. Tieši līdzīgi izveidota Ciema un Aprūpes nama bijušajiem trimdiniekiem citās patvēruma zemēs nav. Diskusijas par ciema dibināšanu vilkās ilgāku laiku, līdz beidzot uzvarēja – Jā. Bet, lai ideju izvēstu dzīvē, bija vajadzīga zeme un, lai tiktu pie zemes,– nauda.

Naudas vākšana ir ļoti nepatīkams darbs un – lai sameklētu naudas lūdzējus – gandrīz neiespējams.

Prods labi zināja, ka šim darbam bija vajadzīgs piedzīvojis, uzņēmīgs un karsts Ciema radīšanas aizstāvis. Prods arī zināja, kur tādu meklēt, un tāds bija Hugo Misiņš. Ja Misiņš bija spējis savākt iemaksas naudu Latviešu Nama pirkšanai, kad trimdinieku maciņi vēl bija plāni, tad tagad, kad tie bija krietni uzbrieduši, uzdevumam vajadzēja būt vieglākam. Bet reizē ar maciņu piebriešanu, bija pieaugušas arī vajadzības un ziedojumu vākšana vairs nebija modē. Misiņš zināja, ka klauvēt pie durvīm un lūgt ziedojumus piederēja pagātnei, bet cilvēkiem pašiem ar priecīgu prātu bija jāatnes naudiņa. Labu laiku domājis, nolēma panākt to ar jautrām izrādēm – tādām, lai cilvēki pie kases stāvētu rindā.

Latvieši jau no Alunāna laikiem – kā pilsētā, tā laukos – bija lieli teātra mīļotāji, un pirmo neatkarības gadu beigās populāras bija kļuvušas operetes. Misiņš nolēma radīt kaut ko līdzīgu. Aranžējot izvilkumus no dažādiem avotiem un sasaistot tos ar saviem vārdiem, radās populāri uzvedumi, kurus tauta iesauca par Misiņa operām. Par muzikālo pusi gan ar vārdiem, gan ar skaņām ar labām sekmēm rūpējās Gerhards Brēmanis.

Bet kas tad bija aktieri, kas vairākus gadus mīdīja skatuves dēļus? Nedaudzi no Austrālijas Latviešu teātra, bet pārējie no dažādām dzīves nozarēm. Daļa no tiem skatuvi tikai bija redzējuši no skatītāju sēdekļiem, bet aizskatuvi – nekad. No organizācijām Rotas koris bija devis visvairāk tēlotāju, jo koristi jau bija pieraduši stāvēt uz skatuves un smaidīt klausītājiem. Misiņš savai māsai, koristei Norai Vairogs bija lūdzis palīdzēt vervēt aktierus no kora rindām. Tā no kora bez Noras par aktieriem kļuva Aija un Jānis Ozoli, Māra un Visvaldis Sniedzes, Trūdi un Imants Bisnieki, Aina un Māris Kučeri un Armands Ļauļa. No Austrālijas Latviešu teātra dalību ņēma Ivars un Lia Mirovici, Dzintars Veide, Jānis Kains, Māra un Antra Kūlnieks, Zinta Lukstiņa (tagad Līduma) un aktrise-režisore Valda Rube. Šoreiz viņa bija režisores lomā, un kā viņa ar šo salasīto baru tika galā, par to vēl jābrīnās šodien. Šad un tad jau vārdam piepalīdzēja arī kāds cits no ALT aktieriem. Pārējie aktiera mākslas apguvēji bija Ansis Vairogs, Jānis Dēliņš, Aina Trumpe, Sēlija Testro, Ilga Kurle un Lens Testro un arī pats Hugo Misiņš; par dekorācijām rūpējās Kārlis Trumpis.

Pa to laiku zemes meklēšana un naudas vākšana turpinājās. Beidzot ar Misiņa operu naudas palīdzību tika iegādāts zemes gabals, bijušos augļu dārzos Dienvidus Vantirnā (Wantirna South). Latviešu dolārs pret valdības dolāru, un būvdarbi varēja sākties. 1985. gada 31. martā prāvests Grosbachs un prāvests Gaidelis iesvētīja Ciema pamatakmeni. Šodien daudzi latvieši pavada savas vecuma dienas labi iekoptajās savrupmājiņās vai Aprūpes namā.

Nobeidzot, lūdzu piedošanu no tiem, kuru vārdus esmu aizmirsis pieminēt.

Ansis Vairogs
Laikrakstam „Latvietis“